Daudzviet Latvijā darboties sākušas jaunizveidotās novadu dzimtsarakstu nodaļas, bet dažviet darbs, izvērtējot, kāds modelis pēc administratīvi teritoriālās reformas ir vispiemērotākais, vēl turpinās. Kā ir Madonas novadā, vienā no lielākajiem valstī, to jautāju Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājai VINETAI LAMBERTEI.
– Jaunizveidotā Madonas novada dzimtsarakstu nodaļa darbu ir uzsākusi. Galvenās izmaiņas – apjoms būs lielāks, jo mums klāt nākusi Cesvaine, Ērgļi, Lubāna, kaut gan, papētot iepriekšējo gadu statistiku, nevarētu teikt, ka turpmāk būtiski palielināsies veikto reģistru skaits, jo jau līdz šim arī daudzi kaimiņu novadu iedzīvotāji izmantoja pakalpojumus Madonā, reģistrējot gan jaundzimušos, gan mūžībā aizgājušos.
Lielākās grūtības un lielākais slogs ir gaidāms saistībā ar plašo novada teritoriju. Aizvien populārākas ir izbraukuma laulības. 2020. gadā tādu bija 22, pērn – jau 35. Šajā laikā, kad ir tik plaša kovida izplatība, daudzi uzskata, ka drošāk ceremoniju rīkot ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, bet tieši lielās teritorijas dēļ tas būs jauns izaicinājums, jo – kur ir Madona un kur Ērgļi vai Lubāna. Pieteikumu par laulības reģistrāciju var iesniegt pusgadu iepriekš, līdz ar to nevar saplānot tā, ka visas laulības vienā dienā notiks vienā vietā. Visticamāk, būs jālaulā, pārbraucot lielus attālumus, dažādās novada pusēs.
Madonas novada dome, pieņemot lēmumu par Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu, noteica, ka tās darbības teritorija ir viss jaunizveidotais Madonas novads. Situācija ir šāda: Cesvaines apvienības pārvalde uzreiz piekrita, ka nav tik būtiski saglabāt dzimtsarakstu pakalpojumu sniegšanas vietu, ja darbiniekam tiek noteikta tik maza slodze – četras stundas nedēļā, bet Ērgļi un Lubāna uz to uzstāja. Dome to ņēma vērā un Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā izveidoja arī vadītāja vietnieka 0,2 amata vienības, lai nodrošinātu dzimtsarakstu pakalpojumu pieejamību Lubānā un Ērgļos.
Mums kā nodaļas centrālajam birojam tas nedaudz sarežģīs darbu un arī palielinās slodzi. Civilstāvokļa reģistra grāmatas, kā zināms, tiek glabātas 100 gadu, un tās atradīsies Madonā. Pirms veikt dzimšanas vai miršanas reģistra darbības Ērgļos un Lubānā, būs jāsazinās ar mums un jāprecizē reģistra kārtas numurs. Tāpat katru mēnesi visi reģistri, arī mirušo personu pases un citi dokumenti būs jānogādā Madonā. Citiem vārdiem – iekšējā sistēma būs sarežģītāka, bet, protams, viss tiks veikts laikus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, visi dati tiks iekļauti un aktualizēti Fizisko personu reģistrācijas informācijas sistēmā, tāpat veidots Civilstāvokļa aktu reģistru fonds, uzskaite un saglabāšana.
Katrā ziņā vienkāršāk tomēr būtu, ja visā novada teritorijā darbotos viena dzimtsarakstu nodaļa.
– Dzimtsarakstu nodaļas sagatavoto detalizēto informāciju par reģistrētajiem civilstāvokļa aktiem laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim publicēsim nākamajā laikraksta numurā, bet, lūdzu, īsumā raksturojiet – kādas tendences pērn ir iezīmējušās?
– Salīdzinot ar 2020. gadu, samazinājies reģistrēto jaundzimušo skaits, palielinājies mirušo skaits, nedaudz palielinājies precību skaits.
Runājot par šo gadu, jāatzīmē, ka nedaudz ir mainījušies pašvaldības saistošie noteikumi, kas skar mūsu jomu. Līdz šim Madonā nebija noteikts, cik ilgi vienam no vecākiem jābūt deklarētam novadā, lai, reģistrējot bērnu, varētu saņemt pašvaldības pabalstu. Tagad no 1. janvāra šāda prasība ir noteikta, proti, Madonas novadā ir jābūt reģistrētam vienam no vecākiem vismaz 12 mēnešus un arī jaundzimušais ir jāreģistrē novadā. Pabalsta apmērs visā jaunizveidotā Madonas novada teritorijā ir 300 eiro.
Taču ir arī ne tik priecīga vēsts – vismaz es to tā uztveru, proti, ka vairs netiks piešķirta dāvana kāzu jubilejā. Manā skatījumā (varbūt esmu ar vecā kaluma cilvēka domāšanu), laulība ir ģimenes pamats. Vispirms jau būtu jānoslēdz laulība un tikai tad jādzimst bērniem.
Bet tagad pabalsts jaundzimušajiem tiek palielināts visā jaunizveidotā novada teritorijā, pielīdzinot to līdzšinējam apmēram Madonā, turpretī vecākajai paaudzei kāzu jubilejās tā vairs nebūs.
