Gan ar lielu aktivitāti, gan ar nevarīgu gausumu
Cesvaine ar košo zaļumu apdāvināta dāsni, pavasaris pašā plaukumā. Šobrīd te, tāpat kā citviet Latvijā, viss zeļ un zied. Pašā Cesvaines centrā, netālu no domes nama, jau pļāva šopavasar saaugušo zāli. Aiz pļāvēja palika vien līdzens skaists mauriņš.
Cesvainē savulaik notika tāpat kā citviet laukos. Lielsaimniecības laikos uzceltos namus privatizēja par pajām. Tā daudzi kļuva par dzīvokļu īpašniekiem, bet mājas – par kopīpašumu. Kopš tā laika – pirms vairāk nekā 15 gadiem – nācās mācīties saimniekot pašiem. Diemžēl māju apsaimniekošana Cesvainē tomēr vēl līdz galam nav apgūta.
Kas apsaimnieko mājas?
Uz šo jautājumu atbildēt grūti. Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes izpilddirektors Uģis Fjodorovs bija ļoti piesardzīgs, jo praktiski māju apsaimniekošana Cesvainē pa īstam nav uzsākta. Daudzstāvu mājās dzīvojot, kā dzīvojuši agrāk. — Nekāda īpaša apsaimniekošana nenotiek, — atzina Uģis Fjodorovs. — Daudzstāvu mājās vecākie gan ir, bet viņu darbošanās maz jūtama, izņemot dažus, kas parāda savu iniciatīvu. Katrā ziņā tāda māju apsaimniekošana kā Madonā Cesvainē vēl nenotiek. Labi, ka nav notikušas lielas avārijas vai radušies pamatīgi bojājumi.
Cesvaines pilsētas domes ar lauku teritoriju izpilddirektors teica, ka nesen noticis seminārs, kurā saaicināti visi daudzstāvu namu vecākie un speciālisti skaidrojuši par māju apsaimniekošanas jautājumiem, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, kas iegūta citās vietās.
— Pagaidām es neesmu dzirdējis, ka kādas mājas iedzīvotāji būtu sanākuši kopā un lēmuši, kā apsaimniekot māju, vai dibināt savu kooperatīvo sabiedrību, vai slēgt līgumu ar kādu uzņēmumu, vai vēl kaut ko citu, — stāstīja SIA “Cesvaines siltums” valdes loceklis Aivars Baiers.
Cesvaines pilsētas domes juriste Sarmīte Melle sacīja, ka viņa kā juriste varot palīdzēt šos jautājumus atrisināt.
— Ir jāsapulcējas visiem dzīvokļu īpašniekiem un jāizlemj, ko darīt, kā apsaimniekot savas mājas, — teica juriste Sarmīte Melle. — Mēs varam palīdzēt nokārtot visus dokumentus. Taču pagaidām šāda kopā sanākšana nav notikusi.
Pagrūti bija saņemt atbildes uz jautājumu, vai privatizēto māju dzīvokļu īpašnieki maksā apsaimniekošanas naudu, kā tas notiek, piemēram, Madonā. Lai uzturētu kārtībā māju, to siltinātu vai veiktu kādus remontdarbus, ir nepieciešami līdzekļi. Kādreiz maksāja par dzīvokļu īrēšanu, tagad šī apsaimniekošanas nauda paliktu pašu māju īpašumā.
Uģis Fjodorovs apgalvoja, ka tāds jautājums netiek risināts. Ja nu kādās daudzstāvu mājās kas darāms, tad mēģina paši saviem spēkiem to atrisināt. Taču bez naudas mājas apsaimniekošana nav iespējama. Ne ielikt jaunas durvis, ne māju siltināt, ne jumtu salabot vai kaut ko citu izdarīt.
Viens no daudzstāvu māju vecākajiem skaidri pateica: — Tādas lietas Cesvainē nenotiek, mājas neapsaimnieko. Paši dzīvokļu īpašnieki bieži vien nevar vienoties par konkrētu rīcību. Labi, ka neviena avārija nav notikusi.
Cesvaines daudzstāvu namos gāzi saņem no centralizētās sistēmas. Bija ierosinājums nodot šīs iekārtas pašu māju apsaimniekošanā. Protams, par to nevarēja panākt vienošanos.
Pagaidām gāzi saņem no centralizētajām sistēmām. Bet cik ilgi? Nākotnē droši vien vajadzēs izmantot gāzes balonus.
Secinājums: Cesvainē vēl jāapgūst māju apsaimniekošanas gudrības, bet tas nebūs viegli. Kopš dzīvokļu privatizācijas (par pajām un sertifikātiem) jau pagājuši gadi, bet vēl nav skaidrības par savu māju apsaimniekošanu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 24.05.2007.
Atvērumu sagatavoja: GUNĀRS ZEMZARS
OĻĢERTA SKUJAS foto