Šogad parka skulptūru kolekcijai piepulcējās seši jauni darbi: „Ceļakāja" – autors Kārlis Īle (Latvija, Ainaži), „Peldēt saulē" – autore Ieva Saulīte (Latvija, Ādaži), „Gājputns" – autors Andris Džiguns (Latvija, Ērgļi), „Rotaļu apziņa" – autors Toomas Altnurme (Igaunija, Tallina), „Ikars"- autors Rytas Jonas Belevičius (Lietuva, Viļņa), „Zirneklis" – autors Antti Pedrozo (Somija, Pori).
Simpozija gars un gaita
Valda Kļaviņa, projekta vadītāja, neslēpj, ka simpozija organizators, tā sirds un dvēsele bija tēlnieks Kārlis Īle. „Viņš apzināja potenciālos dalībniekus, nepieciešamos instrumentus, koordinēja māksliniekus." Pirmajā dienā autori apskatīja piedāvāto materiālu (Anitas Kurmītes zemes gabalā bija nolūzis ozols, viņa to laipni atvēlēja mākslai; akmens savukārt tika atrasts jau pagājušajā gadā). Tad ozols tika sazāģēts gabalos, lai to var dabūt ārā no meža un katram autoram tiktu savs bluķēns. Pēc tam sākās īstais radošais darbs. – Mūs kārtējo reizi palutināja laika apstākļi, – novērtē Valda. – Pēc visiem darbiem māksliniekiem parādījām vēl arī Cesvaini un Rēķu kalnu.
Finanses un nākotne
Projekts (līdzīgi kā pērn) tika realizēts ar Sarkaņu pagasta padomes un Madonas rajona padomes finansiālu atbalstu. – Nākamajā gadā esmu domājusi aci mest parkam uz otru pusi, – taujāta par perspektīvu, atbild Valda Kļaviņa. – Tur jau ir uzsākts tīrīšanas darbs, tiek taisīti celiņi, tāpēc ir doma, ka parkā varētu parādīties amatnieku darināti soli un dekoratīvi elementi.
Aprunājoties ar simpozija dalībniekiem, kas visi, starp citu, ir pasniedzēji mākslas skolās, uzzinu, ka Biksērē viņiem ļoti paticis: šeit apmierinājis gan darbs, gan sadzīves apstākļi, gan paveiktā rezultāts.
Sievietes klātbūtne
Tēlniece Ieva Saulīte stāsta, ka šogad absolvējusi Mākslas akadēmijas tēlniecības bakalaurus. „Šī nav gluži pirmā skulptūra, ko veidoju, jo vairākos simpozijos esmu jau „grozījusies". Biksērē negribēju taisīt neko drūmu un nopietnu, vēlējos atstāt ko jauku un iedvesmojošu. Tā nu tapa darbs „Peldēt saulē", kur atveidots jaunas sievietes siluets. Šī sieviete ir izstiepusies siltajā saules gaismā, ir mirkļa labsajūtā un priekā."
Par radošā darba procesu simpozija laikā tēlniece saka: – Atmosfēra bija ļoti laba – brīnišķīgi cilvēki, interesantas personības. Tā bija 10 dienu gara nometne ar kopīgu sadzīvi un domu apmaiņu. Instrumentus gādājām paši, bet pieredzē – dalījāmies.
Pēc simpozija Ieva (viņas autoritātes mākslā ir lielmeistari Metjū Bārnijs un Jozefs Boiss, kuri savā darbā apvieno personīgo pieredzi, metaforas un mitoloģiskus elementus; no latviešiem – tēlnieki Gļebs Panteļejevs un Kārlis Īle) uzsāks studijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā un turpinās strādāt par veidošanas skolotāju Ādažu mākslas skolā.
– Kāpēc izvēlējos tēlniecību? – pārjautā māksliniece. – Man patīk visa šī štelle, un fiziskais darbs nav nemaz tik slikts, tas katram cilvēkam kaut kādā mērā ir pat nepieciešams.
Uz jautājumu, vai Biksēres muižas parkā vēl būtu vieta jaunām skulptūrām, Ieva Saulīte atbild: – Te vajadzētu vēl un vēl darbu – lielu un daudz, jo parka teritorija to atļauj. Tūristiem būs, ko apbrīnot.
Vēl dažas skulptūras top.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 04.10.2007.
Atvērumu sagatavoja: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto