Jau daudzus gadus Ļaudonas pagastā aktuāla tēma ir melnā seguma nepieciešamību valsts reģionālā autoceļa P82 Jaunkalsnava-Lubāna posmam un valsts vietējā autoceļa V874 Saikava-Trakši-Prauliena posmam. Diemžēl līdz šim ieceres netika īstenotas, tomēr ir saņemtas patīkamas ziņas, un šogad plānots uzsākt autoceļa Jaunkalsnava-Lubāna (P82) pārbūvi no Ļaudonas līdz tiltam pār Kuju (15,60.-23,80. km). Atsevišķos posmos 13.21.-14,06. km un 14.38.-15.60. km tiks veikta seguma atjaunošana. Tāpat notiks Tocītes caurtekas pārbūve un Kujas tilta atjaunošana. Darbi plānoti šajā un nākamajā gadā. Patlaban notiek būvdarbu iepirkums.
Pilnu rakstu lasi šeit:
Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Portnovs norāda, ka šī ir ļoti pozitīva un sen gaidīta ziņa.
– Šajā jautājumā viedokļi dalās. Ir daļa iedzīvotāju, kas gan vēlējās, lai atjauno citu ceļa posmu, tomēr ir daudz iedzīvotāju, kuri priecājas, ka tiks veikta pārbūve. Izvērtējot katru no šiem ceļa posmiem, nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, uzturēšanas klase, saskaņošanas process ar zemju īpašniekiem, kas situāciju sarežģītu. „Latvijas Valsts ceļu" retorikā ir atrasts labākais risinājums. Daudzu gadu garumā iedzīvotāji ļoti ir vēlējušies, lai ceļi tiktu sakārtoti, lai būtu melnais segums. Ir bijuši solījumi, pat izstrādāti projekti, bet līdz šim viss ir palicis tikai runu līmenī. Tagad ir cerības, ka ceļš beidzot tiks sakārtots. Jāsaka liels paldies iepriekšējai pagasta pārvaldes vadītājai Ilzei Dreimanei, kas ļoti aktīvi darbojās, lai iekustinātu jautājumu par ceļa sakārtošanu. Pašlaik notiek iepirkums, un ir plānots darbus uzsākt jau šogad. Plānots, ka no Mūrniekiem līdz Ļaudonai būs ceļa divkārša apstrāde, savukārt pārējos divos posmos tiks veikta virsmas apstrāde. Šie darbi viennozīmīgi sniegs attīstību ne tikai pagastam, bet arī novadam, – prieku pauž Artūrs Portnovs. – Viens no iemesliem, kāpēc jau iepriekš projekts netika realizēts, ir finansējums. Diemžēl vienmēr atrodas kas svarīgāks, tomēr regulāri atgādinot, cīnoties var gūt arī rezultātus. Procesu paildzināja arī Aiviekstes palieņu attīstības redzējums, kā rezultātā ierēdnis uzstāja, ka 4 km garumā jāizveido varžu celiņi un pārejas. Tas sadārdzināja procesu. Pateicoties Madonas novada pašvaldības vadībai, tika pārskatīts dabas aizstāvju punkts par vardēm, un rezultātā tika panākts kompromiss. Būvdarbu ietvaros ne vien tiks uzliets jauns asfalts, bet arī sataisītas ielas, kas savienojas, – Toces iela, kas jau ir ar asfalta segumu, un Aiviekstes iela. Noteikti neapstāsimies pie sasniegtā. Cīnīsimies, lai no Kalsnavas uz Ļaudonu tiktu sakārtots ceļš no Pļaviņu šosejas līdz pat Lubānai. Manuprāt, nav pareizi, ka cilvēkiem, lai nokļūtu, piemēram, Lubānā, jābrauc liels līkums. Autovadītāji nelabprāt izvēlas pārvietoties pa grants ceļiem, ja ir citas iespējas. Līdz ar to samazinātos slodze arī uz Madonas apvedceļiem.
Diemžēl jāatzīst, ka pagastā ne tikai ceļi ir bēdīgā stāvoklī, bet arī Ļaudonas ielas. Ziemā šis ceļš, kad ir sniegs, ir labā stāvoklī, tomēr vasarā laikapstākļu ietekmē tie kļūst slikti izbraucami. Jāuzslavē „Latvijas autoceļu uzturētājs", jo, lai gan šie ceļi ir zemas klases, tomēr tiek uzturēti regulāri, augstā līmenī. Pagastos ielas tiek sakārtotas ļoti gausi. Ļaudonā ir vairākas ielas – Klusā, Avotu, Raiņa, Meldru, Graudu -, kuras joprojām ir bez seguma. Viena no centrālajām ielām, kas ir ļoti apdzīvota, ir Upes iela, tā šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Pirms vairākiem gadiem tur uzlaboja ūdens saimniecību. Projekts bija divās kārtās, bet nepareiza plānojuma dēļ realizēja tikai vienu. Asfalta segums tika noplēsts, bet pēc darbiem iela netika sakārtota. Aizvadītajā gadā panācām vienošanos ar „Madonas ūdeni", ka būs otrā kārta. Ja tas šogad tiks īstenots, tad ar Madonas novada pašvaldības atbalstu nākamajā gadā varētu uzliet jaunu segumu un Upes ielas iedzīvotājiem būtu sakārtots ceļu jautājums. Ja šis darbs tiks izdarīts, vienlaicīgi plānojam sakārtot arī Avotu ielu un to asfaltēt visā garumā. Pašlaik apstrādāta ir tikai puse ielas.
Par pašvaldības ceļiem atbild katrs pagasts. Ļaudonas pagastam ir aptuveni 100 km pašvaldības ceļu.
– Lielākā problēma, manā skatījumā, ir tā, ka cilvēki ir izkaisīti pa visu teritoriju. Slogs pašvaldībai ir liels. Savukārt otrs aspekts ir zemnieki, kurus ļoti satrauc ceļu stāvoklis, tā ir viņu lielākā rūpe. Daudzviet nepietiek tikai ar grants atvešanu, ir jālabo arī caurtekas, laika gaitā meliorācijas akas ir aizbrukušas. Diemžēl šis arī ir viens no iemesliem, kāpēc ceļi ir slikti – tā nav tikai pašvaldības vai valsts ceļu atbildība. Atbildīgi ir arī zemju īpašnieki. Visās jomās tomēr, manuprāt, daudz kas ir atkarīgs arī no autovadītāju kultūras. Diemžēl daudzi neievēro ātruma ierobežojumus. Rodas bīstamas situācijas, tiek bojātas automašīnas. Visās jomās ir jābūt savstarpējai sapratnei un sadarbībai. Diemžēl mums nav trotuāru. Bērni, mammas ar ratiņiem, seniori staigā pa ceļa malu, bieži vien situācijas ir bīstamas. Galvenā iela ir samērā taisna, kur automašīnas uzņem ātrumu. Skumji, ka nedomā par līdzcilvēkiem, mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ir domāts par līdzekļiem, kā samazināt ātrumu, risinājums varētu būt uz ielas novietotie ātruma ierobežotāji. Tomēr ir zināmi nosacījumi, lai tos izvietotu. Arī ceļu tīrītājiem problemātiski ziemā veikt ielu tīrīšanu. Šādās situācijās arī pašiem vadītājiem tomēr būtu jādomā par braukšanas kultūru, uzvedību uz ceļiem. Tas attiecas arī uz ceļiem, kur pagājušajā gadā tika veikta virsmas apstrāde. Ne bez iemesla ir uzstādītas zīmes, ātruma ierobežojumi ir jāievēro, tad mazāk bojājumu tiks nodarīts automašīnām. Autovadītājiem pašiem jābūt uzmanīgākiem, – norāda Artūrs Portnovs.
18.06.2021.