Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektors, tūrisma speciālists, gids ARMANDS MUIŽNIEKS:
– Latvija ir bagāta ar piļu un muižu kultūrvēsturisko mantojumu, pateicoties tam, ka tās celtas no akmens un ķieģeļiem. Ir saglabājušās muižu koka ēkas, celtas vēlāk, 18.-19. gadsimtā, bet reti kura ir pārdzīvojusi 1905. gada dedzināšanas un abus pasaules karus. Kopā 19. gadsimta Latvijas teritorijā atradās vairāk nekā 2000 piļu, muižu vai to palieku. Šobrīd varētu atrast ap 1000 piļu un kungu māju, kuras ir labāk vai sliktāk saglabājušās vai atjaunotas.
Diemžēl daudzas vēsturiskās ēkas savulaik tikušas privatizētas bez konkursa, daudzas nonākušas tādu cilvēku rokās, kuri kā starpnieki ir gribējuši (un joprojām grib) nopelnīt, bet, gaidot pircēju, ēkas iet bojā. Ir arī tādi, kuri tikuši pie vēsturiska īpašuma vai pat arhitektūras pieminekļa, bet īsti nav aprēķināti izdevumi atjaunošanai un apzinātas iespējas finanšu piesaistīšanai. Diemžēl privātpersonām praktiski nav iespēju piesaistīt valsts vai ES finanšu instrumentu ēku atjaunošanai. Izpētei, atsevišķu detaļu izgatavošanai, pasākumiem (piemēram, semināriem, meistarklasēm) – jā, bet ne investīcijām infrastruktūrā. Tas, ko vajadzētu darīt – veikt arhitektūras pieminekļu inventarizāciju. (Starp citu, daudzas ēkas joprojām skaitās bezsaimnieka manta, lai gan pēc likuma tās ir piederīgas valstij.) Pēc tam – izvērtēt to nozīmīgumu un izlemt, kuras saglabāt un atjaunot kā autentiskas, vēsturiskas vai iekonservēt, lai saglabātu tās nākamajām paaudzēm.
Par nožēlu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes apkopoto objektu sarakstā ir ļoti virspusēja informācija – trūkst ne tikai detalizētas aprakstošas informācijas, bet pat fotofiksācijas. Te nepieciešama valsts nopietnāka līdzdarbība.
Parasti pašvaldību īpašumā esošas ēkas tiek atjaunotas iepirkuma kārtībā, lai iekļautos plānotajā budžetā, un tad nu parādās plastmasas logi, durvis, eiroremonts. Otrs virziens ir vēsturisko ēku izpēte, iekonservēšana un restaurācija.
Manā skatījumā, Madonas reģiona muižu kungu mājas un pilis atspoguļo kopējo situāciju valstī. Tās katra iet savu attīstības ceļu, ļoti dažādus ceļus. Cesvaines pils projekts ir tiešām apsveicams, jaudīgs, un tas, ka pašvaldība to uzskata par prioritāti, ir lieliski. Nākamais solis ir šīs pils piepildījums ar pakalpojumiem, kas būtu nepieciešami gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem no tuvām un tālām vietām. Nav šaubu, ka pils ir spēcīgs „magnēts" Madonas reģionam. Savukārt privāti apsaimniekotā, piemēram, „Mārcienas muiža", ar saviem pakalpojumiem nodrošina arī saimniecisko darbību. Varakļānu pilī iekārtotais muzejs un parks ir interesants, un arī fon Borhu kapliča pilsētā ir saistoša. Labi, ja pašvaldība to saprot un atbalsta.
Tūrismā nestrādā copy-paste jeb darīt to, ko kaimiņš dara. Ir jāmeklē sava niša, savs tūrisma produkts, savs darbības virziens, un labāk, ja tas ir balstīts uz saimniecisko darbību, kas sevi atpelna.
12.11.2021.