Madonas novada pašvaldības kārtībnieki atbild par saistošo noteikumu, tostarp mājdzīvnieku turēšanas, ievērošanas kontroli. Gatis Kušķis secina, ka gadījumi, par kādiem tiek ziņots, ir visdažādākie, tomēr lielākā daļa saistās ar klaiņojošiem suņiem, kuri patiesībā saimniekiem „pasprukuši" un nekontrolētu kaķu vairošanos vai pārlieku liela skaita turēšanu.
– Pēdējo divu mēnešu laikā bijuši 10 iesniegumi gan par suņiem, gan par kaķiem, gan par aitām. Gadījumi nereti ir tādi kā „kaimiņu būšana", kad nevar sadalīt savstarpējās pretenzijas. Mēdz būt, ka saimnieks suni nav palaidis ļaunprātīgi, bet gan tas pasprucis, izlīdis pa kādu spraugu. Likums noteic, ka saimniekam tomēr jānodrošina, lai tas nenotiktu, kā arī savs mājdzīvnieks pazušanas gadījumā jāmeklē. Kādreiz braucam reidos un pasekojam līdzi, vai pastaigu laikā saimnieki arī savāc pēc saviem suņiem. Kaķu gadījumā biežākie pārkāpumi ir par to, ka laiž ārā nesterilizētus, nekontrolēti sadzimst kaķēni. Tad uzliekam par pienākumu noteiktā laikā to novērst – vai nu sterilizēt savu kaķi, vai ierobežot dzīvnieka ārā iešanu. Ja saimnieks nomirst, palīdzam uz patversmi aizvest dzīvnieciņu, kas pēc viņa palicis. Darba pietiek; trīs kārtībnieki strādājam uz pusslodzi, tad nu, kad ir tās darbadienas, ritms ir gana saspringts, – atzīst Gatis Kušķis.
Viņš uzsver, ka kārtībnieku galvenais mērķis nav mājdzīvnieku saimniekus sodīt par konstatētajiem pārkāpumiem, bet gan panākt, ka problēma tiek novērsta. – Ja dzīvnieks ir paņemts, īpašniekam jābūt atbildīgam par to, lai tiktu ievēroti visi noteikumi, – akcentē kārtībnieks. Tas ir svarīgi gan no paša mājdzīvnieka, gan saimnieka, gan arī apkārtējo cilvēku drošības, veselības un labsajūtas viedokļa.
Vai visos gadījumos problēmas ar mājdzīvnieku turēšanu, veiktiem pārkāpumiem izdodas novērst sarunu ceļā vien?
– Ir bijuši gadījumi, kad mājdzīvnieku mazuļi likvidēti necilvēcīgā veidā, piemēram, tika slīcināti kucēni. Tas jau bija pirms kāda laika, paldies dievam, pēdējā laikā tādi gadījumi līdz mums nav nonākuši. Par to informācija tika nosūtīta Valsts policijai, jo šāda rīcība ir krimināli sodāma, – atbild Gatis Kušķis.
Jautāts, vai tas liecina par to, ka šādu gadījumu nav vispār, vai tomēr apkārtējie cilvēki vienkārši par to izvēlas neziņot, kārtībnieks pieļauj, ka bieži vien otrs variants vairāk atbilst patiesībai. – Cilvēkam ir tā – labāk nelīdīšu problēmai pa vidu, citādi pašam būs jāiet par liecinieku, vazās pa policiju, uz mani šķībi skatīsies kaimiņi un apkārtējie. Varētu būt, ka ir gadījumi, kad informācija nenonāk tur, kur tai vajadzētu nonākt. Problēma ir arī ar pierādīšanu. Ja kas tāds nav redzēts un piefiksēts, pierādīt ir grūti, – viņš neslēpj, tomēr reizē arī aicina – par visiem gadījumiem, kur ir kādas aizdomas par pārkāpumu (arī foto), informāciju sūtīt uz e-pastu [email protected].
– Ir gadījumi, par kuriem PVD vai VP nav viņu kompetencē reaģēt, tad pārsūta informāciju mums. Likumā katrai instancei ir skaidri noteiktas savas kompetences, tikai pēc tām vadoties varam darboties. Ja arī no cilvēkiem pienāk informācija, kas nav mūsu tiešā atbildības joma, neaizveram acis, bet gan braucam, runājam un cenšamies pārkāpumus novērst, – viņš piebilst.
Jāsecina, ka ir lietas, no kā sabiedrība ir „izaugusi", tomēr ir arī, kur vēl pilnveidoties.
– Galvenais – būtu jāuzlabo dzīvnieku kontrole, cik kurā mājsaimniecībā ir mājdzīvnieku. Lai nav tā, ka, piemēram, vecāki paņem bērnam mājdzīvnieku, paspēlējas, bet pēc kāda laika viņš nevienam vairs nav vajadzīgs. Aizved uz blakusteritoriju un izlaiž, – vienu no problēmām, pie kā vairāk būtu jāstrādā, iezīmē Gatis Kušķis.
1.10.2021.