10. septembrī Madonas novada 38 uzņēmēji, saimnieciskā darba veicēji, amatnieki, mājražotāji, tūrisma, viesmīlības, kultūrvietu saimnieki un pārstāvji devās ikgadējā pieredzes apmaiņas braucienā. Šoruden ceļš veda uz Limbažu novadu.
Rīts iesākās Katvaru pagasta saimniecībā "Priedītes", kur ir izveidots mini zoodārzs, bet saimniece Zane Magone vēlējās, lai to saucam par lauku sētu, citādi vēl prasīšot, kur te ir lauvas un tīģeri.
Saimnieces lielā mīlestība un saimniecības lepnums ir ‘Īru tinkeru' šķirnes zirgi. To kompāniju papildina varens pulks trušu, aitas, kazas un kopš maija – visu mīlule – Hailanderu šķirnes telīte Tīne. Tikšanās ar Tīni sagādāja sajūsmas pilnu pārsteigumu, jo telīte 5 mēnešu vecumā uzvedās kā draisks kucēns. Saimniece visiem izdalīja trauciņus ar sagrieztiem burkāniem, un mūsu iepazīšanās ar trušiem, kaziņām, aitām un zirgiem varēja iesākties ar to pabarošanu, kas visiem bija aizraujoša nodarbe. Zane dalījās savā pieredzes stāstā, kā pirms 10 gadiem viņa no Anglijas atgriezās saimniekot vecāku mājās.
– Toreiz te bija astoņas piena govis, divi Latvijas sporta zirgi, daži gaļas lopi un 40 hektāri zemes. Trīs mēnešu laikā tika likvidētas piena govis, palika gaļinieki. Sākām domāt, ko saimniecībā darīt, ja ir tik skaista vide. Ideja par lauku sētu ar dzīvniekiem, ko piedāvāt apskatei, jau bija dzimusi. Doma par ‘Īru tinkeru' šķirnes zirgu audzēšanu bija kā sapnis. 2017. gadā piedalījos LLKC konkursā "Laukiem būt!" un uzvarēju lauksaimniecības nozarē, par iegūto atbalstu varēju doties soli tālāk. Saimniecībā izveidoju trušu dārzu. Par LAD projekta finansiālo atbalstu mazajiem lauksaimniekiem iegādājos trīs ‘Īru tinkeru' šķirnes telītes un ērzeli. Mani sapņi piepildījās, patlaban saimniecībā ir 14 šķirnes zirgi, kā arī truši, aitas, kazas u. c. Gaļas govis pamazām likvidējām.
Tuvāk tika iepazītas Limbažu novada mazpilsētas Aloja un Staicele. Tās ir mazpilsētas ar 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma apbūvi un lībiešu kultūras mantojumu, vietējiem stāstiem.
Alojā mūs sagaidīja gide, kas dalījās lepnumā par laukumu, kur no 2018. gada decembra vietu atradis Kārļa Zāles veidotais piemineklis brīvības cīnītājiem.
Ungurpilī apskatījām modernu un komfortablu lauku bibliotēku SALA, kam stikla sienas lieluma logs paver skatu uz ezeru. Te bija izvietoti arī Vijas Meisteres darbi "Ar kafijas pieskārienu dabā", ko daudzi jau bija iepazinuši LTV raidījumā "Province".
Braucot uz Staiceli, pārrunājām, ka vairākas pilsētas vieno putnu izmantošana ģerbonī. Madonai tas ir gailis, Staicelei – baltais stārķis, kas ir simbols no 1992. gada. Simboliski stārķa rotaļlieta tiek dāvināta arī katram Staiceles jaundzimušajam.
