Beidzamajos gados Madonas reģionā visai aktīvi notiek daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšana ar AS „Attīstības finanšu institūcija ALTUM" atbalstu un Eiropas struktūrfondu (ERAF) līdzfinansējumu. Turklāt ne tikai Madonas pilsētā, bet arī pagastos.
Kalsnavas pagasta Aiviekstē un Jaunkalsnavā, Liezēres pagasta Ozolos, Barkavas pagastā vairākas mājas ir atjaunotas jau iepriekšējos gados, bet šo skaitu šogad palielinās vēl dažas mājas gan Madonas pilsētā, gan laukos. Tā Sarkaņu pagasta Biksērē renovācijas darbi jau notiek vienā mājā (Ramaņa ielā 13), bet vēl vienā mājā (Ramaņa ielā 3) tiek plānots tos uzsākt.
Visaktīvāk šai ziņā līdz šim ir darbojusies Normunda Arama vadītā biedrība „Raiņi" (projektu vadītāja Nadežda Šruba), bet nu acīmredzami ir sasparojies arī lielākais namu apsaimniekotājs Madonas novadā – SIA „Madonas namsaimnieks" (Namsaimnieks). Drīzumā siltināšana tiks pabeigta šī uzņēmuma apsaimniekotajās trijās ēkās, bet vēl trīs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir saņēmušas ALTUM apstiprinājumu par pieteikumu atbilstību programmas energoefektivitātes paaugstināšanai kritērijiem, tādējādi tās ar ES finansiālo atbalstu tiks sakārtotas nākamajā gadā. Siltināšana veikta arī vienā SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums" apsaimniekotajā mājā Madonas pilsētā (Saules ielā 35).
Uz plašāku sarunu aicinājām SIA „Madonas namsaimnieks" valdes locekli OSKARU JANOVIČU, lai iepazītos ar uzņēmuma pieredzi, veiksmes stāstu, kā iedzīvotāji sešās daudzdzīvokļu mājās Madonas pilsētā ir izšķīrušies par tik drosmīgu soli.
– Šis gads jūsu vadītajam uzņēmumam lielā mērā norit vairāku daudzdzīvokļu māju siltināšanas zīmē. Kā veicas ar uzsāktajiem būvdarbiem, vai viss tiks padarīts iecerētajos termiņos?
– Uzsākto triju māju siltināšana kopumā norit veiksmīgi. Strauji tuvojamies darbu nobeigumam, un jau novembrī ir paredzēta visu triju objektu nodošana. Līgumus ar ALTUM par ES finansējuma piešķiršanu no ERAF energoefektivitātes pasākumu veikšanai divās daudzdzīvokļu mājās (Augu ielā 24 un Gaujas ielā 26) parakstījām pagājušā gada novembrī, bet šā gada janvārī – arī attiecībā uz Saules ielu 49a.
Namsaimniekam šīs ir pirmās mājas, kur tiek veikta tik vērienīga renovācija. Pirms tam dažās mājās tika siltinātas tikai galasienas un veikti citi uzlabojumi. Kad es stājos uzņēmuma vadītāja amatā, Madonas novada pašvaldība kā vienu no prioritātēm izvirzīja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu, aicināja aktivizēt šo procesu, piesaistot ERAF līdzfinansējumu. Lielā mērā tas izdevies tāpēc, ka uzņēmumā strādā laba komanda. Lai projektus veiksmīgi īstenotu, lielu darbu papildus tiešajiem pienākumiem veic juriste, iepirkuma komisijas priekšsēdētāja Elga Kišņakova un projektu vadītāja Sintija Gineviča.
Iedzīvotāji ir pieņēmuši lēmumu par iepirkuma izsludināšanu vēl trijās mājās – Priežu ielā 13, Saules ielā 40 un Veidenbauma ielā 18. Tajās būvniecības darbi paredzēti nākamgad, ja vien korekcijas neienesīs būvniecības sadārdzinājums, materiālu cenu ievērojamais kāpums. Vienu iepirkumu (Saules iela 40) esam jau pārtraukuši, jo diemžēl būvnieku piedāvājums neatbilda mājas iedzīvotāju iespējām, tik lielas finansiālās saistības viņi tomēr nevar uzņemties. Iepirkumu pavasarī rīkosim atkārtoti, kad materiālu cenas, cerams, būs stabilizējušās.
Esam gandarīti, ka paspējām ielēkt „aizejošā vilcienā", kad ALTUM uz nedēļu atvēra programmu un mums bija sagatavoti arī šo triju māju projekti, ko paspējām iesniegt un saņemt pozitīvu atzinumu.
Interesi par šādu projektu ieviešanu patlaban izrāda vēl divas mājas, bet tagad ir jāgaida nākamais uzsaukums, kamēr ALTUM atvērs jaunu programmu. Nav arī zināms, vai līdzfinansējums būs tikpat liels vai samazināsies.
– Kādi uzlabojumi tiek veikti, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus trijās Namsaimnieka apsaimniekotajās mājās?
– Vērienīgākie pārbūves darbi tiek veikti mājā Saules ielā 49a, kur līdz šim ir bijusi krāsns apkure. Projekta ietvaros tajā ir veikta ēkas cokola daļas un pamatu siltināšana, logu, durvju bloku montāža, pārlikšana, skursteņu spiču atjaunošana, jumta seguma atjaunošana, fasādes, bēniņu grīdas un pagraba pārseguma siltināšana, ieejas mezglu atjaunošana, inženierkomunikāciju šahtu sienu konstrukciju izbūve, kāpņu telpu kosmētiskais remonts, centralizētās apkures sistēmas izbūve un ventilācijas sistēmas atjaunošana, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas renovācija, elektroapgādes un iekšējo tīklu atjaunošana, siltumtrases pievada izbūve.
Lielas pārvērtības un uzlabojumus iedzīvotāji izjutīs arī pārējās divās mājās (Augu ielā 24 un Gaujas ielā 26), kur tāpat veikta mājas siltināšana, iekšējās apkures sistēmas renovācija un citi ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistīti pasākumi.
– Vai māju atjaunošanā tiek izmantotas arī ventilējamās fasādes?
– Izmantojam gan ventilējamās fasādes (Augu ielā 24), gan dekoratīvā apmetuma metodi (Gaujas ielā 26 un Saules ielā 49a). Sākumā dekoratīvā apmetuma metode bija lētāka nekā ventilējamajām fasādēm, bet tad cenas sāka izlīdzināties. Darbaspēks paliek dārgāks, taču darbaspēka ieguldījums, veicot dekoratīvo apmetumu, ir krietni lielāks. Turklāt to ļoti ietekmē laikapstākļi. Veikt dekoratīvo apmetumu nevar ne lielā karstumā, ne arī aukstumā. Turpretī ventilējamās fasādes var montēt kaut vai ziemas vidū: tur nav nekā, kas varētu sasalt.
Arī nākamajām trijām mājām, kas guvušas ALTUM atbalstu, tiek paredzētas ventilējamās fasādes. Tās gan ir vizuāli pievilcīgas, gan nepieciešamības gadījumā tās viegli nomainīt, ja, piemēram, kāda plāksne tiek sabojāta vai kāds bērns neapdomīgi uzzīmējis grafiti.
Ļoti pozitīvi, ka arī Madonas novada pašvaldība 50% apmērā atbalsta gan tehniskās dokumentācijas izstrādi, gan energoaudita veikšanu. Tas ir labs atbalsts.
– Kādas ir iedzīvotāju pirmās atsauksmes, vai būvniecības laikā ir jāuzklausa daudz sūdzību?
– Pirmās atsauksmes būs tad, kad tiks saņemti pirmie apkures rēķini. Jo aukstāka būs ziema, jo lielāku ekonomiju izjutīs iedzīvotāji. Taču rēķini ir jāsalīdzina nevis ar savu maksājumu pirms gada vai diviem, bet gan ar izmaksām uz vienu kvadrātmetru nesiltinātajās mājās, jo maksa par siltumu ir atkarīga arī no gaisa temperatūras un citiem faktoriem.
Protams, iedzīvotājiem ir jāpiecieš zināmas neērtības, troksnis, putekļi, arī tas, ka, mainot stāvvadus, kādu dienu vai vairākas var nebūt karstā ūdens. Vienmēr jau gribas, lai darbi tiktu paveikti ātrāk un labāk, bet jāņem vērā reālā situācija, it īpaši šajā laikā, kad savu ietekmi atstāj „Covid-19" pandēmija.
Pirms katra projekta uzsākšanas rīkojām sapulces, iedzīvotājiem skaidrojām, ka to gadu, kamēr notiek mājas rekonstrukcija, reāli ir jādzīvo būvlaukumā. Tās ir neērtības, ar kurām iedzīvotājiem, atbalstot mājas siltināšanu, jārēķinās.
– Kāds ir jūsu ieteikums citu māju iedzīvotājiem – siltināt un atjaunot ēkas vai nogaidīt?
– Es teiktu tā – tas, protams, ir jālemj pašiem iedzīvotājiem, bet uz to ir jāgatavojas – agri vai vēlu tas būs jādara. Var, protams, arī mājas neatjaunot, taču ir jāapzinās, ka dzīvojamais fonds noveco, un ikdienā tas liek sevi manīt aizvien biežāk. Izdevīgāk taču māju atjaunot, piesaistot ES finansējumu, nevis par visu maksāt pašiem.
Ieteikums – par mājas siltināšanu domāt un arī lēmumu pieņemt laikus, neatliekot uz pašu beidzamo brīdi, jo dokumentu izstrāde un saskaņošana ar ALTUM, kā rāda pieredze, prasa diezgan ilgu laiku – apmēram pusotru gadu vai divus.
24.09.2021.