Tēmu šim atvērumam izvēlējās kolēģe Astra Zagorska. Ar lielu vēlmi pirms CVK uzsāktās parakstu vākšanas par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām"" iedziļināties daudziem mūsu laikraksta lasītājiem tik aktuālajā ar pensiju jautājumiem saistītajā jomā, īpašu uzmanību, protams, pievēršot pensijas aprēķināšanai, pensiju indeksācijai, vecuma pensijas minimālajam apmēram un ierosinājumam to noteikt ne mazāku par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, piemērojot attiecīgus koeficientus.
Pirms tikšanās ar labklājības ministri Ivetu Purni laikraksta „Stars" redakcijā divas dienas Tu uzklausīji lasītāju zvanus par sasāpējušām problēmām, jautājumus, kas ir Labklājības ministrijas kompetencē, kurus telefonakcijas laikā iedzīvotājiem bija iespējams uzdot arī pašai ministrei.
Grāmatu svētku ietvaros Madonas kultūras namā ieklausījies „Latvijas Avīzes" politiskās diskusijas „Eiropas sociālais modelis – vīzija, darba programma vai mierinājuma plāksteris?" dalībnieku viedokļos, bet stundu vēlāk piedalījies sarunā ar labklājības ministri Ivetu Purni redakcijā. Tobrīd nevienam pat prātā nenāca, ka nežēlīgais liktenis jau ir sācis skaitīt Tava mūža pēdējās dienas un stundas. Tāpat neiespējami bija iedomāties, ka tad, kad šis atvērums nonāks pie lasītājiem, būs jau pārstājusi pukstēt Tava sirds…
Politiskajā diskusijā
Plaša diskusija par pensiju problēmām Latvijā visas Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā notika Madonas kultūras namā. Kā vēlāk atzina labklājības ministre Iveta Purne, Madonā aizsākusies diskusija par pensiju jautājumiem – saruna bijusi konkrēta un saturīga.
– Diskusijai esam izvēlējušies tēmu, kas, domāju, skar itin visus šeit zālē sēdošos. Eiropas sociālais modelis – kas tas ir – vīzija, mierinājuma plāksteris vai darba programma? Ja tā ir vīzija, tad tikpat labi šo diskusiju varētu nosaukt par paradīzes modeli Latvijā. Ja tas ir mierinājuma plāksteris, tad varbūt tā ir jāuztver līdzīgi, kā mēs uztveram savu pensiju sistēmu, kas pie mums, Latvijā, kā zināms, ir visprogresīvākā. Tikai kaut kā pensionāri dzīvo vissliktāk… Taču varbūt tā ir reāla darba programma, kaut kāds etalons, uz ko tiekties, soli pa solītim veicot uzlabojumus sociālajā jomā. Šis ir jautājumu loks, ko es gribētu izrunāt un izdiskutēt ar kompetentiem politiķiem un ekspertiem, lai mēs varētu izprast, kas no tā, kas ir plašajā Eiropā, tiek arī mums, – atklājot diskusiju, sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis, rosinot diskusijas dalībniekus izteikt domas par Eiropas sociālo modeli, kas no tā ir sastopams Latvijā.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulce uzsvēra, ka Eiropas Savienībā nepastāv vienots Eiropas sociālais modelis, drīzāk to varot saukt par Eiropas sociālās politikas vadlīnijām jeb vērtībām. Vienlīdzība, solidaritāte, nediskriminācija, resursu pārdale, augstas kvalitātes pakalpojumu pieejamība visiem iedzīvotājiem – tās ir vērtības, ko savos sociālajos modeļos augstu vērtē visas ES dalībvalstis, bet katrā no 27 dalībvalstīm tomēr ir savas atšķirības, kaut gan, protams, var runāt par vairākām pamatversijām. Piemēram, Skandināvijas modelis ar augstu sociālo aizsardzību, kam grib tuvoties arī Latvija.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 17.04.2008.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto