Ikreiz, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, šīs ieceres autori un bīdītāji sola, ka pakalpojumi iedzīvotājiem kļūs pieejamāki un uzlabosies arī to kvalitāte. Kā būs šoreiz – vai lielajā Madonas novadā, kurā ir apvienojušās Madonas, Ērgļu, Cesvaines un Lubānas pašvaldības, sniegto pakalpojumu klāsts palielināsies vai vismaz saglabāsies līdzšinējā līmenī – savu redzējumu „Staram" atklāj jaunievēlētais Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Čačka.
Artūram ir jau vairāku sasaukumu deputāta pieredze, pirmo reizi par Madonas novada domes deputātu tika ievēlēts 2013. gadā. Viņš ir arī zemnieku saimniecības – SIA „Kalna Zīles", kas atrodas Dzelzavas pagastā, – īpašnieks, bet pats dzīvo Cesvainē, līdz ar to uz pakalpojumu pieejamību laukos var paraudzīties arī no savas pieredzes.
– Pašvaldība pakalpojumus iedzīvotājiem, protams, nodrošina, bet, tā kā Madonas novada teritorija ir gana liela, to klāsts ir atšķirīgs. Ir vietas, kur pakalpojumi ir salīdzinoši pieejamāki un to ir vairāk, bet ir vietas, kur tie nav tik plaši pieejami.
Nenoliedzami, pašvaldībai par saviem cilvēkiem ir jārūpējas. Arī nākotnē pilnībā nodrošināt visus iedzīvotāju pieprasītos gan pašvaldības, gan valsts, gan privātstruktūru sniegtos pakalpojumus katrā pagastā būs grūti. Tas viss tomēr ir pakārtots iedzīvotāju skaitam. Ja pēc kāda pakalpojuma konkrētajā teritorijā ir salīdzinoši liels pieprasījums, tad, manuprāt, pašvaldībai tas ir jānodrošina, ja tas jau netiek darīts.
Savukārt, ja to vēlas saņemt samērā maz cilvēku, tad ir jāvērtē, vai tie tiešām jāsniedz uz vietas. Īpaši tagadējos apstākļos, kad saistībā ar „Covid -19"
pandēmiju esam pārgājuši uz attālināto režīmu – gan tā strādājam, gan saņemam pakalpojumus daudzās jomās. Un pie tā pamazām sākam pierast. Tiesa, tas savā ziņā mūs visus attālina un mazina savstarpējo saikni. Arī nupat notikušajās pašvaldību vēlēšanās nebija iespējas ar iedzīvotājiem tikties klātienē.
Katrā ziņā aizvien lielāka nozīme būs katra mobilitātes spējām. Cilvēkiem mazapdzīvotās vietās jārēķinās: lai saņemtu nepieciešamos pakalpojumus, būs jādodas uz novada centru vai citiem lielākajiem pakalpojumu sniegšanas centriem.
– Kādi pakalpojumi tagadējos pagastos tiks saglabāti vai radīti no jauna?
– Kas attiecas uz tādiem iedzīvotājiem svarīgiem pakalpojumiem kā skola, bērnudārzs, tie būs pieejami arī turpmāk. Nekādi lēmumi par to reorganizāciju vai slēgšanu tuvākajā laikā netiek plānoti. Viss, kas pašreiz ir, tiks saglabāts pie nosacījuma, ja tie būs pieprasīti un būs, kas apmeklē bērnudārzus, skolas. Tas nav arī tik vienkārši izdarāms – nevar vienā dienā izdomāt un nākamajā jau slēgt.
Iespējams, nākotnē kāda reorganizācija varētu būt, bet tas vairāk būs atkarīgs no valsts politikas. Ja valsts pārstās finansēt skolas ar mazu skolēnu skaitu un tas viss tiks uzvelts uz pašvaldības pleciem, būs jāvērtē, jo visu pavilkt viena pati pašvaldība nespēs. Taču jebkurā gadījumā visu noteiks skolēnu skaits. Ja tas ilgstoši būs nepietiekams, izmaiņas optimizācijas virzienā ir neizbēgamas.
– Nav noslēpums, ka iedzīvotāji daudzviet tomēr vēlētos, lai katrā pagastā būtu savs pārvaldes vadītājs. Kas šajā ziņā mainīsies jaunizveidotajā Madonas novadā?
– Manuprāt, arī šo iedzīvotāju vēlmi ir iespējams ņemt vērā. Tikai tādā gadījumā jāsaprot, ka pagasta pārvaldnieks vienlaikus būs arī īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītājs jeb, kā saka, saimnieks vienā personā. Tas, protams, ir politisks lēmums, bet, saglabājot pagasta pārvaldes vadītāja un atsevišķi vēl īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītāja amatu, nodrošināt abiem gana adekvātu atalgojumu nav iespējams.
Madonas novadā šai ziņā, veicot strukturālās izmaiņas un apvienojot pagasta pārvaldes vadītāja amatus lielākajā daļā pagastu, ir jau diezgan veiksmīga pieredze. Vismaz ne no viena pārvaldes vadītāja neesmu dzirdējis, ka šie amati būtu nesavienojami vai neizpildāmi. Arī iedzīvotājiem pagasta pārvaldes vadītājs ir pieejami abos pagastos, vienmēr var sazvanīties un vienoties par abpusēji pieņemamu tikšanās laiku klātienē, ja kādu problēmu vai sāpi nav iespējams izrunāt pa telefonu. Katrā ziņā tā nav lielākā problēma, kad diviem pagastiem ir viens vadītājs.
Viss taču ir pakārtots iedzīvotāju skaitam. Tajā pašā laikā, protams, katram iedzīvotājam zināms pakalpojumu klāsts ir jānodrošina. Teritorija vai ceļu garums tāpēc jau nemainās, vai konkrētajā vietā dzīvo viens vai desmit cilvēku. Ceļi ziemā tāpat ir jāiztīra līdz katrai viensētai, ko Madonas novada pašvaldība nodrošina jau daudzus gadus.
– Pašvaldība no savas puses pakalpojumus iedzīvotājiem kopumā, var teikt, nodrošina. Bet kā ir ar citiem iedzīvotājiem ne mazāk svarīgiem pakalpojumiem? Apmēram pirms pusotra gada īstu sašutuma vētru izraisīja pasta nodaļu slēgšana Ļaudonā, Dzelzavā, Liezērē.
– Jāatzīst, tas ir sāpīgs jautājums. Laukos vēl ir pietiekami daudz iedzīvotāju (jo īpaši senioru), kas joprojām vēlas izmantot pasta pakalpojumus. „Latvijas Pasts" ir valsts akciju sabiedrība, kas negrib pasta nodaļas laukos dotēt.
Tiesa, jaunākās paaudzes cilvēki arvien vairāk izmanto citas platformas un pasta nodaļā vispār neiegriežas, kaut gan paša pieredze liecina, ka pasta pakalpojumi jo-
projām ir pietiekami pieprasīti. Vai tā ir Cesvaine, vai Madona, jāteic, bez rindas tos saņemt reti kad izdodas. Dodoties uz pasta nodaļu, zināms laika sprīdis ir jāierēķina. Pēdējā gada laikā ne reizi tā nav bijis, ka pasta pakalpojumu būtu saņēmis, negaidot rindā, tāpēc pasta nodaļu slēgšanai laukos arī ir savas robežas, jo pretējā gadījumā tos saņemt daudzi dosies uz pilsētu, veidosies rindas un klienti, tajās stāvot, izjutīs lielas neērtības.
– Vēl svarīgāka iedzīvotājiem laukos ir ģimenes ārsta pieejamība, transports, lai nokļūtu novada vai pagasta centrā. Dažviet arī tā ir liela problēma.
– Ģimenes ārsti vai vismaz feldšerpunkti kopumā Madonas novadā ir pieejami, tomēr, ja kāds ģimenes ārsts kādu laiku nestrādā, tas rada lielas neērtības iedzīvotājiem. Ir grūti atrast citu ģimenes ārstu, kas šajā laikā sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus. Līdzīgi aktuāla problēma ir jaunu ģimenes ārstu piesaiste reģionos.
Arī transporta pieejamība dažādās apdzīvotajās vietas ir atšķirīga. Tajos pagastos, kas atrodas tālāk no lielā ceļa, maršrutu ir mazāk, nekā iedzīvotāji vēlētos. Iespējams, ka tur, kur sabiedriskie pārvadājumi netiek nodrošināti pienācīgā līmenī un kursē tā saucamie skolēnu autobusi, jādomā, lai ar tiem varētu braukt arī tie iedzīvotāji, kuriem nav citas iespējas nokļūt pagasta centrā, vai tas būtu jānodrošina pagastu pārvaldēm.
– Kā, jūsuprāt, veidosies dzīve jaunizveidotajā Madonas novadā?
– Es domāju, ka tā nebūs sliktāka, bet zināmas izmaiņas tiks ieviestas. Jau kopš 2009. gada reformas pagastu pārvalžu vadītāji nav lēmēji, bet gan izpildītāji un iniciatori kādu pagastam svarīgu lēmumu pieņemšanai.
Visticamāk lielu griezumu un kardinālu izmaiņu nebūs, samazinot štatus. Šobrīd to nevar darīt arī pēc likuma. Tas būs jāvērtē nākamā gada budžeta kontekstā, apstiprinot štatus un līdzekļu sadalījumu.
Jāsaprot, ka novadu apvienošana jau nenotika labprātīgi. Ja to ļautu izlemt pašiem iedzīvotājiem, droši vien būtu tas pats, kas Varakļānu novadā. Iedzīvotāju vairākums nobalsotu par sava novada saglabāšanu, nevis pievienošanos Madonas novadam. Ir jāpaiet kādam laika periodam, lai integrētos kopējā lielajā Madonas novadā. Tas gan nav nekas jauns tiem, kas ir jau dzīvojuši Madonas rajona laikos.
Katrā ziņā manevrētspēja lielajiem novadiem ir lielāka, tajos var ātrāk reaģēt un atrisināt saspējušas problēmas, nodrošinot arī ar nepieciešamo finansējumu.
16.07.2021.