Madonas novada pašvaldības sadarbība ar biedrībām tiek vērtēta kā ļoti laba – to apstiprina ne tikai uzrunātie biedrību pārstāvji, bet arī domes vadība. Svarīgākais, meklējot risinājumus sarežģītām situācijām, ir māksla vienam otru sadzirdēt un rast kompromisu. Pašvaldība cenšas maksimāli atbalstīt biedrību vajadzības, un gandarījums tiek justs par ikvienu panākumu.
– Novada biedrību darbību vērtēju ļoti augstu. Sākot darba gaitas Madonas novada pašvaldībā, es pats esmu daudz ko darījis ar biedrību starpniecību. Droši varu sacīt, ka ļoti daudzas sabiedriskās aktivitātes biedrības spēj veikt daudz labāk nekā pašvaldība – gan piesaistīt projektus, gan ziedojumus un īstenot arī citas lietas. Biedrībām ir daudz dažādu iespēju, tās vada aktīvi cilvēki, savukārt pašvaldība savu iespēju robežās dažādos veidos šīm biedrībām palīdz. Savstarpējā sadarbība un komunikācija rezultējas ļoti labās idejās, projektos un funkcijās, kuras šīs biedrības veic, – pauž Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
Viņaprāt, pats galvenais veiksmīgai biedrības darbībai ir īstais tās vadītājs, kuram deg acis par savu darbu. Lai gan kādam tas var šķist dīvaini, jābūt arī problēmām, kuras risināt un ar kurām tikt galā. Ja ir šie divi priekšnosacījumi, biedrība funkcionēs sekmīgi.
– Biedrības ir ārkārtīgi dažādas un to ir daudz. Ir tādas biedrības, kas nodarbojas ar sociālo jautājumu risināšanu, ir biedrības, kas nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm. Ir arī jauniešu apvienības, kas aptver un palīdz īstenot jauniešu problēmas, vēlmes un vajadzības. Vēl jāmin arī māju apsaimniekošanas biedrības, senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām biedrības, kas strādā ar savas darba specifikas problēmām. Biedrību loks ir plašs un daudzveidīgs, tāpēc ir ļoti grūti precīzi minēt, kāds ir to pienesums un labums sabiedrībai. Katrai biedrībai ir sava darbības joma, savs pakalpojumu piedāvājums, kas piemērots konkrētai sabiedrības grupai, – uz jautājumu par to, kādas sadzīviskas un sabiedriskas problēmas tiek risinātas ar biedrību palīdzību, atbild Agris Lungevičs.
Jāteic, ka atbalsta mehānismi, ko pašvaldība savu iespēju robežās var sniegt biedrībām, ir gana plašs. Piemēram, tās biedrības, kuras ir ieguvušas sabiedriskā labuma statusu, projektu īstenošanai saņem 10% pašvaldības līdzfinansējumu.
– Ir biedrību projektu konkurss, kurā pašvaldība ļauj pieteikties biedrībām un iepazīstināt mūs ar savām plānotajām aktivitātēm gada griezumā. Tās ir gan sacensības, gan pasākumi, gan citādākas aktivitātes. Komisija izvērtē biedrību pieteikumus, un pašvaldība var piešķirt biedrībām līdz 1500 eiro lielu finansējumu plānoto aktivitāšu īstenošanai. Pašvaldības atbalstu var dabūt arī, piesakoties nometņu projektā, sabiedriskā labuma biedrībām varam piešķirt telpas bez maksas, un citām biedrībām iespēju robežās palīdzam tās rast. Sporta biedrībām tiek piešķirts finansējums sezonas darbībām. Atbalsta veidi ir tikpat dažādi, cik dažādas ir biedrības, un pašvaldība dara visu, kas ir tās spēkos, lai palīdzētu visiem.
Pēdējo četru piecu gadu laikā pašvaldība ir aktīvi pieķērusies sociālo pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā bērniem invalīdiem un dažādām sociālajām iedzīvotāju kategorijām. Veidojam infrastruktūru, līdzfinansējam dažādus pakalpojumus un terapijas. Ir arī tādi gadījumi, kad pašvaldība kādu no funkcijām var deleģēt veikt biedrībai. Deleģējot šīs funkcijas, ir jāņem vērā ne tikai fakts, ka daudz ko biedrības var veikt labāk nekā pašvaldība, bet arī tas, ka, uzticot biedrībām šīs funkcijas veikt, izmaksas ir mazākas nekā tad, ja tās pildītu pašvaldība, un pakalpojumu kvalitāte arīdzan ir augstāka, – norāda Madonas novada domes priekšsēdētājs.
Agris Lungevičs piebilst, ka piedāvāto sociālo pakalpojumu apjoms, kas pēdējā laikā ievērojami palielinājies, ir būtiskākais pašvaldības un biedrību sadarbībā. Tāpat tiek norādīts, ka nākotnē sadarbība noteikti tiks uzturēta arī ar sporta biedrībām, jauniešu centriem un multifunkcionālajiem centriem. Viņš uzskata, ka biedrību loma ir saliedēt cilvēkus kādam vienotam, kopīgam mērķim, iesaistīt viņus piedāvātajās aktivitātēs un caur tām sevi realizēt. Visām biedrībām vienotu kopēju problēmu, kas apgrūtina to ikdienas darbu, atrast ir visai grūti. Jāņem vērā biedrību dažādība un to specifiskais darbības virziens. Kā atzīst Agris Lungevičs, telpu trūkums un nepieciešamība pēc finansējuma ir teju vai visas biedrības vienojošs faktors. Raugoties no specifiskā viedokļa, jāteic, ka jauniešu biedrībām trūkst jauniešu, kuri gribētu iesaistīties biedrību aktivitātēs, citām biedrībām trūkst speciālistu, kuri var nodrošināt pakalpojumus klientiem.
17.09.2021.