Saistībā ar Ministru kabineta (MK) pērnā gada decembra lēmumu ar 2009. gada 1. aprīli ir paredzēts neapmaksāt slimnīcas stacionāros pakalpojumus 13 mazajos lauku veselības aprūpes centros un slimnīcās, tai skaitā Varakļānos un Ērgļos.
Veselības ministrija ir norādījusi, ka ārstnieciskā aprūpe šajās iestādēs turpināsies. Iedzīvotāji arī pēc 1. aprīļa varēs saņemt gan ambulatoros izmeklējumus, gan ārstu konsultācijas un aprūpi, jo no veselības budžeta līdzekļiem netiks apmaksāta tikai diennakts slimnīcas tipa ārstniecība.
Tiesa, daudzām slimnīcām šis finansējums sastādīja lielu daļu no kopīgajiem ieņēmumiem, tāpēc arī pārējo pakalpojumu sniegšana būs apgrūtināta. Pret mazo slimnīcu slēgšanu ir iestājusies arī Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Ārstu biedrība, kas iebilst pret mehānisku slimnīcu reorganizāciju, jo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības mazināšanos tādā gadījumā nespēs atrisināt ne jaunieviestā mājas aprūpe, ne citi plāni.
Gandrīz vai vienā laikā ar ziņu par mazo slimnīcu pārprofilēšanu un reorganizāciju Veselības ministrija ir veikusi būtiskus grozījumus saistībā ar pacientu iemaksām. 27. janvārī valdības sēdē apstiprinātie noteikumi paredz pacientam par ārstēšanos slimnīcā maksāt 12 latu dienā, neatkarīgi no slimnīcas profila.
Šonedēļ Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Ziemeļaustrumu slimokasē bija konsultatīvās padomes sēde, kurā tika pārrunāti dažādi jautājumi, tai skaitā tas, kas pēdējos mēnešos notiek ar veselības aprūpi un slimnīcām.
– Aplūkojām arī jaunos finansēšanas noteikumus, kas paredz pacienta iemaksu 12 latu par ārstēšanos slimnīcā. Līdz šim slimnīcas varēja variēt ar maksām, taču šobrīd tās nevar noteikt maksu par dienu zem 12 latiem. Konsultatīvajā padomē mēs uzrakstījām vēstuli VOAVA un vēlāk arī MK, Saeimai, lai paskaidro, uz kāda pamata tika izrēķināti 12 latu, kāpēc ne 13 vai 11 latu, – pastāstīja Madonas rajona padomes galvenā speciāliste veselības aprūpes jautājumos Gunta Andžāne.
Taujāta par to, kāpēc šobrīd valdība tik uzstājīgi vēlas reorganizēt mazās lauku slimnīcas, Gunta Andžāne norādīja uz pagātnes iestrādēm.
– Kad vajadzēja veidot stratēģiskos ilgtermiņa plānus par veselības aprūpi, tika pieaicināti ES konsultanti. Šie eksperti palūkojās uz Latviju, salīdzināja to ar analogu apgabalu gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita un blīvuma un deva savu atzinumu, ka uz tādu un tādu iedzīvotāju skaitu vajag tik un tik slimnīcu, bet pārējām ir zems lietderības koeficients. Tie īpaši neiedziļinājās Latvijas lauku teritorijas īpatnībās un tradīcijās. Plāns bija gatavs, līdzekļi tā realizēšanai iedalīti, un viss, kas tagad notiek, ir tikai tāpēc, lai attaisnotu šos pasākumus. Tiesa, apstiprinot jaunos finansēšanas noteikumus par 12 latiem, mazās slimnīcas atmirtu arī pašas, bez MK decembra noteikumiem. Kurš lauku iedzīvotājs ir spējīgs gulēt slimnīcā par 12 latiem diennaktī? Turpinot tādā pašā garā, drīz būs jāaizver lokālās un vēlāk arī reģionālās slimnīcas, līdz būs palikusi vien Rīga, – nedaudz sarkastiski uz pašreiz notiekošo raugās Gunta Andžāne.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 19.02.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto