Tautas lietišķās mākslas aušanas studija „Ērgļi" darbojas vairāk nekā 30 gadu garumā. Šobrīd bijušā Madonas rajona teritorijā tā ir vienīgā šāda studija, bet 1975. gada rudenī ērglēnietēm vēl nebija gandrīz nekā – ne inventāra un materiālu, ne zināšanu un prasmju. Tikai liela griba un vēlēšanās darīt. Aušanas studijas kodolu sākotnēji veidoja pulciņš sievu: Vilma Sprancmane (1912-1999), ilgus gadus pulciņa vecākā, sirds un dvēsele (TDM), Elza Kurmēna (TDM), Jadviga Kupča (TDM), Lija Rone (TDM), Anna Mītiņa, Līvija Šreibere, Zinaīda Sakša (TDM), Elga Līckrastiņa, Aina Brence. Pirmās studijas vadītājas – Ērika Logina un Eleonora Bērziņa -, lai ierādītu audējām aušanas pamatlikumus un teoriju, krāsu salikumus un citus meistarstiķus, brauca no Rīgas. Vēlāk audējiem – Aleksandrai Jarkovskai, Ainai Kovaļevskai, Annai Rūnikai (TDM), Jadvigai Muižniecei, Līgai Berģei, Velgai Skujiņai, Benitai Nīgalei, Inesei Mailītei (TDM), Ilgai Paurai, Emmai Cerai, Lonijai Bērzkalnei, Ilzei Daugiallo, Mārītei Sprudzānei, Nellijai Briedei, Maijai Krūmiņai, Mārtiņam Jansonam, Līvijai Grozai, Evitai Stūrei, Ingrīdai Sniedzei – piepulcējās arī pinēji.
Audēju veikums allaž ir kuplinājis nozīmīgākos pasākumus Ērgļos, viņu darbi ceļojuši uz izstādēm Madonā, Rīgā, Pļaviņās, Cēsīs, Līvānos, Smiltenē, Džūkstē, arī uz sadraudzības pilsētām Vācijā, Holandē, Igaunijā.
Šobrīd studijas telpās īstenojas Ērgļu novada domes un VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka" konkursa atbalstīts projekts, kā arī tiek apmācītas divas bezdarbnieces Nodarbinātības valsts aģentūras projekta „Atbalsts uzņēmējdarbībā" ietvaros.
Studijas mājvieta
TLM audēju studijas sievas darbojas Ērgļu saieta namā. Ieeja telpās ir no sētas puses, un, kā uzsver pašas dalībnieces, „labi ir tas, ka tiekam iekšā, kad vien vēlamies". Studijā aktīvi darbojas 15-17 audēju, un studiju vada Sandra Lauberte.
– Jaunākās dalībnieces ir divas bezdarbnieces sakarā ar Nodarbinātības valsts aģentūras projektu, – laikrakstam atklāja Sandra Lauberte. – Mārai Liepiņai un Mairitai Siliņai valsts maksā minimālo algu, darba devējs (šai gadījumā – Ērgļu novada pašvaldība) maksā nodokļus. Liels paldies mūsu pašvaldībai, jo tā varēja projektu arī neatbalstīt. Mums izdevās, un esmu priecīga: meitenes strādā ļoti labi, lai gan sākumā šī lieta bija visai neprognozējama. Māra un Mairita aust īsti nemācēja, bet jau pirmajā nedēļā redzēju, ka tā lieta ies. Pašlaik Mairita auž tējas maisiņus, Māra jau tikusi pie pirts dvieļiem. Viņas gatavo dāvanas saieta namam. Kad Ērgļu saieta namā ir kāds pasākums, uz kuru ierodas viesi, mūsu gatavotie suvenīri tiek dāvāti viņiem. Vēl padomā ir noaust nelielus spilventiņus, salvetes, sedziņas.
Kā uzsvēra vadītāja, Nodarbinātības valsts aģentūras projekts ilgs 3 mēnešus, iespējams, to varēs pagarināt līdz pavasarim. – Ļoti ceru, ka Mairita studijā paliks, – vaicāta par pēctecību, atklāja Sandra Lauberte. – Viņa iepazinās ar darbiem, ko darina citas kundzes, un arī pati vēlas ko noaust. Tas būtu ideālais variants, uz ko cerēju, ka studija skaitliski paplašināsies.
Uz jautājumu, vai audēju studija Ērgļos ir populāra, Sandra Lauberte atbildēja: – Nevarētu apgalvot, ka studija ir populāra lielākajā daļā ērglēniešu. Uz izstādēm skatītāji nāk, bet nāk tie, kuri interesējas vienmēr. Jaunas sejas īpaši neredzu, tā ir noteikta publikas daļa, kas skatās mūsu darbus.
Par vadītāju
Sandra Lauberte kolektīvu vada kopš 2002. gada. „Studijas vadību pārņēmu no madonietes Dzidras Vaitkūnes. Izglītība man ir tieši šajā jomā, jo neko citu kā aust un gatavot rokdarbus arī nemāku. Atnākot dzīvot uz Ērgļiem, iztēlojos, ka meklēšu svarīgāku darbu, bet radās piedāvājums pārņemt studiju, un es tam labprāt piekritu. Darbs rit no agra rīta līdz vēlam vakaram, jo īpaši projekta laikā ir jābūt klāt nemitīgi. Cilvēkam, kurš sāk mācīties aust, nav viegli, ne visu viņš saprot un kļūmes pats novērst vēl neprot."
Kad vaicāju par vadītājas izglītību, Sandra Lauberte teica: – Latvijas ziedu laikos – Trešajā atmodā – pēc vidusskolas beigšanas mājturību apguvu Smiltenes tehnikumā. Divu gadu laikā pabeidzu kursu un tehnikumā sāku arī strādāt. Bez tam Latvijas Universitātē neklātienē izstudēju darbmācības pedagoga programmu.
Ilggadējs kolektīvs
Vadītāja lepojas, ka kolektīvā joprojām darbojas ilggadējas audējas.
Elzai Kurmēnai, piemēram, nākamgad apritēs 90. – Uz studiju Elziņa atnāk pa retam, nesen biju aizgājusi pie viņas. Elzai ir iecerēts liels darbiņš, jo nākamā gada februārī viņai apritēs 90 gadu. Stellēs ir ielikts audekls, viņa tajā audīs savu mūžu.
Mājās, savās stellēs var darboties arī Lija Rone. „Tā kā Lijas kundzei ir pagrūti staigāt, pēdējos četrus gadus strādā pa māju vien." Tikpat ilggadēja audēja ir arī Lonija Bērzkalne, ko satikām studijā pie stellēm.
– Lonijas kundze te nāk kā uz darbu, strādā no rīta līdz vakaram, – neslēpa vadītāja. – Un rezultāts ir ātrāks nekā citiem. Šobrīd audēja smagus darbus neauž, bet varu parādīt viņas noausto pledu, šallītes, 10 metru garo audeklu puspersietim (auduma veids, ko auž divreiz. – Aut.).
Kā ir ar jaunajiem? – Vasarā daži bērni atnāca, bet ar jaunajiem ir diezgan grūti, – aizdomājās Sandra Lauberte. – Ja jaunais atrod algotu darbu, aušanu viņš pamet – visam neatliek laika. Kam aušana nav iekšā asinīs, noturība klibo. Aušanai vajag laiku un arī materiālu. Iesākt var ar pāris kamolīšiem, bet, ja grib gatavot skaistus darbus, ir jāatlicina līdzekļi dzijai.
Dziju iegāde gan šajos laikos nav problemātiska. Ērgļu audējām lini tiek vesti no Valmieras, bet vilnas dzija sastopama vietējā veikalā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 12.11.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto