Zemnieki graudus tālu neved, pārdod sava rajona uzņēmumiem
Šogad arī mūspuses zemniekiem padevusies laba graudaugu raža. Arī laika apstākļi
ražas novākšanai, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir labvēlīgi, jo
augusts – kā pēc pasūtījuma – karsts un sauss, pat kaltēšanas
izdevumi ietaupās.
Daudzi
Barkavas pusē sastaptie saimnieki, izvaicāti par ražu, gandrīz vieniem
vārdiem vērtēja: – Šogad sūdzēties nevar ne par laiku, ne ražu, ne
cenu.
Lielākā daļa zemnieku izaudzēto labību pārdod mūsu rajona uzņēmumiem, jo rēķina, ka tas mazajiem ir izdevīgāk.
Barkavas pagastā daudziem zemniekiem šis ir labas ražas gads, un z/s "Jānīši" saimnieks Jānis Tomiņš to novērtē. – Nekad savas prakses laikā tik labu graudu ražu vēl nav izdevies novākt. Vienā tīrumā, kur auga ziemas kviešu šķirne ‘Pamjati Fedina', man sanāca rekordraža – 7 tonnas no hektāra. Protams, tas bija tikai vienā tīrumā, kur bija jauna, iekopta zeme. Pārējos labības laukos iekūlums bija dažāds – svārstījās no 3, 5 līdz 5 tonnām no hektāra.
Pavisam saimniecībā "Jānīši" labība aizņem 320 ha, vēl jānokuļ vasaras rapša sējums, un tad varēs savilkt bilanci, vidējo ražību.
"Jānīšu" saimnieks tāpat kā daudzi, ražu realizē k/s "Barkavas arodi". – Kur gan citur un cik tālu graudus vedīsim, ja pašiem Barkavā savs kooperatīvs – nokuļam un aizvedam, tikpat kā nav problēmu, – teic Jānis Tomiņš.
– Mēs tik strādājam, bet visu nomērīt un nosvērt varēs tikai rudenī, – precīzus skaitļus sola apkopot vēlāk Elvīras Tomiņas zemnieku saimniecībā "Keri" sastaptais dēls Raitis.
Saimniecībā nokulti 55 ha ziemāju, un Raitis Tomiņš teic, ka par kviešu ražu sūdzēties nevar, ap 5 t no ha varot būt, bet, protams, vienmēr var vēlēties labāku ražu, kādu vāc Zemgalē. Jāpļauj arī mieži un auzas, kas gan nebirst tik bagātīgi kā kvieši. Daļu ražas "Keru" saimnieki realizē k/s "Barkavas arodi", daļu atstās savas saimniecības ganāmpulka vajadzībai.
Šogad ir gan birums, gan graudu iepirkumu cenas krietni augstākas nekā pērn. Kā skaidro tirgus pētnieki, iemesls tam – Eiropas vienotais tirgus. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts var brīvi tirgoties ar citām Eiropas Savienības valstīm – iepirkt vai pārdot graudus. Šogad lielākajā daļā Eiropas valstu ir neraža. Lielbritānijā jaunās ražas graudu tikpat kā nebūs. Arī Vācijā ir neraža. Līdz ar to Latvijā graudu iepirkumu cenas ir izlīdzinājušās ar ES līmeni.
Pēc sarunām ar zemniekiem jāsaprot, ka viņi nebūs pie vainas ne graudu iepirkuma cenu noteikšanā, ne miltu, maizes un citu izstrādājumu sadārdzināšanas maratona sākumam Latvijā. Dārgāka kļūs arī lopbarība, līdz ar to arī piens, gaļa, to izstrādājumi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 23.08.2007.
Atvērumu sagatavoja: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAs foto