Par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) mērķi bija izvirzīts izveidot ekonomiski daudz spēcīgākas un attīstītākas pašvaldības, kas spēj piesaistīt investīcijas, nodrošināt līdzsvarotāku attīstību un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Ar to, kas ir mainījies pašvaldībai un iedzīvotājiem, kopš jau vairāk par pusgadu dzīvojam apvienotajā Madonas novadā, iepazīstina domes priekšsēdētājs AGRIS LUNGEVIČS.
Kā viņš uzsver, ATR pati par sevi definē, ka novads „jābūvē" no jauna un jāstrādā citādāk. Pirmās izmaiņas saistījušās ar Cesvaines, Lubānas un Ērgļu apvienības pārvalžu izveidi, kur vairs nav priekšsēdētāju un izpilddirektoru; savukārt vairāki līdzšinējie darbinieki pārcelti darbā uz pašvaldības centrālo administrāciju. Daudz darba prasījusi kopīgā budžeta izstrāde 2022. gadam, kas pagaidām veidots piesardzīgi, atstājot rezervi pamatbudžetā iespējamam resursu cenu kāpumu, kovida viļņiem, situācijai saistībā ar kopējo drošības situāciju.
Izveidotas centralizētas pašvaldības iestādes – uz līdzšinējās bāzes, bet no jauna nokomplektējot darbiniekus, izlīdzinot algu sistēmu un veidojot vienu pārvaldību. Uzsākts darbs arī pie vienotu saistošo noteikumu izveides, prioritāri skarot sociālo jomu. Brīvprātīgos pabalstus (kas nav obligāti noteiktais GMI un mājokļa pabalsts) pašvaldība centusies izlīdzināt visā novadā, kas rezultējies ar to palielināšanu un atbalsta veidu paplašināšanu apvienību pārvalžu teritorijās. Lielas pārmaiņas skārušas arī komunālās saimniecības, jo īpaši Lubānā, kur jau uzsākta komunālā uzņēmuma funkciju sadalīšana, līdzīgs plāns ir arī Ērgļos, vēl notiek diskusijas par Cesvaini.
– Reformas veikšana saistījās arī ar izmaksām. Vai izdevās tās nosegt ar valsts piešķirto dotāciju?
– Madonas novada pašvaldība no valsts saņēma 263 tūkstošu eiro dotāciju reformas izdevumu segšanai, tai skaitā dažādai programmatūrai, IT risinājumiem, jo programmas jāvienādo, tehnoloģijas jāievieš, lai visi varam strādāt vienādās datubāzēs. Tāpat bija nepieciešams iekārtot dažas telpas, bija arī atlaišanas pabalsti, jo bija darbinieki, kuri zaudēja darbu; daži izmantoja šo iespēju, lai dotos, piemēram, pensijā, bet tad darbinieks saņēma visas kompensācijas, kas pienākas. Pamatā visas ar ATR saistītās izmaksas būs izdevies segt, no sava budžeta tas nebija jādara.
– Vai nodaļām, iestādēm izveidojoties centralizēti, nav samazinājies pakalpojumu grozs?
– Tas, kas skar iedzīvotājus, ir sociālais dienests, bāriņtiesa, kas izveidoti no jauna, bet visa novada teritorijā tāpat ir pieejami sociālie darbinieki un bāriņtiesas locekļi. Runājot par dzimtsarakstu nodaļu, centralizējot to Madonā, bija tāds lūgums no Lubānas, Ērgļiem, kas atrodas tālāk, ka jānodrošina pakalpojums uz vietas, un to arī sapratām. Cesvainiešiem gan jābraukā uz Madonu; ja jutīsim, ka iedzīvotāji to tomēr prasa, tad, protams, domāsim un skatīsimies. Laba ziņa Cesvainei ir tā, ka faktiski šogad sāks rekonstruēt ceļu posmā no Madonas līdz Dzelzavas krustojumam. Kādu laiku tās būs neērtības, bet pēc tam būs liels ieguvums.
Dokumentu, izziņu iesniegšana, saņemšana – viss ir palicis spēkā un pieejams vietējās teritorijās. Ja kādu specifisku darbinieku vēlas satikt, kurš nestrādā teritorijā, tad gan jāsarunā vizīte Madonā vai jākonsultējas telefoniski. Tāpat klientu apkalpošanas centri (KAC) ir palikuši turpat, kur bijuši; domājam pat iet uz priekšu un pa kādam KAC veidot arī bijušajā Madonas novada teritorijā, lielākajos pagastos, kas sniegs iespēju saņemt gan pašvaldības, gan daļu valsts pakalpojumu.
– Līdz šim bieži dzirdēti termini „salāgot, izlīdzināt". Uz kāda rēķina tas notiek, tostarp pabalstu pielīdzināšana Madonas novada līmenim?
– Tā bumba spēlējas uz visām pusēm, jo, piemēram, sociālie pabalsti vai bezmaksas ēdināšana visās izglītības iestādēs – tas nebija, piemēram, Cesvainē, vai pabalstu apmērs bija mazāks. Ja skatāmies algu līmeņus, ir bijušas situācijas, kad apvienībās algu līmeņi ir bijuši augstāki, tad jālīdzsvaro uz pretējo pusi. Ir ļoti dažādas situācijas. Piemēram, kultūras jomā esam lēmuši pavasarī, kad paies skates, to pārskatīt, tai skaitā kolektīvus, to darbību, slodzes, štatus, atbalsta personālu, arī lai līdzinātu. Zinu, ka, piemēram, Lubānā bijis ļoti liels atbalsts kultūrai, tad nu labāko pieredzi no viņiem varam paņemt visai teritorijai.
– Kāds ir lielākais pienesums no klāt nākušajām teritorijām līdzšinējam Madonas novadam?
– Ja redzu kādu iespēju jaunajā novadā – tūrismu noteikti varu minēt kā pirmo. Un no tā ieguvēji būs viennozīmīgi visi. Ja tas vēl papildināsies ar ceļu tīklu, tas dotu vēl jaunu uzrāvienu. Tuvāko gadu laikā plānots asfaltēt P30, Vecpiebalgas virzienā, kas vēl nav pabeigts, ļoti ceru, esmu runājis ar „Latvijas Valsts ceļu" vadītāju, ka Kangaru kalnu posms tiks asfaltēts tuvāko gadu laikā. Ja tā būs, tad no Ērgļiem būs 100 kilometru līdz Rīgai pa asfaltu, un tas var veidot pilnīgi citu plūsmu. Jādomā un pie tā darbs jau notiek, kā tūristiem piedāvāt visu Madonas novadu.
– Novadiem apvienojoties, izgaismojusies komunālo saimniecību problēma. Ir uzsvērta nepieciešamība kvalitatīvi nodrošināt šos pakalpojumus; vai to nenāksies veikt uz līdzšinējo klientu rēķina?
– Katra pašvaldība pēc saviem ieskatiem ir attīstījusi komunālo saimniecību, piemēram, Ērgļos un daļā Lubānas bija lēmums, ka apkures pakalpojumu sniedz privātais; tam ir savi plusi un mīnusi. Bet redzam, ka konkrēti šis pakalpojuma sniedzējs īsti netiek ar savu pienākumu galā. Ērgļos ir ļoti daudz sūdzību, ka reāli netiek kurināts, trūkst šķeldas, tad jādomā kādi ilgtermiņa risinājumi. Ja redzam, ka „Madonas siltums" vecajā novadā ir pārņēmis lielu daļu teritoriju, attīstījis katlumājas, investējis Eiropas Savienības finansējumu, tai pašā laikā noturējis vienus no zemākajiem tarifiem valstī, tad mēs gribam ielikt šo pieredzi arī Ērgļos un Lubānā. Līdzīgi ar ūdenssaimniecību, „Madonas ūdens" ir strādājis ļoti kvalitatīvi, sataisīta infrastruktūra, esam īstenojuši projektus gandrīz visos ciematos bijušajā Madonas novadā; domāju, ka šāds liels uzņēmums spēs investēt tur, kur tas nepieciešams, arī jaunajās teritorijās. Ja ir mazs pakalpojuma sniedzējs, kā, piemēram, „Ūdas" Ērgļos, uz mazā apjoma viņiem ir ļoti grūti to tarifu noturēt. Nupat „Ūdas" lūdza domi ievērojami pacelt tarifu, par 1/3, ko neatbalstījām. Vēl vajadzīgas būtiskas investīcijas, tajā pašā ūdens kvalitātē, bijuši pārmetumi par brūnu ūdeni. Protams, nebūs viss ideāli, būs problēmas, bet ar kopējo resursu to varēs paveikt.
– Vai mainījušies uzsvari plānotajos projektos, ko pašvaldība reāli vēlas īstenot?
– Esot lielākā novadā, iespēja piesaistīt finansējumu ir ar plus zīmi, kaut vai kredītus varam ņemt drošāk, zinot, ka varēsim atmaksāt un tas nedos sitienu pa pamatbudžetu. Visi projektētāji, projektu ieviesēji strādā nevis pa teritorijām, bet gan visi vienā novadā, tad viņi tos projektus arī spēs ieviest un naudu piesaistīt. Uzsvari projektiem nav mainījušies, vien nav vēl zināms, kādas naudas summas ienāks, kādi būs tie uzsaukumi. Noteikti atradīsim savas iespējas, kur piedalīties un ieceres realizēt.
– Saprotams, ka tam traucējusi epidemioloģiskā situācija, tomēr – kā ir ar jauno teritoriju iepazīšanu, iedzīvotāju satikšanu? Vai tas plānots turpmāk?
– Esam centušies šo situāciju kompensēt ar pietiekami lielu komunikāciju ar apvienību un iestāžu vadītājiem. Komunikācija notiek, bet saziņas veidi mazliet mainījušies. Taču arī tas labi strādā, piemēram, pirms divām nedēļām mums bija sarunas zoom ar Ērgļu vecākiem par atbalstu sportam. Protams, nekas neatsver tikšanos klātienē, kolīdz to varēs darīt.
25.02.2022.