Varakļānu pilsēta ir nosvinējusi savu 80 gadu jubileju. Pilsēta aug, attīstās, un par to priecājas gan varakļānieši, gan viesi. Pēdējā laikā tā uzmanības lokā visbiežāk nonāk sakarā ar jaunām aktivitātēm un veiksmīgiem uzņēmējiem.
Par pagājušajā gadā piedzīvotajām veiksmēm un neveiksmēm izjautājām kokapstrādes uzņēmumu, šī nozare ir viena no galvenajām Varakļānu pusē. Lai gan „Staram" šajā pilsētā viesoties sanāk ne tik bieži, tās attīstībā vissvarīgākais posms, šķiet, ir bijusi tieši pēdējā piecgade. Apaļajā jubilejas zīmē dzīvojot, varakļānieši stāsta par pašas pilsētas kāpumiem un kritumiem.
Katram mākonim ir sudraba maliņa
Pirms pusotra gada Varakļānu pilsētas domei nomainījās priekšsēdētājs. Tagad amatā ir enerģiskais Māris Justs. Kaut arī šajā krēslā vieta ir tikko kā iesildīta, Varakļānos dzimušais un augušais domes priekšsēdētājs par pilsētu var pastāstīt daudz. Jautāts par paveikto un iecerēto, Māris Justs atbildēja: — Strādājam pie jau iesāktajiem darbiem, mēģinām uzsākt arī jaunus projektus. Ir pabeigta gājēju un riteņbraucēju celiņa izveide, sporta zāles būve. Šobrīd pozitīvākais ir tas, ka esam saņēmuši apstiprinājumu mūsu izveidotajam projektam par ūdens saimniecības attīstību. Domāju, ka tas būs lielākais sasniegums, kas taps šo gadu laikā. Ir piesaistītas lielas Eiropas Savienības naudas. Beidzot ministrija projektu ir apstiprinājusi, un reāli varēs sākt iecerēto. Ūdens saimniecības attīstības projekts tika iesākts jau sen, un pētniecība sākās no 2002. gada, bet visu laiku šīs lietas īsti negāja. Ar nožēlu jāatzīst, ka tagad arī visas izmaksas ir sadārdzinājušās. Tomēr ceram, ka jau pēc kāda mēneša varēsim slēgt līgumus ar būvniekiem un reāli sākt darbus. Minēto projektu realizēs 3 daļās: darbi, kas saistīti ar siltumtīkliem, tiks sākti jau šajā rudenī, ūdens iegūšanas un attīrīšanas daļas ir projekta stadijā. Tiek lēsts, ka projektēšana aizņems līdz pusgadam, tāpēc reāla darbu uzsākšana visdrīzāk notiks pavasarī. Māris Justs turpināja: — Cenas, protams, pieaug un labāk ir projektu realizēt pēc iespējas ātrāk. No mūsu puses sākotnēji tika darīts viss, ko varējām, domes neizdarības dēļ kavēšanās nebija. Ir gandarījums par beidzot saņemto apstiprinājumu.
Valstiska līmeņa grūtības
Nevienam nav noslēpums, ka šajā finansiāli grūtajā laikā vissmagāk klājas tieši mazpilsētām un lauku ciemiem.
— Šajos apstākļos finansiālās iespējas ir stipri ierobežotas. Mums ir jāskatās, lai sabalansēti attīstās visas nozares un infrastruktūras, nevaram tikai vienu izvirzīt kā prioritāti. No vienas puses, vidusskolu esam mēģinājuši attīstīt nedaudz vairāk — uzbūvējām sporta zāli pārsvarā par pašvaldības līdzekļiem. Arī šobrīd tiek gatavots projekts par dabaszinību kabinetu iekārtošanu, esam gandrīz simtprocentīgi pārliecināti, ka to apstiprinās. Jebkurš projekts ir jāvirza uz priekšu, un skola — tā, protams, ir nākotne. Pašlaik lielākās problēmas ir ar komunālo uzņēmumu, slimnīcu, šeit nepieciešams situāciju sakārtot un uzlabot. Lieta arī tāda, ka šīs ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, pēc idejas tām jābūt patstāvīgākām, neatkarīgākām no pašvaldības. Komunālajam uzņēmumam vislielākās grūtības sagādā apsaimniekošana, tā ir smaga tēma visā Latvijā. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka pašiem vien būs jāmaksā par, teiksim, jumta labošanu, jo tie vairs nav pašvaldības īpašumi. Salīdzinot ar Madonas iedzīvotāju attieksmi un jau izveidojušos izpratni, ka par kopīpašumu visiem ir jābūt vienotai interesei, mēs vēl esam sākuma stadijā. Ir jāsaprot, ka jumts nav domāts tikai 3. vai 4. stāva iedzīvotāju vajadzībām, bet gan visai mājai. Varakļānos arī trūkst jaunās sabiedrības daļas, jo viņus vilina lielpilsētas, kas piedāvā visdažādākās iespējas. Uzņēmēji arī apgalvo to pašu. Pat mežrūpniecība ir stipri panīkusi — šobrīd šai nozarei visā valstī ir tāds nedrošs stāvoklis, un mūs tas iespaido diezgan spēcīgi. Šīs krīzes rezultātā samazinās reālās darba vietas, — priekšsēdētājs komentēja situāciju Varakļānos.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 21.08.2008.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto