Tūlītēja apdraudējuma gadījumā ikviena persona – gan vardarbībā cietušās personas, gan viņu tuvinieki vai kaimiņi – aicināti zvanīt pa tālruni 110, lai tiktu novērsta vardarbība.
Valsts policija ir tas dienests, kas uz vardarbības gadījumiem ģimenē dodas situācijās, kad nepieciešama tūlītēja palīdzība. Attiecīgi ikviena persona tūlītēja apdraudējuma gadījumā tiek aicināta zvanīt pa tālruni 110.
VP Madonas iecirknis apkopojis informāciju, ka šā gada pirmajos 6 mēnešos reģistrēti 128 policijas izsaukumi uz ģimenes konfliktiem Madonas reģionā – Madonas, Ērgļu, Cesvaines, Lubānas un Va-rakļānu novadā; savukārt 2019. gadā kopumā tikuši saņemti 219 policijas izsaukumi.
Līdz šim ir pieņemti 4 policijas lēmumi par varmākas nošķiršanu; salīdzinājumam – 2019. gadā tādā pašā laika periodā (pirmajā pusgadā) tika pieņemti 14 policijas lēmumi par nošķiršanu.
„Šajā gadā pieņemtie 4 policijas lēmumi par nošķiršanu ir neliels skaits attiecībā uz reģistrēto ģimenes konfliktu kopskaitu, bet tas izskaidrojams ar to, ka, izbraucot uz ģimenes konfliktiem, bieži vien konflikts jau bija beidzies vai konfliktējošā persona bija devusies prom, līdz ar to tūlītēji draudi cietušajai personai nepastāvēja. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad vardarbībā cietušās personas nevēlas, lai tiktu pieņemts lēmums par varmākas nošķiršanu," skaidroja VP Madonas iecirknī.
Kā secina policijas darbinieki, bieži vien ģimenes konflikti notiek alkohola reibumā, tādēļ, lai nenodarītu kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar agresīvo personu, policijas izsaucējs vēlas, lai konfliktējošo personu nogādā policijas iecirknī.
„Gadījumos, ja nepastāv tūlītēji draudi, bet ir saskatāmi vardarbības riska faktori, policijas darbinieki informē personas par aizsardzības iespējām, par apdraudējuma riskiem, kā arī tiesībām vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šā gada 6 mēnešos tikuši pieņemti 14 tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību," informēja Madonas iecirknī.
Analizējot Madonas reģiona ģimenes konfliktu materiālus, it īpaši to ģimeņu, kurās konflikti notikuši vairākas reizes, secināts, ka ir tādas personas, kas cieš no vardarbības un ir informētas par aizsardzības iespējām, bet vērsties pēc palīdzības nevēlas. Ar šīm personām VP pārstāvji veic preventīva rakstura pārrunas par iespējām pasargāt sevi no vardarbības, kā arī skaidro, pie kādām sekām var novest vardarbība ģimenē. Pieņemot policijas lēmumu par nošķiršanu, kā arī atsevišķos ģimenes konfliktu gadījumos, it īpaši, ja ģimenē aug bērni, tiek informēta vietējā bāriņtiesa un sociālais dienests.
„Jāpiebilst, ka nereti cietusī persona apžēlojas par varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies. Diemžēl praksē redzams, ka varmāka turpina ietekmēt upuri gan morāli, gan fiziski. Sabiedrībā valda aplams priekšstats, ka vardarbība notiek tikai sociāli nelabvēlīgajās ģimenēs. Izsaukumos redzams, ka arī izglītoti un turīgi cilvēki pret dzīvesbiedru vērš dažāda veida vardarbību," novērojumos dalījās VP pārstāve Zane Vaskāne.
Cietusī persona var lūgt ne tikai nošķiršanu, bet fiziskas vardarbības gadījumā – arī nosūtījumu uz tiesas medicīnas ekspertīzi. Nav svarīgi, vai ir redzami miesas bojājumi. Kā zināms, ne vienmēr tie var izpausties uzreiz un ārēji. Atkarībā no ekspertu slēdziena tiek noteikts, vai varmāka tikai nošķirama vai arī saucama pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
Fiziska konflikta gadījumā starp pieaugušajiem būtiski ir arī tas, piebilda Zane Vaskāne, vai attiecīgajā konfliktā ir iesaistīti bērni: „Ja tie ir kļuvuši par aculieciniekiem vai šo konfliktu dzirdējuši, tad pret vardarbīgo personu tiek uzsākts arī administratīvā pārkāpuma process par emocionālu vardarbību pret bērnu. Ja abi vecāki konflikta laikā bijuši vardarbīgi, tad abi saucami arī pie atbildības par emocionālu vardarbību pret bērnu."
„Tāpat, ja ģimenē viens no partneriem cieš no emocionālas vardarbības (tā var izpausties kā apsaukāšana, kliegšana, draudēšana, durvju aizciršana, trauku plēšana), tad partnerim jālemj, vai šādas attiecības viņam ir nepieciešamas," skaidroja Zane Vaskāne. Saprotams, ka konfliktā iesaistītie ir pieauguši cilvēki, kuriem pamatā vajadzētu atbildēt par savu rīcību, dzīves izvēlēm. Tomēr arī emocionālas vardarbības gadījumā cietušais var saukt policiju un lūgt nošķiršanu, ja ar situāciju persona netiek galā pati saviem spēkiem. „Tomēr šo iespēju noteikti nevajadzētu uztvert kā partnera pāraudzināšanas rīku. Šis ir pagaidu risinājums ar mērķi novērst tūlītējus draudus. Vardarbīgās attiecības ir jāpārtrauc vai jāmeklē speciālista palīdzība – psihologs, psihiatrs, atkarību speciālists un tamlīdzīgi," aicināja Zane Vaskāne.
10.07.2020.