Par atbalstu ģimenēm ar bērniem, protams, ir prieks, bet skumji, ka ģimene kā pamatvērtība tiek pastumta malā. Kāzu jubilejās piešķirtā naudiņa jau tepat paliek – visticamāk, aptiekās vai pārtikas veikalos, jo tā jau nebija tik liela, lai dotos kādos ceļojumos. Bet pats galvenais – tas bija cieņas apliecinājums ģimenei, tiem, kas tik daudzus gadus spējuši būt kopā. Viņu jau nav nemaz tik daudz, kuri svin zelta kāzas, 60 vai vēl ilgāk gadu kopā pavadīto mūžu. Ir bijis arī tā, ka, gada sākumā izveidojot šo ģimeņu sarakstu, ne visi līdz kāzu jubilejai, šim nozīmīgajam notikumam, nodzīvo, jo viņi visi ir jau cienījamos gados.
Situācijas ģimenē mēdz būt dažādas, bet tas, ka viņi ir tik ilgi kopā, pelna cieņu. Manuprāt, ģimene kā vērtība būtu vairāk jāceļ saulītē arī medijiem. Taču mēs jau vairāk slikto redzam. Īstenībā tā baltā un pozitīvā paliek ļoti maz, īpaši, ja ielūkojas lielajā presē, sociālajos tīklos. Man pašai ļoti patīk lasīt dzīvesgājumus „Ievas Stāstos", kā cilvēki pratuši pārvarēt visas grūtības, domstarpības un palikt kopā. Katrā ziņā no šādām ģimenēm var daudz mācīties. Mūsdienās daudzi to diemžēl uztver ļoti vienkāršoti: kā kaut kas nepatīk, tā čemodāns rokā, un katrs aiziet savu ceļu. Kopš laulībām nav pagājis pat gads, bet jau šķiras.
– Cik, jūsuprāt, Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas darbības modelis ir dzīvotspējīgs? Valstī ir novadi, kur centrā tiek izveidota viena dzimtsarakstu nodaļa bez pakalpojumu sniegšanas vietām apvienībās un pagastos.
– Manā skatījumā, tas nebūs mūžīgi, jo dzimtsarakstu nodaļas sniegtie pakalpojumi nav nepieciešami tik bieži un dzimtsarakstu nodaļās iedzīvotāji neiegriežas gluži katru dienu. Turklāt sarežģītākos gadījumos gan saistībā ar retu vārdu, gan nozaudēto dokumentu dublikātu izsniegšanu, gan citās lietās tāpat būs jādodas uz Madonu, jo to nevarēs nokārtot ne Ērgļos, ne Lubānā, kur tiks veikti tikai dzimšanas un miršanas reģistri. Arī laulību reģistrācija pie tik mazas dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietnieku slodzes būs manā ziņā.
Jau īstenojot iepriekšējo reformu bija skaidrs, ka mazie novadi ilgi nepastāvēs. Protams, katram no mums gribas savu pagastu, skolu dzīvesvietā, bet tai pašā laikā daudzus pakalpojumus izmantojam lielo novadu centros. Arī bērnus sūtām mācīties uz pilsētām, nevis tuvējo skoliņu. Un tad brīnāmies, ka domes deputāti pieņem lēmumu par skolas slēgšanu vai statusa maiņu.
Savulaik Gulbenes novada pašvaldība pēc iepriekšējās 2009. gadā notikušās administratīvi teritoriālās reformas dzimtsarakstu nodaļas atstāja arī pagastos, taču drīz vien saprata, ka tas ir galīgi garām, un pēc tam visā novadā izveidoja vienu dzimtsarakstu nodaļu.
Jāņem vērā, ka tagad ļoti daudzi ar iesniegumiem dzimtsarakstu nodaļā vēršas elektroniski, atsūtot iesniegumu uz oficiālo e-pastu vai izmantojot www.latvija.lv. Pakalpojumi aizvien mazāk tiek sniegti klātienē, īpaši šajā kovida izplatības laikā, kad ir jāievēro epidemioloģiskās drošības prasības, domājot, kā no inficēšanās pasargāt gan klientus, gan sevi.
Pakalpojumi klātienē tiek sniegti tikai pēc iepriekšēja pieraksta, ja nav iespējams citādi.
Daudzi ar nepacietību gaida, kad atgriezīsies ierastie dzīves ritmi un kovids būs pagātne. Bet arī mājsēdei ir savi plusi. Latvijā pērn šķirto laulību salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir mazāk. Acīmredzot cilvēkiem bijušas lielākas iespējas pārdomāt un novērtēt līdzcilvēkus sev blakus, saprast, cik mēs viens otram esam vajadzīgi un svarīgi, cik liela nozīme ir veselībai, jo no aprites vari tikt izmests vienā dienā un apjaust, ka nevienam neesi vairs vajadzīgs.
Arī masku nēsāšana var patikt vai nepatikt, bet tas liek ieskatīties vienam otra acīs, atpazīt citam citu. Pasaule patiešām ir stipri pārvērtusies. Taču galvenais ir nepadoties, pārvarēt visas grūtības, lai arī tas nebūt nav viegli.
18.02.2022.