Tādu pārliecību, vaicāta par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, pauž Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Līvija Zepa.
– Novadā ir jābūt vienotai pieejai kultūras mantojuma saglabāšanā. Ir jāizstrādā vienota attīstības stratēģija, jo nav tik svarīgi, vai eksponāts, pareizi saglabāts, apkopts un restaurēts, atrodas Madonas muzejā vai privātajā kolekcijā. Galvenais ir saglabāt šo stāstu, informāciju par šo eksponātu, no kurienes tas nāk, un, protams, arī pašu eksponātu, – akcentē Līvija Zepa.- Arī mēs Madonas muzejā cenšamies šos stāstus veidot, veicam tā saucamo izpēti. Mums ir ļoti daudz šādu eksponātu ar saviem stāstiem. Kaut vai bieži pieminētais dēlītis, ko izzāģēja no Pļaviņu cietuma un kurš, izceļojis Austrāliju, atkal atgriezās Madonas muzejā. Vai arī kažoks, ar kuru aizbrauca trimdā un kuru no Amerikas atsūtīja atpakaļ uz mūsu muzeju. Tās visas ir nenovērtējamas bagātības, kas mums jāsaglabā un mūs bagātina. Kultūras mantojums būtībā ir gan cilvēku resursi, gan stāsti. Šobrīd mums ir svarīgi dokumentēt arī dzīves vidi. Jāpiefiksē kovida laiks, cik ilgi esam mājsēdē un viss pārējais pēdējos divos gados, jo arī tas veido mūsdienu vēsturi.
Pats svarīgākais, manā skatījumā, ir cilvēka un vietas mijiedarbība, un mums tas ir sekmīgi veidojies ar cilvēkiem, ar notikumiem, kad caur cilvēku pasniedzam vietu vai vietu pasniedzam ar kāda cilvēka vēsturi. Esam atvērti arī sadarbībai ar jauniešiem kultūras mantojuma izzināšanā. Pašlaik esam iesaistījušies nodarbībā „Lapas", platformas „Attīstība" sadaļā „Mērķē attīstībai", kur jaunieši paši nosaka, kāda ir problēma un kādu risinājumu tai redz, tātad – „Ieraugi. Atrodi. Maini".
Katram muzejam ir sava misija, kad mēs nosakām galvenās vadlīnijas, bet rīcība un tēmas mums ir dažādas, mēs nedublējamies. Ērgļiem, protams, brāļi Jurjāni, Blaumanis, Ērgļu vēsture. Cesvainei jāizceļ Cesvaines pils, arhitektūra, arī parka kultūra, jo tā ir viņu stiprā puse. Tas ir arī gadiem ilgs darbs, un, jāsaka, pamatu tam ir ielikusi nu jau mūžībā aizsauktā Māra Evardsone, kas Cesvaines pils vēsturi ir ļoti pamatīgi izpētījusi, un tagad jaunajiem kadriem tas ir jāturpina.
Iespējams, mums privāto kolekciju glabātājiem, pieaicinot speciālistus arī no citiem muzejiem, restaurācijas speciālistus, būtu jānoorganizē kādas mācības, pieredzes apmaiņa, lai viņi, uzspodrinot eksponātus, neapzināti nenodarītu kādu ļaunumu un tie neaizietu postā, bet gan, tos pareizi iekonservējot, saglabātu nākamajām paaudzēm.
12.11.2021.