Reinis Bikše, evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs:
– Sešus gadus kalpoju Lubānas un Cesvaines draudzēs, septembrī tiku pārcelts uz Rīgu. Domājot par kristiešu pienesumu sabiedrībai, pirmkārt, jāmin pārvērtība, ko Dievs pats veic pie mums. Kristiešu sirdis piedzīvo Dieva mīlestību, un tas izmaina attieksmi, kā izdzīvojam savu ikdienu. Bībelē daudzos notikumos var lasīt, ka Dievs pieskaras cilvēku sirdīm, un viņi sāk citādāk ieraudzīt ikdienas situācijas. Pamana kādu, kam palīdzēt; redz, kur nesadusmoties, kur būt laipnākam, kur būt pacietīgākam vai panest kādu smagumu. Tas ir izmainītas sirds noslēpums, no kā izriet viss pārējais.
Vecajā Derībā ir brīnišķīgs stāsts par Danielu, kuru ķēniņš aicina izskaidrot rakstīto uz sienas. Viens no skaidrojumiem ir, ka mēs, kristieši, pasaulē esam kā šis Dieva rakstītais. Viņš raksta mūsu sirdīs, un mēs rakstām stāstu ap sevi. Tas ir nepieciešams sevišķi mūsdienās, kad dzirdam par pusaudžiem, kuri jau no desmit gadu vecuma sāk lietot narkotikas, jo šādas apreibinošās vielas pasaule piedāvā. Tam iepretim nesam vēsti par cerību, piepildījumu, kas glābj no visa, kas ved prom no patiesības.
Esot Lubānā un Cesvainē, ar draudzi devāmies uz pansionātiem un aprūpes centriem, tā bija iespēja apstāties, lai ieraudzītu un kalpotu tuvākajam. Tiem, kas ir mazāki, kas ir neievēroti vai ne tik daudz ievēroti. Kaut viena saruna, ieklausīšanās, iedziļināšanās otra pasaulē. Ir teiciens, ka draudze visstiprākā ir tad, kad tā kalpo. Tas ir draudzes temperatūras rādītājs. Ja kalpot aizmirstam, jājautā, vai mūsu sirdis ir izmainītas, vai esam piedzīvojuši Dieva mīlestību? Tur, kur esam, svarīgi nest vēsti par Jēzu Kristu, mūsu Glābēju, iepazīstināt ar Viņu.
Atskatoties uz kalpojumu Lubānā, gandarījums ir arī par to, ka baznīcai izdevās nomainīt jumtu. Tas bija Dieva darbs, kurā līdzdarbojāmies. Projektu rakstīšana, apliecinājumu dabūšana, dokumentu kārtošana – Dievs deva brīnišķīgus cilvēkus, ar kuriem kopā to paveicām. Pieteicās ziedotāji, mums izdevās.
Ļoti svarīga lieta šai laikā, kurā dzīvojam, ir tas, ka mums ir noteikta mēraukla, stingrs pamats, uz kā būvēt savu dzīvi. Kristīgajai Baznīcai tā ir Bībele, pēc kuras veikt izvēles, saprast, kādas vērtības katram nāk par labu.
Tuvojošajos Kristus dzimšanas svētkos ikvienam vēlu pravieša Mihas grāmatā teikto, kur Dievs savai izredzētajai tautai saka: „Redzi, Betlēme, kas esi vissīkākā, – no tevis nāks Glābējs, Pestītājs." Tas ir brīnišķīgs atgādinājums, ka, pat ja mēs pasaules vai savas ikdienas kontekstā jūtamies maziņi, vērts sadzirdēt, ko par mums saka Dievs. Ja sirdī piedzimst ticība Kristum, tad neesam vairs mazi, Dieva acīs esam vērtīgi un lieli.
22.12.2021.