Pirms vairākiem gadiem tika uzsākta izglītības tīkla optimizācija Madonas novada skolās. Tā rezultātā nācās slēgt vairākas Madonas novadā esošās izglītības iestādes, pamatojoties uz nepietiekamo audzēkņu skaitu klasēs un līdz ar to arī skolās kopumā. Kopš vasaras vidus Madonas novadā ietilpst Cesvaines, Lubānas un Ērgļu teritorijas. Kāda ir situācija jaunā Madonas novada skolās, kā un vai skolu tīkla sakārtošana ietekmēs šo izglītības iestāžu turpmāko darbību? Uz sarunu aicināju Madonas novada pašvaldības domes deputāti un izglītības un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāju VALDU KĻAVIŅU.
– Kāds ir jūsu viedoklis par izglītības tīkla sakārtošanu Madonas novadā?
– Izglītības tīkls jāveido un ilgtermiņā jāplāno, pamatojoties uz bērnu dzimstības rādītājiem kopējā novada teritorijā. Jau šobrīd, plānojot procesus, mēs diezgan skaidri varam redzēt potenciālo audzēkņu skaitu katrā izglītības iestādē tuvākajā laikā un arī nākotnē pāris gadus uz priekšu. Tīkls jāveido un jāplāno, sabalansējot principu – izglītības iespējas maksimāli tuvu dzīvesvietai, ņemot vērā to, lai skola spēj nodrošināt visu, kas bērnam nepieciešams, un ņemot vērā izglītojamo skaitu katrā teritorijā. Lielajās skolās iespējas un piedāvājums ir plašāks, un tas it īpaši nozīmīgs skolēniem vecākajās klašu grupās un vidusskolas posmā. Ja runā par pamatskolām novadā, arī tās neatpaliek no vidusskolām un ir labi aprīkotas ar visu, kas nepieciešams veiksmīgam darbam un rezultātam, kas nodrošina, ka izglītojamais pēc pamatskolas beigšanas var turpināt veiksmīgi izglītoties sev vēlamajā virzienā. Pamatskolu absolventiem novadā ir iespēja izglītību turpināt gan vispārizglītojošajās vidusskolās, gan ģimnāzijā, kas nodrošina padziļinātu priekšmetu apguvi, kas varētu noderēt tālākā dzīves ceļa izvēlē, gan iespēja izglītoties Agrobiznesa koledžā Barkavā, kur plašas iespējas tīri praktiskām apgūstamajām lietām. Līdztekus izglītojamo skaitam arvien vairāk, ne tikai Madonas novadā, bet valstī kopumā, aktuāls kļūst pedagogu jautājums. Ir pilnīgi skaidrs, ka, neraugoties uz pašvaldības vēlmēm un iespējām, būs jāņem vērā Izglītības un zinātnes ministrijas pieņemtie lēmumi. Tas attiecas gan uz valsts apmaksātajām pedagogu algu likmēm, gan kopējo finansējumu izglītībai un valsts politiku šajā nozarē kā tādā. Iepriekšējā laika posmā, ievērtējot šos visus priekšnosacījumus, gan Madonas, gan jaunpienākušajās Lubānas, Cesvaines un Ērgļu teritorijās ir strādāts pēc principa, ka izglītība konkrētajā vietā ir prioritāte.
– Vai ir apsekota situācija jaunajā Madonas novadā, un kāda tā ir šobrīd? Kā to vērtējat?
– Situāciju novadā kopumā vērtēju kā labu. Skolas ir gatavas jaunajam mācību gadam. Neraugoties uz pašreizējo sarežģīto situāciju, visas iestādes strādā ar lielu entuziasmu un prieku, ir gatavas jaunajam mācību gadam, lai vai kādus izaicinājumus tas nestu. Kā jau jebkurā vietā un dzīves situācijās, ir lietas, ko gribētos uzlabot, novērst, sakārtot.
Situācija līdzšinējā Madonas novada izglītības iestādēs zināma jau no iepriekšējā perioda, un izmaiņas ir tikai skolēnu skaita ziņā, tāpat infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzlabojumos, kam katru gadu tiek atvēlēti noteikti finanšu līdzekļi.
Savukārt, lai iepazītos ar situāciju Lubānā, Cesvainē un Ērgļos, augusta beigās un septembra sākumā kopā ar izglītības nodaļas speciālistiem un domes vadību apmeklējām vispārizglītojošās skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, mūzikas un mākslas skolas šajās teritorijās. Jāatzīst, ka arī tur jūtams, ka izglītības joma nav bijusi atstāta novārtā un viss darīts atbilstoši iespējām un vajadzībām. Katru no jaunpienākušajiem novadiem iepazinām kā atšķirīgu ne tikai ēku un to izvietojuma ziņā, bet arī izjūtot tur īpašu lokālpatriotisma auru.
– Vai bijušajās Madonas novada teritorijās tiks saglabātas visas līdzšinējās izglītības iestādes? Ja ne, tad kādas izmaiņas paredzēts ieviest un kad, kā tās izpaudīsies?
– Šobrīd par to runāt pāragri, bet pieļauju, ka kaut kādas izmaiņas varētu būt. Tas būs domes kopīgs lēmums, ņemot vērā gan skolēnu skaita izmaiņas, gan arī citus ar izglītības iestādēm saistītos faktorus. Pavisam drīz sāksies darbs pie jaunā budžeta, kas arī nav mazsvarīgi. To, kāds tas būs un kā to izdosies sabalansēt, lai visas jomas, ne tikai izglītība, varētu normāli funkcionēt, rādīs turpmākie mēneši. Un lēmumi par to, tiks vai netiks saglabāta kāda mācību iestāde, tiks pieņemti nākamā gada sākumā.
Šobrīd izglītības iestāžu tīkls novadā ir samērā blīvs. Ja arī kādas izmaiņas būs, svarīgi rūpēties par to, lai no jebkuras vietas būtu iespēja nokļūt izglītības iestādē pēc iespējas īsākā laikā. Tas tad būs galvenais uzdevums, kas jānodrošina pašvaldībai. Līdzīgi tas notiek arī šobrīd, un, kaut gan mācību gads jau sācies, paralēli notiek darbs, lai skolēnu pārvadājumi būtu pēc iespējas labāki, nepārklātos maršruti un mācību process netiktu traucēts.
– Vai ir apsvērta iespēja pamatskolās saglabāt vismaz pirmās četras klases, ja pārējo klašu komplektus nav iespējams izveidot?
– Atbildot uz šo jautājumu, izjūtas ir divējādas. No vienas puses, esmu par izglītību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Savulaik pašai, bērnus uz skolu laižot, bija jārēķinās ar to, ka jau pirms septiņiem no rīta bērnam ir jāsēžas autobusā, un tas nozīmē, ka jāceļas mazliet pēc sešiem. Tas ir tas, kas runā par labu mācību iestādes tuvumam. No otras puses, īsti neatbalstu apvienotās klases, tas ir īslaicīgs risinājums, ne norma, kas skolēnu pavada visu mācību laiku. Tāpat uzskatu, ka bērnam vēl bez mācībām ir vajadzīgs klases kolektīvs, jo skolas gadi ir tikai vienreiz mūžā un tos vajag izbaudīt kopā ar vienaudžiem gan mācībās, gan brīvajā laikā. Tas ir mans personīgais viedoklis no pieredzes, jo vairāk nekā desmit gadu esmu strādājusi arī skolā un ļoti labi atceros bērnu noskaņojumu un emocijas klasēs, kuras bija pilnas, un tajās, kurās katrā vecuma grupā bija divi vai trīs bērni. Nedomāju, ka bērns šajā situācijā bija ieguvējs. Mana pārliecība ir tāda, ka skolas ir domātas skolēniem, viņu izglītošanai un to prasmju ieguvei, kas viņus pavadīs visu mūžu.
Vai iespējams saglabāt vismaz četras klases? Protams, var, ja ir bērni, kas mācās. Domāju, ka, ja šāda situācija rastos un to atbalstītu konkrētā pagasta pārvalde, dome arī šādu lēmumu atbalstītu. Te gan gribu piebilst, ka iepriekšējā pieredze, pārveidojot pamatskolas par sākumskolām, kurās mācās bērni līdz 6. klasei, nav bijusi veiksmīga un šādā modelī ilgtermiņā noturēt bērnus konkrētā mācību iestādē nav izdevies.
– Kādas atsauksmes par skolu tīkla optimizāciju ir snieguši izglītojamo vecāki, vai varat komentēt vecāku nostāju, viedokli?
– Novada izglītības iestāžu dibinātājs ir pašvaldība. Līdz ar to, ja tiek domāts kaut ko reorganizēt, mainīt, optimizēt, par to tiek informēta gan izglītības pārvalde, gan izglītības iestāde, gan izglītojamo vecāki. Pēc iepriekšējās pieredzes varu teikt, ka jebkurš šāds lēmums nes līdzi emocijas, varbūt arī asākas diskusijas. Bieži vien asākie vārdi jādzird no sabiedrības daļas, kura nav tieši saistīta ar iestādes darbību. Ja runa par vecākiem, nostāja un viedokļi ir dažādi, bet pamatā vecāku nostāja ir pozitīva, saprotoša, un viņi pieņem konkrēto situāciju. Vecāku bažas pamatā ir par tīri ikdienišķām lietām, kā, piemēram, nokļūšana izglītības iestādē. Tas viss ir normāli un saprotami. Viss ir risināms sarunu ceļā, un labāko risinājumu var rast, sadarbojoties abām pusēm.
10.09.2021.