Aizvadītajā nedēļā, kamēr skolās ritēja brīvlaiks un to darbinieki bija vaļīgāki, Madonā norisinājās Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) sadarbībā ar Madonas rajona padomi rīkotais reģionālais seminārs par skolēnu ēdināšanas pamatprincipiem, problēmām un uzlabošanas iespējām „Pašvaldību veselīga uztura programmu veidotājiem un realizētājiem".
SVA reģionālā koordinatore un rajona padomes galvenā speciāliste veselības aprūpes jautājumos Gunta Andžāne uzsvēra, ka veselīgs uzturs, jo īpaši skolā, vienmēr būs aktuāli, un to pierādīja arī plašais apmeklētāju loks gan no Madonas rajona, gan no Gulbenes un Aizkraukles rajona. Seminārā piedalījās ēdināšanas firmu pārstāvji, skolu pavāri, medmāsas, veselības mācības skolotāji un skolu vadība.
– Šis ir lielisks veids iegūt gan jaunas teorētiskās un praktiskās zināšanas, gan arī pieredzi. Pastāv atšķirības ēdināšanas jautājumos starp Rīgas skolām un rajonu centru skolām, tāpat arī starp pilsētas un lauku skolām. Jo tālāk uz laukiem, jo mazāk naudiņas tiek atvēlēts ēdināšanai, taču lielāka ir ticamība, ka tieši lauku bērni ēdīs to ekoloģiski tīrāko produktu, ko pilsētas bērni savā ēdienā, iespējams, neatradīs, – lauku un pilsētas ēdināšanas tradīcijas un iespējas salīdzināja semināra vadītāja Gunta Andžāne.
Kļūstam resnāki jau bērnībā
Viena no semināra lektorēm daktere Dana Misiņa, sabiedrības veselības maģistre, norādīja, ka sabalansēts, veselīgs uzturs un pareizs ēšanas režīms bērnu un pusaudžu vecumā tieši un arī netieši ietekmē cilvēka veselību un labsajūtu gan bērna un pusaudža, gan arī pieaugušā periodā. Līdz ar to tas, ko mēs grūžam sevī iekšā bērnībā un jaunībā, ietekmēs mūs arī nākotnē.
– Pirmā un nozīmīgākā problēma, kas ir skatāma nepareiza uztura lietošanā un fizisko aktivitāšu trūkuma gadījumā, ir liekā svara parādīšanās, un tas ir liels riska faktors, kas veicina nopietnas sirds un asinsvadu saslimšanas, kā arī 2. tipa cukura diabētu, ko Eiropā jau var pielīdzināt epidēmijai, – dažādas liekā svara problēmas akcentēja Dana Misiņa.
Pēc pašreizējiem statistikas datiem, palielināts ķermeņa svars ir katram 13. bērnam (aptaukošanās ir 1% pusaudžu), taču katru gadu šo bērnu skaits palielinās no pusprocenta līdz pusotram, līdz ar to aizvien reālākas aprises iegūst aina, ka katrs piektais bērns skolas solā varētu būt aptaukojies (ASV situācija).
– Šajā jautājumā mums jācenšas apsteigt veco Eiropu, kur liekā svara problēma jau ir realitāte. Un ir pozitīvi rādītāji, kas liecina par labām tendencēm, piemēram, strauji samazinājies to bērnu skaits, kuri vismaz reizi dienā ēd čipsus (šobrīd – 8%). Tiesa, vienlaikus gandrīz 60% skolēnu atzīst, ka čipsus ēd vismaz reizi nedēļā, – norādīja sabiedrības veselības maģistre.
Ir vēl virkne statistikas datu no Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma, kas liecina, ka šī problēma, par spīti pagājušajā gadā ieviestajam aizliegumam skolās tirgot neveselīgu pārtiku, joprojām ir aktuāla. Piemēram, gandrīz 40% skolēnu vismaz reizi dienā ēd saldumus, pie tam meitenes to dara biežāk nekā zēni. Vidēji 13% skolēnu vismaz reizi dienā dzer kolu vai citus saldinātos gāzētos dzērienus, tiesa, šo skolēnu skaits ir mazinājies. Daudz satraucošāk ir tas, ka tikai 20% skolēnu pusaudžu vecumā ēd augļus un dārzeņus, un šim ciparam ir tendece sarukt.
– Labus ēšanas paradumus mēs varam veicināt dažādi, gan izglītojot skolēnus, gan veicot kampaņveida pasākumus. Piemēram, Lielbritānijā kāds populārs televīzijas pavārs rīkoja akciju, kuras ietvaros tika apmeklētas skolas, gatavots vienkāršs, veselīgs ēdiens. Uz sabiedrību pozitīvi varētu iedarboties arī kāda jauniešu elka aicinājumi ēst veselīgi un piekopt veselīgu dzīvesveidu. Nevajadzētu aizmirst, ka tie, kas šobrīd sēž skolas solos, pēc kāda laika paši kļūs par vecākiem un zināšanas par uzturu tālāk realizēs jau savā ģimenē, – uzsvēra Dana Misiņa.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 01.11.2007.
Atvērumu sagatavoja: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto