Ielāps uz asfalta, atjaunots grants segums uz lauku ceļa, jauns trotuārs vai apgaismes stabs – bieži vien kopējā pašvaldības veikto darbu apjomā mēs neaizdomājamies, no kurienes nāk līdzekļi daudzām no šīm aktivitātēm. Viens no avotiem ir Satiksmes ministrijas pašvaldībām piešķirtā mērķdotācija no Valsts autoceļu fonda programmas.
Krāt naudu lieliem darbiem vai tērēt maziem?
Madonas rajona padomes attīstības nodaļas galvenais speciālists teritoriālplānotājs Augusts Apinis stāsta, ka pēdējos gados pašvaldības var nedaudz cerīgāk lūkoties uz iespējām rūpēties par savām ielām un ceļiem, jo pēdējā laikā naudu tās vairs nesaņem pēc pārpalikuma principa no valsts budžeta, bet gan pēc izstrādātas sistēmas, kas gadu no gada paredz pieaugumu. Šī pieauguma dinamikai var sekot līdzi cauri gadiem. 2004. gadā Madonas rajona pašvaldības mērķdotācijās saņēma Ls 474 974, nākamajā gadā šī summa samazinājās, un pašvaldībām tika vien Ls 459 040. Taču 2006. gadā jau sekoja būtisks pieaugums – Ls 723 534, bet pagājušajā gadā summa gandrīz dubultojās, un pašvaldības tika pie mērķdotācijas Ls 1 363 343. Pieaugums ir gaidāms arī šajā gadā.
Kāpēc pieaug?
– Pieaug tāpēc, ka ir pieaugusi akcīzes nodokļa daļa, kas tiek atvēlēta Autoceļu un ielu fondam, pasažieru pārvadājumiem un dzelzceļa satiksmei. Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka katru gadu tiek palielināta akcīzes nodokļa daļa, kas tiek atskaitīta ceļu uzturēšanai. Ilgus gadus tikai 50% no visa ieņemtā akcīzes nodokļa par naftas produktiem tika atvēlēts ceļu uzturēšanai, taču ar katru gadu šī proporcija kāpj, un nu tā ir 65%, bet, domājams, nākotnē tā varētu sasniegt pat 85%, – stāsta Augusts Apinis.
Pašvaldības var justies apmierinātas ar šo tendenci, taču, ja ir nauda, tad ir svarīgs arī tās izlietojums. Pēc rajona padomes apkopotajiem datiem, mūsu rajona pašvaldības pagājušajā gadā pamanījušās izlietot 82% no tām iedalītās mērķdotācijas. Starp pašvaldībām ir dažas, kas izlietojušas teju vai visus piešķirtos līdzekļus, piemēram, Madonas pilsēta ir izlietojusi 99,9% no pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai paredzētās mērķdotācijas, labi rādītāji ir arī Aronas pagastam (99,3%), Kalsnavas pagastam (98,9%) un Ērgļu novadam (96,1%). Vairāk nekā 85% no atvēlētā finansējuma ir izlietojusi arī Lubānas pilsēta (un vēlāk novads), kā arī Barkavas pagasts. Vismazāk (tikai 19,7% no mērķdotācijas) ir izlietojis Lazdonas pagasts, tiesa, šīs pašvaldības teritorijā ir visīsākais ceļu kopgarums – nepilni 20 km. Pieticīgas savos tēriņos bijušas arī Dzelzavas, Sarkaņu, Indrānu un Ošupes pagasta pašvaldības. Daudzas pašvaldības izvēlas tām iedalītos līdzekļus uzkrāt, ko likums arī ļauj darīt, noslēdzoties budžeta gadam, tie nepazūd. Tiesa, krājot naudu lielākiem darbiem, Latvijas mežonīgās inflācijas apstākļos tās vērtība strauji mazinās.
– Pašvaldībām ceļu un ielu uzturēšanai piešķirtā summa katru gadu pieaug, taču pieaug arī būvniecības izmaksas. Es aicinātu pašvaldības laikus izmantot šos līdzekļus, jo šāda uzkrāšana nav prāta darbs. Strauji palielinās ceļu būvniecības izmaksas, kā arī materiālu un darba resursu izmaksas, – norāda A. Apinis.
Viņš piekrīt, ka bieži vien piešķirto līdzekļu ir par maz, lai paveiktu iecerētos darbus, taču ilglaicīga līdzekļu uzkrāšana nav tas labākais veids, kā šos darbu paveikt, ieteicamāk kaut vai ņemt kredītus vai kooperēties ar citām pašvaldībām, kas gan mūsu rajonā nav raksturīgi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 06.03.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto