Ilze Cīrule no Liezēres pagasta ikdienā ar automašīnu pārvietojas regulāri – gan pa grants ceļiem, gan ceļiem ar asfalta segumu. Diemžēl novērotais ceļu stāvoklis, viņasprāt, nav apmierinošs.
Pilnu rakstu lasi šeit:
Viedokli pauž Ilze: – Ikdienā pārvietojos pa ceļiem ar dažādu segumu un varu secināt, ka tie diemžēl ir bēdīgā stāvoklī. Zemes ceļi ir slikti, jo pa šiem gadiem greiders tik greiderē, un ceļš ir tikai vieni putekļi, nav ne notekgrāvju, ne atjaunota virskārta. Iespējams, pāris reižu ir atvesta grants krava un uzbērta, kur tiešām vajag. Kā bļoda, kur ūdenim krāties.
Vasarā pēc greiderēšanas pāris dienu ir braucams, pēc tam atkal ir trepe. Ziemā tīra, bet apakšā izveidojas ledus kārta, kas ļoti apgrūtina pārvietošanos. Manuprāt, vismaz vajag regulāri noskrāpēt. Tāpat asfalta ceļu ziemā tīra ļoti vēlu, ka visus grāvjus var izbraukāt. Atceros, ka pirms gadiem desmit tīrītājs jau ap septiņiem no rīta brauca. Tad varēja droši aizvest bērnus uz bērnudārzu. Tagad labi ja uz pulksten deviņiem notīrīts. Dzīvoju pie valsts autoceļa Liezēre-Gaiziņkalns, ziemā šo ceļu pat netīra. Tomēr priecājos, ka pagasta ceļi tiek uzturēti labi. Ziemā jau no rīta tie ir iztīrīti līdz katrai mājai. Un asfalta lāpīšana vasarā, manuprāt, vispār ir nekam nederīgs pasākums. It kā bedres tiek salāpītas, nobērts ar akmentiņiem, kas lido pa gaisu un bojā citas automašīnas. Aizlāpītā bedre kādu laiku turas, bet bieži ir novērots, ka jau pēc pāris dienām blakus izveidojas jaunas bedres. Manā skatījumā, kaut kas nav īsti pareizi tehnoloģijā, kā viss tiek darīts.
Tāpat, kad mums ceļa posmu kaisīja ar to smalko akmentiņu kārtu, braukt bija nepatīkami. Neviens ceļazīmes neievēro, lido garām – un, protams, akmeņi stiklā. Līdz šim gan ir veicies, un stikli nav izsisti, kā dzirdēts no citiem autovadītājiem, tomēr no sitieniem stiklos veidojas punkti, kas laika gaitā var pārvērsties arī plaisās. Tāpat dzirdēts, ka, asākās bedrēs iebraucot, tiek bojātas arī riepas.
Vasarā liels mīnuss, dzīvojot tuvu autoceļam ar grants segumu, ir putekļi. Ja ir vējš no ceļa puses, tad pastāvīgi dzīvojam putekļu mākonī. Piemēram, pagājušajā gadā pa ceļu regulāri brauca automašīnas, kas vadāja granti. Ilgstošais sausums ne tikai radīja putekļus, bet segums bija vienā trepē. Tāpat baļķvedēju mašīnas regulāri brauca pa šo ceļu, protams, neievērojot atļauto ātrumu. Uz ceļa veidojās dziļas bedres, risas. Ar greiderēšanu vien nav līdzēts, ceļi ir seni, virskārta ir nostumta, nepieciešams vest klāt granti. Pagājušajā gadā cīnījāmies, lai panāktu, ka smagā tehnika pa šo ceļa posmu nebrauc ātri, un rezultātā tika izvietotas ātrumu ierobežojošās zīmes. Karstajā laikā laistīju ceļa posmu gar māju, lai neveidotos putekļi.
Diemžēl ir grūti teikt, ka Latvijā mums ceļi ir labā stāvoklī. Laukos šķiet, ka to sakārtošanai velta pavisam maz resursu, tomēr ap lielajām pilsētām, galvenos valsts autoceļus gan atjauno un uzlabo.
18.06.2021.