Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis:
– Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā nav pabeigta, jo svarīga jautājumu virkne vēl tiek skatīta.
Arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, novērtējot likuma parakstīšanu, izteica divas galvenās norādes, kas būtu jāuzlabo saistībā ar šo reformu. Pirmā norāde attiecas uz vietējo iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanu. Šai sakarībā likumprojektā ir paredzēts veidot iedzīvotāju padomes. Tās tiktu vēlētas, un šīs padomes sekotu līdzi tam, kas notiek teritorijās, kurās vairs nav īstas pašvaldības, bet to vietā būtu iedzīvotāju padomes. Šis jautājums joprojām tiek diskutēts, un pašlaik izskatās, ka iedzīvotāju padomes būs nevis obligātas, bet būs paredzēta tikai iespēja tādas veidot. Līdz ar to jautājums, vai iedzīvotāji šajās mazajās teritorijās, pagastiņos būs pārstāvēti, vai viņiem būs kontroles iespējas vai nebūs, nav atrisināts. Saeima no tā virzās prom. Tas nozīmē, ka visa nodokļu nauda, ko samaksā kādas mazās teritorijas iedzīvotāji, var tikt izmantota centrā. Nešaubos, ka centrā tā ir vajadzī-
ga – pašvaldību līdzekļi tiek samazināti, un vienmēr ir vilinājums līdzekļus koncentrēt, bet tas veicina nomales efektu. Ja šī tendence palielināsies, kopā ar enerģētikas krīzi un citām nebūšanām nomales efekts veicinās lielu emigrāciju. Kovids tam šobrīd ir uzlicis ierobežojumus, bet, kad pandēmija beigsies, nav zināms, cik omulīgi jutīsies no centra attālinātie cilvēki un vai viņi nedosies projām.
Otrs jautājums, kas saistās ar reformu, attiecas uz reģionālo mērogu. Reformas likumā bija pārejas noteikums, ka jāsagatavo likums par administratīvajiem reģioniem. Tā patiesā būtība būtu tāda, ka katrā reģionā tiktu organizēta attīstība. Šie reģioni varētu būt pieci plānošanas reģioni vai kāds cits iedalījums. Tomēr to attīstība šobrīd ir zem jautājuma zīmes – jau sagatavoti priekšlikumi, ka vairs nevajag sniegt ziņojumus par šādu reģionu iespējamo attīstību, jo ministrijām nav bijis intereses kādas funkcijas reģioniem atdot. No vienas puses – tagad šīs funkcijas var veikt lielās pašvaldības, bet – no otras puses – jautājums ir par to, ka Latvija ir vismonocentriskākā valsts Eiropas Savienībā. Nekur citur ES galvaspilsētas metropoles reģions neveido 70 procentu no kopprodukta. Mēs šo situāciju nelabojam, tas netiek risināts.
Kas attiecas uz tehniskām lietām, triecientempā visas pašvaldības izstrādā apvienotos saistošos noteikumus, bija jāpieņem budžets, jāīsteno pārvaldes reforma. Šur tur tā ir sasteigta, jo atkal ir bijis klātesošs jautājums par koncentrāciju un dekoncentrāciju, kam nav bijis laika pievērst pienācīgu uzmanību. Svarīgi, lai visi pakalpojumi, visas iespējas būtu pieejamas arī nomalēs, un ticu, ka pie šī jautājuma pašvaldības atgriezīsies.
Trešais svarīgais elements saistībā ar reformu ir tas, ka pirmo reizi vēsturē pašvaldību vēlēšanās nebija iespējas ievēlēt deputātus no iedzīvotāju sarakstiem. Tagad mums ir pašvaldības, kurās ievēlēti tikai politisko partiju pārstāvji. Nepieciešama atbilde, kā šīs politiskās partijas ar vienlīdzīgiem nosacījumiem varēs attīstīties. Pašlaik ir spēkā diskriminējošas normas, jo vienām politiskajām partijām no valsts budžeta tiek maksāts, citām – ne.
25.02.2022.