Staicelē pie pamatskolas apskatījām Latvijas Futbola federācijas apsaimniekotos futbola laukumus, paviesojāmies tūrisma informācijas centrā, kur apkopota Lielās ielas vēsture, jo visa staiceliešu dzīve lielākoties ir notikusi šīs ielas namos. Pat kādreizējā Staiceles papīrfabrika, kur viens no produkcijas veidiem bija logu līmējamais papīrs, atrodas Lielajā ielā 38 (tagad fabrika ir privātīpašums). Ielūkojāmies audēju namiņā un mākslinieku šķūnī, aplūkojām rokdarbu pūru.
Staicelē atrodas arī Lībiešu muzejs "Pivālind" (no lībiešu valodas – Stārķis), kur viesu zālē tika ieturētas pusdienas lībiešu gaumē – miežu biezputra ar "circeņiem", bet saldajā variantā – putra ar brūkleņu ievārījumu. Nebeidzām vien slavēt saimnieces.
Viļķenes pagastā ceļš veda uz bioloģisko ZS "Kronīši", kas ir Sirmo dzimtas mājas, kur cēlies arī šefpavārs Mārtiņš Sirmais. Guntis Sirmais iepazīstināja ar tēva mājām, saimniecības specializāciju, kas ir graudkopība un augkopība. Par tomātu audzēšanu, izmantojot permakultūras principus, stāstīja Antra Sirmā. Ieskatījāmies senlietu klētiņā un novērtējām automobiļu dažādību privātkolekcijā, kā arī novērtējām "Kronīšu" produkciju, kur konservi "Tomāti želejā" esot pirmie, ko ātrāk izpērk. Iecienīti ir arī dažādie dārzeņu salāti, mērces, čatniji, ievārījumi, sīrupi. Produkcija lielākoties nopērkama "Rimi" ekoveikalā "Klēts" Rīgā.
Madonas apmeklētāju grupai bija iespēja ieskatīties SIA "Limbažu tīne", uzzināt, kā notiek vilnas apstrāde uz vēsturiskajām iekārtām. Uzņēmumā top dzija (to veido 70 % pārstrādāta Jaunzēlandes aitu vilna un 30 % vietējo aitu vilna). Dzija, dažādi audumi, tautiskie brunči, lakati, segas, tostarp lina galdauti, sedziņas var iegādāties uzņēmuma produkcijas veikaliņā.
Madonas novada grupa ekskursiju noslēdza Liepupes pagastā ar ieskatu viesu namā "Pernigele" un SIA "Amber Rose" darbībā. Saimnieki – Ivars Roze un Evita Ružāne – līdzās graudkopībai un liellopu audzēšanai attīsta arī viesmīlības nozari. "Pernigeles" ēdienkartē pienācīgu vietu ir ieņēmis pašu gatavotais liellopa steiks, ribiņas, kupāti, burgeri u. c. Saimniece Evita Ružāne pastāstīja, ka saimniekošanu laukos iesākuši no 8 ha zemes, ko saņēmuši mantojumā no vecmāmiņas. Zeme jau bija paspējusi aizaugt ar krūmiem un nelieliem bērziņiem, tāpēc bijuši spiesti maksāt nekustamā īpašuma nodokļa uzrēķinu par nekoptu lauksaimniecības zemi. Tolaik vēl dzīvojuši Rīgā, bet mēģinājuši sakopt zemi ar pirmo nelielo traktoru, bet lauksaimniecībai nopietnāk sākuši pievērsties no 2013. gada, kad tika izveidots uzņēmums "Amber Rose". No kooperatīva "VAKS" tika nopirkta sēkla, bet pirmie iesētie ziemāji izsaluši. Tagad uzņēmuma apsaimniekotās platības ir izaugušas līdz 1800 ha. Liellopu audzēšanu uzsāka no sešiem ‘Šarolē' šķirnes dzīvniekiem, tagad to ir ap 200 – dažādu šķirņu krustojumu, ieskaitot slaveno ‘Wagyu'. Liellopu gaļas steiks ir jau pārbaudīta gastronomiskā vērtība, bet gaļai ir izmantota preču zīme "Voldes farm".
16.09.2025.