Ērgļu, Vestienas un Bērzaunes evaņģēliski luteriskajās draudzēs kalpo mācītājs Ivars Cišs.
Vaicāts, kādā veidā draudzes šobrīd turpina attīstīties un meklēt Dievu, mācītājs atbild: – Saskaņā ar Rakstos iekļauto Jēkaba vēstuli, patiesa Dieva kalpošana ir palīdzēt atraitnēm un bāreņiem viņu nedienās, sevi pasargāt no pasaules neaptraipītu. Šajā steidzīgajā laikā mēs bieži aizmirstam sev līdzās dzīvojošos ļaudis, bet ilgstoša vientulība ļoti nomāc – to var sadzirdēt no daudziem dzīvesstāstiem. Citam nav bērnu, citam bērni dzīvo tālu, atbraukt nevar, dažs pat vispār neliekas zinis par vecākiem, dienas un gadi paiet vientulībā un skumjās. Tādus cilvēkus mēs – draudze – cenšamies iepriecināt, cik to ļauj laiks un resursi. Apmeklējam vecos un vientuļos, sveicam jubilejās, sarūpējam dāvanas Ziemassvētkos. Piemēram, pērn sadarbībā ar „Charity Bank" izdevās daudziem Vestienas ļaudīm sagādāt Ziemassvētkos augļus. Skolas bērniem organizējam dāvanas no „Samaritan purse".
Taču šis laiks ir liels izaicinājums – organizēt pasākumus nedrīkst un arī ciemos doties nedrīkst. Attīstīšanās? Nudien cerības neloloju, jo, vecajiem ļaudīm aizejot, nāk paaudze, kas ticību saprot citādi. Man nav redzējuma, kā draudzes izskatīsies pēc, teiksim, desmit gadiem, taču par to daudz nedomāju, jo ne jau es, bet Svētais Gars ceļ Baznīcu, un šie divtūkstoš gadi ir parādījuši, ka tas tiek darīts perfekti. Vērojams, ka šajā laikā notiek „polarizācija" – cilvēki, kuriem ir bijis dvēseles atpestīšanas piedzīvojums, meklē Dieva tuvumu tik intensīvi kā nekad.
Dievkalpojums evaņģēliskajās draudzēs ir draudzes pulcēšanās ap Dieva vārdu un Kunga mielastu. Kā iespējams dievkalpojums, ja nedrīkst pulcēties? Cits jautājums –
kā ir no morālā aspekta – bez sertifikāta neļaut piedalīties dievkalpojumā? Man šie ir ļoti smagi jautājumi. Arī par to Bībele brīdina –
nolādēts, kas Dieva darbu dara pavirši. Kopā ar draudzēm esam nolēmuši dievkalpojumus ārkārtējās situācijas laikā nesvinēt. Šo laiku aicinu pavadīt mācoties. Kādi manu draudžu locekļi padziļināti studē Bībeli. Tas ir ļoti vērtīgi. Reiz kāds cilvēks rūpīgi klausījās, ko Jēzus saka. Jēzus, to ievērojis, teica: „Šo tev neviens neatņems." Ap mums ir ļoti daudz visa kā, bet nāves dienā tas viss taps paņemts nost. Citādi tas ir ar Jēzus vārdiem – tie būs mūsu daļa mūžīgi. Tas, ka ar nāvi viss beidzas, ir liela alošanās.
– Man ļoti patīk vēsture, – turpina Ivars Cišs. – No tās mācos, ka mūsu tauta vēl pirms dažiem gadsimtiem bija vergu stāvoklī, latviešus varēja pirkt, pārdot, iemainīt pret zirgu… Bet tad ar pārcilvēcīgu darbu ļaudis izpirka zemi un mājas un veidoja skolas un biedrības, un uzcēla mums valsti – Latviju. Taču, paaudzēm mainoties, iezīmējās degradācijas pazīmes – ideālu trūkums un arī morāles pagrimums, kas kļuva par auglīgu vidi bezdievju propagandai. Latvija Staļinam bija viegls kumoss, bet Somija – kauls, kas iesprūda rīklē. Tam taču ir iemesls, vai ne?
Kā es redzu, šodien situācija ir līdzīga. Paaudze, kura izcīnīja Latvijai brīvību, aiziet. Vai mums – šodien Latvijā dzīvojošajiem – ir tautu vienojoši ideāli? Gluži kā Daniela grāmatas pravietojumā par laiku beigām – cilvēki būs sajaukušies, bet kopības nebūs. Un kā ar morāli – vai nav tā, ka lepojamies ar to, par ko būtu jākaunas? Piedevām mani pārsteidz, cik lielā mērā vērojama tā saucamā „smadzeņu skalošana" jeb sabiedrības domas ietekmēšana ar informāciju.
Pārsteidz, ka tiek ignorēti morālie jautājumi. Minēšu piemēru. Esmu saistīts ar speciālo izglītību. Kāda ārzemju vēstniecība organizēja semināru par darbu ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kā viens no jautājumiem bija – vai cilvēkiem invalīdiem drīkst būt bērni? Atbildes skanēja dažādas, piemēram, ka tādējādi sabiedrība „ražos" invalīdus, tāpēc šādi cilvēki būtu sterilizējami. Tad es teicu – ar kādām morālām tiesībām tu, cilvēk, noteiksi, vai otrs drīkst vai nedrīkst turpināt dzimumu? Kā drīkst, piemēram, inteliģence noteikt citas sociālās grupas tiesības? Re, Hitlera idejas dzīvo!
Esmu lasījis, ka ir metodes, kā tikai ar informāciju un naudas plūsmu dažu gadu laikā var sagraut ikvienu valsti. Tieši tas tagad notiek.
Kristus dzimšanas svētkos mācītājs Ivars Cišs aicina: – Saposīsim savu sirdi! Atstāsimies no katras netaisnības! Pestītājs jau nāk, un eņģeļi un svētie – līdz ar Viņu!
22.12.2021.