EP un pašvaldību vēlēšanas joprojām atrodas uzmanības centrā. Tiek izvērtēti vēlēšanu rezultāti, izteikti minējumi, analizēti veiksmju un zaudējumu cēloņi, bet daudzviet, kur neviens no sarakstiem nav saņēmis izšķirošo pārsvaru, tiek izteikti arī minējumi un apsvērtas visdažādākās variācijas par to, kas vadīs nākamās novadu domes. Sarunas par nākamo domes priekšsēdētāju turpinās arī Madonas novadā, jaunievēlētie novada domes deputāti un vēlēšanu sarakstu veidotāji pie kopsaucēja vēl nav nonākuši.
Kā atzīmē daudzi komentētāji un eksperti, situācija Latvijā ir mainījusies. Un vispirms jau Latvijas galvaspilsētā, kur pirmo reizi pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas vara ir nonākusi tā saucamo kreiso partiju rokās. Pirmo reizi par Rīgas pilsētas mēru var kļūt Nils Ušakovs, un pats interesantākais ir tas, ka pamatnācijā tas vairs neizraisa tādas protesta un sašutuma vētras, kādas varbūt būtu uzvirmojušas vēl pirms dažiem gadiem.
Jā, Rīgas domē vairs nebūs tēvzemiešu, un arī Eiroparlamentā četru deputātu vietā šai partijai turpmāk būs tikai viens. Līdzšinējais Rīgas mērs Jānis Birks pirmajās intervijās pēc vēlēšanām partijas neveiksmes skaidroja ar ekonomisko krīzi, bet galvenais cēlonis tomēr droši vien ir kas cits. Nevajag partijām šķelties! Tēvzemiešu atbalstītāji taču nekur uz Marsu vai Mēnesi nav aizlidojuši, tepat Latvijā vien dzīvo. Acīmredzot viņiem tomēr tuvāka ir Ģirta Valda Kristovska, tāpat Sandras Kalnietes pozīcija, nekā Jāņa Birka vai kāda cita tēvzemiešu runasvīra paustais. Iespējams, daļai vēlētāju vēl nav aizmirsušies arī vairāku pazīstamu šīs partijas politiķu nievājošie izteicieni par vairāk nekā 600 000 vēlētāju, kas pērn piedalījās tautas nobalsošanā par tiesībām atlaist Saeimu, kas viņu izpratnē tāds nieks vien bija, nemaz nerunājot par aicinājumiem uz referendumu neiet vispār. Kāds tur brīnums, ja pēc šādām runām vēlētāju aktivitāte ar katrām jaunām vēlēšanām sarūk, kaut gan, analizējot šo vēlēšanu rezultātus, to vēl var uzskatīt par apmierinošu, jo vēlēšanās kopumā valstī piedalījās vairāk nekā puse no vēlēšanu sarakstos reģistrētajiem pilsoņiem, bet daudzos novados – pat vēl vairāk.
Balsoja aktīvi
Liela vēlētāju plūsma bija vērojama arī Ērgļu novadā, kur vēlēšanu dienā iegriezās „Stara" komanda.
„Stara" izvēle vēlēšanu dienu sākt ar Ērgļu novada apciemojumu nebija nejauša, jo Ērgļu novads Madonas rajonā bija pirmais, kurā labprātīgi apvienojās trīs pašvaldības – Ērgļi, Sausnēja un Jumurda, un mēs ne tikai gribējām kļūt par aculieciniekiem tam, kā notiek balsošana pirmajā Madonas rajonā izveidotajā novadā, bet arī uzzināt ērglēniešu domas par to, kas viņu dzīvē ir mainījies šajā laikā. Aptaujātie ērglēnieši atzinīgi izteicās gan par līdzšinējo novada domes vadību, gan ar tādu kā lepnumu piebilda – mēs plusiņus ievilkām arī Sausnējas un Jumurdas puses deputātu kandidātiem.
– Mēs esam laimīgi, ka Ērgļu novads izveidojās jau 2006. gadā. Daudz kam esam jau izgājuši cauri, guvuši pieredzi un sakārtojuši novada struktūru. Arī pakalpojumi iedzīvotājiem tiek nodrošināti ne tikai Ērgļos, bet arī Sausnējā un Jumurdā jeb – citiem vārdiem – mūsu Ērgļu novada dome darbojas pietiekami veiksmīgi. Mēs neapskaužam tos, kam novadi jāveido šajā saspīlētajā laikā, kad valstī ir tik dziļa ekonomiskā un finanšu krīze un tik daudz nezināmā. Izveidojot novadu pirms vairākiem gadiem, mēs saņēmām arī solītās valsts dotācijas, pat vēl lielākā apmērā, nekā sākotnēji cerējām. Un tās ir jau apgūtas, – tā, vaicāti, kā jūtas jaunizveidotajā struktūrvienībā, mums apgalvoja uzrunātie ērglēnieši, kas Madonas rajonā bija vieni no aktīvākajiem vēlētājiem.
Pavisam Ērgļu novadā vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 55 procenti vēlētāju, kas ir otrais labākais rādītājs Madonas rajonā. Tas gan kļuva zināms vēlāk, kad tika apkopoti provizoriskie vēlēšanu rezultāti, bet to, ka ērglēnieši patiešām ir aktīvi, jau vēlēšanu dienas rīta pusē apstiprināja gan Ērgļu novada domes vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretāre Lilita Knēziņa, gan Ērgļu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Elita Ūdre un sekretāre Vineta Bagatska.
– Daudzi Ērgļos izmantoja iespēju balsot arī trīs dienas iepriekš, jo īpaši dienu pirms vēlēšanām – 5. jūnijā. Un arī šodien ērglēnieši balso aktīvi. Pulksten 7, kad vēlēšanu iecirknis vēra durvis, gan neviena vēlētāja nebija, pirmie vēlētāji ieradās apmēram pēc minūtēm piecpadsmit, un kopš tā brīža cilvēki nāk nepārtraukti visu šo laiku, bet lielas rindas neveidojas, – vēlēšanu norisi Ērgļos rīta pusē raksturoja Lilita Knēziņa.
Noteikti ir pluss
Arī Ērgļu novada domes vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Elita Ūdre uzteica ērglēniešu aktivitāti.
– Vēlētāju aktivitāte ir lielāka, jo vienlaikus notiek divas vēlēšanas, pie tam tā ir ne tikai Ērgļos, bet arī Sausnējā un Jumurdā. To pozitīvi ir ietekmējis arī tas, ka atšķirībā no Saeimas vēlēšanām balsot varēja iepriekš. Dzīve laukos jau savā ziņā ir pakārtota autobusu satiksmei, bet daudzi autobusi, kas kursē darbdienās, sestdienās nekursē, līdz ar to daudzi nobalsoja jau piektdien. Pavisam iepriekšējās balsošanas dienās Ērgļos nobalsoja 236, Sausnējā – 84, Jumurdā – 15. Turklāt gandrīz visi vēlētāji piedalījās gan EP, gan pašvaldību vēlēšanās. Tas, ka vienlaikus notiek divas vēlēšanas, EP vēlēšanām noteikti ir pluss, jo daudzi tā arī saka – ja reiz esmu ieradies, piedalīšos abās vēlēšanās, bet, ja nebūtu jāvēlē pašvaldības deputāti, diez vai būtu nācis un piedalījies EP vēlēšanās. Toties vēlēšanu iecirkņu komisijām divu vēlēšanu norise vienā dienā ievērojami sarežģī darbu, jo paies daudz ilgāks laiks, pirms tiks saskaitītas visas balsis, plusi un svītrojumi, – atzīmēja Elita Ūdre.
Vaicāta, kas būtu jāievēro un kādi trūkumi jānovērš, organizējot vēlēšanas turpmāk, Elita Ūdre vērsa uzmanību uz to, ka vairāki ērglēnieši, kas patlaban atrodas slimnīcā, ir zvanījuši uz novada vēlēšanu komisiju un izteikuši lielu neizpratni, kāpēc viņiem tiek liegtas tiesības vēlēt pašvaldības, bet tai pašā laikā ir iespēja piedalīties EP vēlēšanās. Šis esot jautājums, kam risinājums ir jāmeklē likumdevējam un CVK, lai piedalīties vēlēšanās varētu visi balsstiesīgie vēlētāji, kas to vēlas un kam ir šādas tiesības.
Savukārt Ērgļu novada vēlēšanu komisijas sekretāre Vineta Bagatska no savas puses piebilda, ka Ērgļos vēlēšanu iecirkņa komisijai ir nepieciešamas citas telpas, kur būtu iespējams nodrošināt iecirkņa pieejamību arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Ērgļu novada domes vēlēšanās piedalījās 3 saraksti. Pārliecinošu uzvaru (nobalsoja 57,55 procenti) guva „Mēs savam novadam", iegūstot 7 deputātu vietas no 13. Tajā ar 1. numuru kandidēja līdzšinējais Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis.
Vēlētāju apvienība „Novadnieki" ir ieguvusi 4 deputātu vietas, bet vēlētāju apvienība „Vienoti Ērgļu novadam" – 2 deputātu vietas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 11.06.2009.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto