Drīzumā apritēs gads, kopš Liezēres pagasta Ozolos daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā Ozolu ielā 10 tika īstenots ES līdzfinansēts energoefektivitātes paaugstināšanas projekts un veikti vērienīgi pārbūves darbi.
– Mājas siltināšana patiešām ir ļoti liels ieguvums. Par to pārliecinājāmies jau pirmajā apkures sezonā pagājušajā ziemā, kad saņēmām vairāk kā uz pusi mazākus rēķinus. Taču zemie siltuma rēķini ir tikai viens no ieguvumiem, pats galvenais jau ir tas, ka tagad dzīvojam siltumā un visos 18 dzīvokļos tiek nodrošināti komfortabli apstākļi (22-24 grādi), brīžiem ir pat par karstu. Arī tagad, kad ir iestājies drēgns un auksts laiks, mēs vēl domājam, vai sākt apkures sezonu. Dzīvokļos nesalstam, bet droši vien drīzumā sāksim kurināt, uzstādot minimālu režīmu, – uzsver mājas vecākā Jana Teriška, kas šos pienākumus pilda kopš 2014. gada un to dara sabiedriskā kārtā.
Apkures rēķini ir samazinājušies, bet kā ir ar kredītmaksājumu?
– Mums ir piešķirts ALTUM aizdevums uz 20 gadiem. Piemēram, man kredītmaksājums par 72 kvadrātmetru lielu četristabu dzīvokli mēnesī ir 62 eiro jeb 83 centi par kvadrātmetru. Toties liels ietaupījums ir uz apkures rēķina. Tā, 2019. gada janvārī par siltumu es maksāju 112,26 eiro, februārī – 103,64 eiro, martā –
87,45 eiro, bet šajos mēnešos 2021. gadā – attiecīgi 49,10 eiro, 61,09 eiro un 39,41 eiro, – atklāj Jana, uzsverot, ka līdz ar to kredīta maksājums nav tik liels slogs.
Māja vizuāli ir pārvērtusies līdz nepazīšanai, tā ir siltināta no visām pusēm, uzlikts jauns jumts, iestiklotas lodžijas, dzīvokļos nomainīti vecie koka logi un veikti citi uzlabojumi, bet, kā atzīmē Jana, ir vēl, uz ko tiekties.
– Pēc mājas siltināšanas atklājās, ka lietusūdenim no jumta nav īsti, kur palikt, tāpēc, lai sakārtotu lietusūdens novadīšanu no ēkas, piedalījāmies Madonas novada izsludinātajā daudzdzīvokļu māju teritorijas labiekārtošanas konkursā un guvām atbalstu. Pusi no izmaksām segs pašvaldība, bet pusi – mēs paši no mājas uzkrājuma. Šos darbus plānojam paveikt šoruden, – informē mājas vecākā.
Vaicāta par nākotnes iecerēm, viņa atzīst, ka lielums ir izdarīts, bet visi sapņi nebūt vēl nav īstenoti.
– Remonts ir jāveic kāpņu telpās, tāpat aktuāla ir apgaismojuma izveide. Mūsu mājā dzīvo daudz bērnu, līdz ar to gribētu labiekārtot arī bērnu rotaļu laukumu. Katrā ziņā vajadzību vēl ir daudz, bet tas, kādus uzlabojumus veiksim, būs atkarīgs no naudas uzkrājuma, kā arī iedzīvotāju izteiktajiem ierosinājumiem. Nekas vienpersoniski mūsu mājā netiek izlemts. Sasaucam sapulces, spriežam, kā labāk rīkoties, veicam aptaujas arī papīra formātā, bet kopš „Covid-19" noteiktajiem ierobežojumiem valstī aktīvi izmantojam sociālos tīklus, kur esam izveidojuši čatu, lai nebūtu jāstaigā pa dzīvokļiem un jānoskaidro katra viedoklis. Arī apkures sezonas laikā iedzīvotāji mani informē par temperatūru dzīvokļos, lai nepieciešamības gadījumā siltummezglā samazinātu vai palielinātu uzstādīto temperatūru. Tas ir uzticēts vienam cilvēkam, jo katrs jau nevar iet un regulēt, kā ienāk prātā. Mums mājā ir noteikta sava kārtība, un viss notiek. Katram ir savs viedoklis, bet mēs cenšamies visu atrisināt draudzīgi, cits citu pārliecinot, – akcentē Jana.
Viņa, atsaucot atmiņā mājas siltināšanas procesu, gan atzīst, ka sākumā nemaz tik viegli negāja, jo daži bijuši pret, pat sakot, ka nelaidīšot dzīvoklī un nedošot arī pagraba atslēgu, lai tur siltinātu griestus. Bet viss veiksmīgi atrisinājies, laiks visu salicis savās vietās, pamazām cilvēki apraduši ar domu par mājas siltināšanu un tad, kad sākušies būvdarbi, viss aizgājis kā pa diedziņu, taču pats sākums bijis ļoti grūts – vismaz divi gadi pagājuši sarunās un diskusijās.
Process aizsācies 2015. gadā, kad izdevies vienoties par mājas apsaimniekošanu ar Normunda Arama vadīto biedrību „Raiņi". Gadu vēlāk tika izveidota biedrība „Ozolu nami", 20. aprīlī jau pieņemts pirmais lēmums par mājas siltināšanu. Pēc tam tika sasauktas vairākas sapulces, lai vienotos par kopsaucēju, bet izšķirošais lēmums par mājas siltināšanu tika pieņemts 2017. gada augustā, un oktobrī sākās nepieciešamo dokumentu izstrāde. Savukārt būvdarbi tika uzsākti pagājušā gada jūnijā un svinīgi pabeigti 18. novembrī.
– Ļoti ceram, ka šogad izdosies izbūvēt karoga mastu, lai 18. novembrī -Latvijas dzimšanas dienā – pirmoreiz tajā uzvilktu sarkanbaltsarkano karogu, – pauž Jana Teriška.
24.09.2021.