Novembris Latvijas vēsturē ir īpašs laiks. Šajā mēnesī valsts svin jubileju, bet 11. novembrī, pieminot Brīvības cīņas tiek atzīmēta Lāčplēša diena.
Lāčplēša diena vēsturē
11. novembris ir Latvijas armijas svētku diena, Lāčplēša kara ordeņa svētki, kad tiek godināta uzvara pār Bermontu.
– 1919. gadā austrumos notika cīņas ar lielinieku karaspēku, bet Rīgai uzbruka sakautā Golca armija. Bermonta rīcībā bija ievērojami spēki – ap 51 000 karavīru, ieroči, lidmašīnas un bruņuvilcieni. Latvijas armijā pavisam bija ap 39 000 karavīru. Pret bermontiešiem varēja raidīt cīņā ap 12 000 vīru. Pārējie latviešu spēki Latgalē cīnījās pret lieliniekiem, – vēsturē ielūkojas Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā, vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš.
Rīgu sākotnēji aizsargāja tikai 5000 steigā sapulcinātu kareivju.
Indulis Zvirgzdiņš turpina: – Situācija likās bezcerīga. Ienaidnieka pārspēks šķita pārāk liels, lai varētu cerēt uz pozitīvu iznākumu. Pagaidu valdība izsludināja aicinājumu visai tautai ķerties pie ieročiem. Latvijas armijā pieteicās daudz brīvprātīgo. 1919. gada oktobrī latviešu karaspēkā iestājās vēl 8000 cīnītāju. Visi devās cīņā par Latviju.
3. novembrī Bolderājā Latvijas armija atsāka uzbrukumu un pēc sīvām cīņām 11. novembrī atbrīvoja Pārdaugavu. Par uzvaru Rīgas iedzīvotājiem vēstīja visu Rīgas baznīcu zvani.
Cīņas ar bermontiešiem norisinājās arī citur – 14. oktobrī tika sakauta prāva ienaidnieka karavīru nodaļa pie Viesītes, pēc Rīgas atbrīvošanas vāciešus 21. novembrī padzina no Jelgavas. Vienlaikus tika atvairīti lieli pretinieka spēki pie Liepājas, un 28. novembrī laupītāji tika izdzīti no Latvijas teritorijas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 13.11.2008.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
OĻĢERTA SKUJAS foto