Zero Waste ir brīvprātīga kustība, kuras sekotāju mērķis ir ikdienā samazināt atkritumu daudzumu, piekopjot aprites ekonomikas principus. Aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas ietver resursu atkārtotu izmantošanu, kā arī iekārtu remontu, atjaunošanu un pārstrādi, lai izmantotie resursi tiktu maksimāli ilgi izmantoti, pirms tie kļūst par atkritumiem.
Biedrības „Zero Waste Latvija" mērķi ir mazināt Latvijas sabiedrības radītā piesārņojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, veicināt Latvijas attīstību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem, veidot un atbalstīt videi draudzīgas alternatīvas piesārņojošiem ieradumiem, pakalpojumiem un precēm, veicināt to pārņemšanu plašākā sabiedrībā, popularizēt bezatkritumu dzīvesveida un aprites ekonomikas principus, kā arī sniegt atbalstu tiem, kas vēlas īstenot un veicināt bezatkritumu praksi.
MAIRITA LŪSE aktīvi darbojas organizācijā Zero Waste un interesējas par sistēmiskiem risinājumiem, kas atvieglo atkritumu neradīšanu un pārstrādi.
– Bezatkritumu jeb Zero Waste koncepts nav jauns, lai gan cilvēkiem tā varētu šķist. Tas ieviests jau 60. gados, bet plašāku popularitāti ieguvis 90. gadu beigās. Mūsdienās Zero Waste tiek asociēts ar dzīvesveidu, kuru pieņem aizvien vairāk un vairāk cilvēku, lai iestātos pret planētas piesārņojumu un par atkritumu samazināšanu. Īstenībā ļoti daudzi cilvēki jau dzīvo pēc šiem principiem, tikai to līdz galam neapzinās.
Zero Waste pamatprincips ir radīt pēc iespējas mazāku daudzumu atkritumu. Šobrīd visa sistēma ir iekārtota tā, ka atkritumi tiek radīti lielā daudzumā, pilnīgi tos nevairot nav iespējams, tomēr mūsu mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu, ne tikai tos šķirojot.
– Kā šo mērķi iespējams īstenot?
– Pirmkārt, mazāk iegādājoties dažādas lietas, bez kurām noteikti varētu iztikt. Viss, ko mēs ienesam mājās, jāizvēlas atbildīgi. Jāizvērtē, vai lietas, ko iegādājamies, kalpos ilgtermiņā, vai tās tiks izmantotas, nevis krās putekļus. Cilvēks ir patērētājs, visapkārt tiek stāstīts, cik ļoti mums viss ir nepieciešams, bet, palūkojoties uz to, ko iegādājamies, – cik tad patiesībā to izmantojam? Cilvēkiem būtu jāmācās nepirkt impulsīvi un apdomāt, cik ilgi šī lieta kalpos. Tiesa, tas ir ļoti grūti izdarāms. Protams, šeit ir runa arī par finansiālajiem līdzekļiem un jāizvērtē, kurā brīdī labāk izvēlēties vienu lietu, kas varbūt ir krietni dārgāka, bet kura ir kvalitatīvāka un kalpos ilgāk, nevis būs nolietota jau pēc pāris lietošanas reizēm. Organizācijas mērķis nepavisam nav samazināt cilvēku prieku. Reizēm sabiedrībai šķiet, ka mēs aicinām uz drūmu, askētisku dzīvi, kur pietiek ar pašu minimumu. Galvenais mērķis ir, lai to, kas mums būtu, izmantotu un tas radītu prieku.
Zero Waste nav nekas slikts, tas neapgrūtina ikdienu un nepadara to sliktāku. Tas ir dzīvesveids, kas dzīvi padara labāku.
Biedrība darbojas aktīvi. Vadām dažādas nodarbības, lai informētu sabiedrību. Ir vairāki projekti darbam ar vides organizācijām, sadarbojamies ar uzņēmumiem, lai tie kļūtu zaļāki, jo visu atbildību nevar uzlikt uz iedzīvotāju pleciem. Tāpat strādājam ar likumdošanu, lai arī no likuma puses tiktu sakārtotas lietas, kas atvieglotu zaļo dzīvesveidu.
– Atbildīga iepirkšanās, atkritumu šķirošana nav vienīgie principi, kā sabiedrība var pievērsties Zero Waste un ikdienā ieviest šos paradumus, samazināt atkritumu daudzumu.
– Vispirms ir nepieciešama vēlme darīt, tad radīsies arī iespējas. Lai samazinātu savus atkritumus, cilvēki var darīt ļoti daudz. Nenoliedzami, atkritumos nonāk ļoti daudz dažāda iepakojuma. Līdz ar to cilvēkiem ir jādomā, kā to samazināt. Katram jāizvērtē savas iespējas, piemēram, jāapzina, vai tuvumā nav kāds beziepakojuma veikals. Pat ja tāda nav, var atrast kādu mazo ražotāju, zemnieku, lauksaimnieku, pie kura iegādāties pārtiku bez iepakojuma. Ir veikaliņi, tirgus, kur var iegādāties, piemēram, piena produktus savā traukā. Tāpat, apmeklējot lielveikalus, izvēlētos augļus vai dārzeņus var likt līdzi paņemtajā auduma maisiņā vai vispār maisiņus neizmantot. Ļoti būtiski ir izvērtēt, kā cilvēki iepērkas, kādus veikalus apmeklē.
Ļoti nozīmīga tēma ir arī ēdiena jeb bioloģisko atkritumu samazināšana. Izmest ēdienu nepatīk nevienam, tomēr bioloģiskie atkritumi ir liela mūsu radīto atkritumu daļa. Visbiežāk ēdienu nākas izmest tādēļ, ka neesam pienācīgi saplānojuši savas ēdienreizes. Bezatkritumu dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa ir arī ledusskapja satura pārskatīšana, apzināšanās, kas tiek izmests, ēdiena pagatavošana no sev pieejamajiem produktiem. Manuprāt, laukos dzīvojošajiem cilvēkiem ir ērti veidot kompostu, un daudzi to arī dara, pat neiedomājoties, ka tas ir ļoti labi un videi svarīgi. Tā ir viena no lietām, kas cilvēkiem būs jādara. Pilsētās tiek domāts, kā tikt galā ar šo problēmu, kā bioloģiski noārdāmos atkritumus atšķirot no citiem sadzīves atkritumiem, tikmēr laukos dzīvojošie jau rīkojas. Visus atkritumus sajaukt kopā un apglabāt īsti nav izeja. No 2024. gada Latvijā pašvaldībām būs jānodrošina arī bioloģisko atkritumu konteineri, un iedzīvotāji varēs atdalīt atkritumus, tādējādi samazinot sadzīves atkritumu daudzumu. Risinājumi un izaicinājumi ir ļoti atšķirīgi pilsētām un lauku reģioniem. Mazpilsētās lielākais izaicinājums būs, kā uzskaitīt, saprast, cik daudz cilvēku kompostē, un kā veicināt interesi par kompostēšanu.
– Viens no Zero Waste pamatprincipiem ir arī dot lietām otro dzīvi.
– Videi ļoti labi un draudzīgi ir dot lietām otro dzīvi. Pirmais, kas nāk prātā, – apģērba atdošana. Arī to cilvēki ikdienā dara, bet neaizdomājas, ka tā arī ir viena no bezatkritumu dzīvesveida sastāvdaļām.
Diemžēl jāsaprot, ka apģērba ne tikai Latvijā, bet pasaulē ir ļoti daudz un tas ir sliktā kvalitātē, līdz ar to tas nevienam nav vajadzīgs. Šeit jādomā par saprātīgāku iepirkšanos, par kvalitatīvu apģērbu un tā kopšanu, lai tas kalpotu pēc iespējas ilgāk. Saprotams, ka no tā, kas mums mājās ir, jātiek vaļā. Apģērbs, kas ir labi saglabājies, var kādam vēl noderēt un to var nodot tālāk. Tomēr ko darīt ar to, kas ir nolietots? Šeit būtu jāstrādā pie tā, lai būtu kur likt tekstilu, kas nevienam vairs nav vajadzīgs. Šis ir atkritumu apsaimniekotāju un valsts uzdevums. Pašlaik šis apģērbs nonāk sadzīves atkritumos, kas nepavisam nav labi. Tomēr vēl sliktāk ir, kad atkritumi tiek sadedzināti. Diemžēl bieži nākas dzirdēt par to. Ilgtermiņā tas atstāj negatīvu ietekmi gan uz vidi, gan cilvēka veselību. Dedzinot apģērbu, mēs dedzinām to pašu plastmasu. Fosilās vielas ir kaitīgas veselībai. Tās nonāk vai nu augsnē, vai gaisā, un tas nekur nepazūd. Ir daļa cilvēku, kas šo problēmu neuztver vai izturas pret to vieglprātīgi.
Tāpat liela problēma ir lielgabarīta atkritumi, kuriem arī ir iespējams piešķirt otro dzīvi. Piemēram, iegādājoties jaunu dīvānu, jāsaprot, ko darīsim ar veco. Ir ļoti daudz labdarības organizāciju, tāpat ir izveidotas dažādas grupas, kur var atdot vai pārdot, lai šīs mēbeles nenonāktu atkritumos.
– Cilvēki rada ļoti daudz atkritumu, tomēr – vai ir tendence tiem samazināties?
– Prieks, ka iedzīvotāji aktīvi iesaistās Zero Waste kustībā, interesējas par atkritumu samazināšanu, jaunu paradumu ieviešanu ikdienā. Organizācijai ir izveidots konts
facebook.com, kur dalībnieki uzdod daudz dažādu jautājumu saistībā ar lietu otro dzīvi, interesējas, kā vēl var samazināt atkritumu daudzumu, dalās informācijā. Tas norāda, ka ir daudz iedzīvotāju, kas vēlas dzīvot videi draudzīgi.
Manuprāt, cilvēki kļūst apzinīgāki, atbildīgāki. Lai arī joprojām var dzirdēt, ka atkritumi tiek izmesti tur, kur to nedrīkst darīt, tomēr pozitīvi, ka šī statistika samazinās. Ir pietiekami plašas iespējas atkritumu apsaimniekošanai, šķirošanai, samazināšanai. Līdz ar to nepieņemama šķiet rīcība, kad atkritumi tiek izgāzti, piemēram, mežā. Normas mainās, un situācija tiešām uzlabojas.
28.01.2022.