Pasaules sabiedrība dzīvo vasaras Olimpisko spēļu gaidās, Pekinā jau noticis Olimpiādes svinīgās atklāšanas ceremonijas ģenerālmēģinājums, sportisti redz sapņus olimpisko zelta, sudraba un bronzas medaļu krāsās, bet Latvijā vēl nerimst diskusijas un kaislības ap sestdien, 2. augustā, notikušo tautas nobalsošanu par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas ļautu arī tautai rosināt Saeimas atlaišanu.
Jā, latiņa patiešām ir ļoti augsta ne tikai, lai tiktu pie kārotajām olimpiskajām godalgām, bet arī lai mainītu Latvijas Republikas Satversmi, jo referendumā bija jāpiedalās un ierosinātos grozījumus jāatbalsta vismaz pusei balsstiesīgo Latvijas pilsoņu jeb 757 607. Un šo mērķi gandrīz izdevās sasniegt.
Ne velti tagad pat no Satversmes grozījumu oponentiem ļoti pieklusināti skan, ka referendums nav noticis, ka tautas nobalsošana ir izgāzusies. Tāpat tie, kuri jau gara acīm skatīja 9. Saeimas noiešanu no Latvijas politiskās skatuves un tagad ir it kā vīlušies par to, ka līdz vajadzīgajam balsu skaitam pietrūcis pavisam nedaudz – tikai 10 procenti, sarunās „zem četrām acīm" neslēpj gandarījumu un atzīst – labi, ka tā. Atceroties vēlētāju aktivitāti tautas nobalsošanā par grozījumiem valsts drošības likumos pirms gada, kad referendumā piedalījās tikai ap 350 000 balsstiesīgo, aktīvo vēlētāju varēja būt daudz mazāk arī šoreiz.
Taču 2. augustā tautas nobalsošanas iecirkņos, kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie referenduma rezultāti, ieradās 627 267 Latvijas pilsoņi jeb 42 procenti, no kuriem Satversmes grozījumus atbalstīja vairākums – 608 446 jeb 40,16 %, tikai 3 procenti balsoja pret.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 07.08.2008.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto