Apgāds „Tapals" pērnā gada nogalē klajā laida Andas Līces un Elīnas Līces kopīgo dzejoļu krājumu „Tik tuvu pie…". Dzejoļu krājuma atvēršanas svētki notika 15. janvārī Rīgā, Okupācijas muzejā. Sarīkojumu emocionāli caurstrāvoja komponists un dziedātājs Uldis Fridrihsons, atskaņojot dziesmas, kas ar abu autoru dzeju rakstītas aizvadītā gada nogalē un jaunā gada sākumā.
Okupācijas muzeja direktore Gundega Michele klātesošajiem pauda, ka Andu Līci iepazinusi daudzu gadu garumā, jo kopā strādāts muzeja darbs. – Šodien varam priecāties un ar baudu skatīt jauno grāmatu, kuru garīgi veidojusi māte un meita, – tikšanās iemeslam pievērsās Gundega Michele. – Tas ir zelta sasniegums, jo visām mātēm un meitām tā neizdodas…
Iezīmējot Andas Līces personību, muzeja direktore uzsvēra, ka Rīgas, Latvijas un plašās pasaules latviešu sabiedrībā viņa ir kas ārkārtīgi sevišķs. „Tāpēc esam aplaimoti katru reizi, kad pa durvīm muzejā ienāk Anda. Gaidām viņu vienmēr atpakaļ Rīgā – no jaukās Cesvaines, kur gaiss ir svaigāks, saules rieti – spožāki un putni dzied skaļāk."
Anda Līce, uzrunājot plašo draugu, radu, kolēģu saimi, kas bija ieradusies uz grāmatas atvēršanas svētkiem, vispirms pieskārās savam lolojumam – grāmatai. „Esmu ļoti priecīga, ka šo grāmatu veidojis mākslinieks Rihards Delveris. Visu mūžu man bijusi nepatika pret melno krāsu, bet, kad mākslinieks strādāja pie grāmatas „Via Dolorosa", pamanīju, cik melnais ir skaists. Kā melnais laiku sablīvē un, kad laiks paiet, melnais sāk mirdzēt. Tomēr melnajam vajag nedaudz sudrabu klāt, un jaunākajā grāmatā tas ir. Grāmata ir mans dzīves tīrums, kur lielākā daļa ir uzartā, bet ir arī neuzartā daļa, savukārt Elīnas pusē ir otrādi – viņai ir ļoti daudz vēl neuzartās zemes."
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 22.01.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
INESES ELSIŅAS foto