Par ekonomisko krīzi jau ilgstoši tiek runāts daudz un plaši, tāpat līdz ar dzīšanos pēc materiālām vērtībām aktualizējas arī cilvēcības, saskarsmes un psiholoģiskā stāvokļa problēmas. Plašsaziņas līdzekļos atspoguļotie gadījumi par vairākām pašnāvībām, atteikšanos no bērniem vai nolaidību pret tiem, alkoholismu ģimenēs un tamlīdzīgi vedina domāt, ka krīze Latvijā plaukst arī domāšanā.
Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka šāda rakstura problēmas atrisināt var tikai un vienīgi psihologs, taču lielā daļā gadījumu patiešām ir nepieciešama speciālista palīdzība. It sevišķi tas attiecināms uz situācijām, kurās bērni vai ģimenes locekļi cieš no vardarbības – gan fiziskas, gan emocionālas. Arī daudzi pagastu pašvaldību sociālie darbinieki ir atzinuši, ka klienti nenāk tikai saņemt pabalstus, bet arī izrunāties, rast izeju no depresīvā stāvokļa, ko uzspiedis ilgstošs bezdarbs, jo kapitālisma valsts iekārtā nereti darbs definē cilvēku arī kā personību. Tāpēc šī tēma ir veltīta tām problēmām, ar kurām psihologi saskaras darbā ar sociālo dienestu klientiem, ģimenēm, bērniem un krīzes situācijās nonākušajiem.
Šobrīd ir pieejamas valsts apmaksātas psihologa konsultācijas Nodarbinātības valsts aģentūrā bez darba palikušajiem, taču jārēķinās ar lielām rindām. Tāpat kopš šā gada 15. februāra visā Latvijas teritorijā bez maksas tiek nodrošināta psiholoģiskās palīdzības sniegšana adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, bērniem un ģimenēm krīzes situācijā. Pakalpojums ir pieejams arī Madonā, to sniedz profesionāls psihologs, ar ko noslēgts sadarbības līgums. Konsultācijas ir pieejamas līdz šā gada 15. decembrim, tās notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Interesenti uz konsultācijām var ierasties gan individuāli, gan kopā ar savu ģimeni. Lai pieteiktos konsultācijai, interesentam jāsazinās ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta speciālistiem, kuri savukārt nodrošinās, lai šo informāciju saņemtu psihologi personas dzīvesvietā vai tās tuvumā.
Nevar apmierināt pieprasījumu
Par pieejamo psiholoģisko palīdzību Madonas novadā pastāstīja Madonas novada sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm, bērniem Egita Kubliņa: – Psiholoģiskā palīdzība Madonas novadā tiek nodrošināta tikai par valsts līdzekļiem, un to ir tik, cik ir – faktiski šogad tie jau ir izsmelti. No Bērnu tiesību aizsardzības centra Vidzemes reģionā strādā psiholoģe Margrieta Broka, kas konsultē ne tikai Madonas novadā, bet visā reģionā. Taču mēnesī viņa var sniegt 15 stundu konsultācijas ģimenēm, kas ir krīzes situācijā. Līdz gada beigām pieteiktais saraksts ir pilns. Tāpat darbojas programma vardarbībā cietušiem bērniem – tiek sniegts 10 bezmaksas psiholoģisko konsultāciju. Līdz gada beigām ir noslēgti līgumi par šo konsultāciju sniegšanu 35 bērniem Madonas novadā. Gada sākumā līgumi tika slēgti ar Guntu Andžāni, taču sakarā ar speciālistes dzīvesvietas maiņu tagad ar vardarbībā cietušajiem bērniem sertificēta strādāt mūsu reģionā ir tikai Inese Putniņa. Šajā valsts rehabilitācijas programmā no Rēzeknes novada uz Kalsnavu sniegt konsultācijas brauc Aija Brokāne. Turpmāk uz noteiktām reizēm sestdienās pie mums brauks arī Gulbenes novada psiholoģe Ruta Abramova. Būtībā psiholoģisko konsultāciju skaitu būtu nepieciešams palielināt, jo jau patlaban Madonas pilsētā 13, bet novadā kopumā – 90 bērniem būtu vajadzīga palīdzība, bet to neļauj resursi.
Daļa gadījumu tiek risināta ar sociālā pedagoga palīdzību. Ir situācijas, kurās prasās specifiskas psihologa zināšanas, piemēram, ģimenē vēl nav notikusi vardarbība, bet ir paredzamas problēmas – bērnam ir uzvedības, veselības problēmas, vecākiem trūkst prasmju. Arī pēc 10 valsts programmas nodarbībām daudzos gadījumos psihologs dod rekomendāciju turpināt psiholoģisko darbu.
Ja bērns ir piedzīvojis vardarbību, šis nodarbību skaits mēdz būt tikai kā piliens jūrā. Protams, dažos gadījumos satraucošie simptomi pēc nodarbību iziešanas pazūd, bet citos ar ģimeni ir jāturpina strādāt. Tāpat jāatceras, ka, strādājot ar bērnu, paralēli būtu jāstrādā arī ar vecākiem, jo dažkārt vardarbība pret bērnu ir nākusi tieši no viņu puses.
Galvenais – lai tiktu sadzirdēts
Arī psiholoģe Margrieta Broka apstiprināja sociālās darbinieces teikto: – Mūsdienu apstākļos ir ļoti daudz ģimeņu, kurām nepieciešama palīdzība. Tikšanās laikā tiek izvērtēta situācija, sniegtas rekomendācijas, ieteikti speciālistu apmeklējumi, sadarbībā ar sociālās palīdzības dienestu rekomendētas rehabilitācijas iestādes vardarbībā cietušiem bērniem un pat visai ģimenei. Darbā ar sociālā dienesta klientiem pirmajā tikšanās reizē attieksme bieži vien ir noliedzoša, noraidoša, bet pēc tam cilvēks pats vēlas izrunāt savu sāpi. Galvenais, lai cilvēks tiktu uzklausīts, saprasts. Tikšanās reizēs mēs mēģinām paskatīties uz lietām no pozitīvās puses. Kopīgiem spēkiem izzināt savas spējas un iespējas. Domāt par to, ka no katras bezizejas vienmēr ir izeja.
Iespēju robežās katrai ģimenei tiek sniegta palīdzība. Diemžēl valstij trūkst līdzekļu, lai apmierinātu pieprasījumu. Reizēm arī šķiet, ka mēs tikai tā nedaudz to problēmu pačubinām, kā parādās pirmie pozitīvie rezultāti, tā metam mieru, jo ir tik daudz citu sasāpējušu jautājumu, nav resursu, lai lietu novestu līdz galam. Viena no vissāpīgākajām problēmām ir vardarbība. Un tieši emocionālā vardarbība. Pat it kā sociāli stabilās ģimenēs vērojama tendence tai pieaugt. Vecākiem daudz jāstrādā, lai nodrošinātu normālus apstākļus, līdz ar to bērni paliek novārtā. Ļoti daudzi vecāki aizbrauc uz ārzemēm peļņā, atstādami bērnus vecmammām, auklēm, draugiem. Ekonomiski nodrošinātās ģimenēs problēma var būt neredzamāka, varbūt pat slēpta. Tā uzpeld tikai, kad bērns jau nonācis policijas redzeslokā. Problēmas rodas, piemēram, no tā, ka vecāki pārāk daudz strādā, meklē iespējas nopelnīt, lai uzturētu ģimeni, līdz ar to bērni gūst mazāk uzmanības. Bezdarbs un zemais atalgojums – tā ir viena no ļoti sasāpējušām problēmām. Tā rada cilvēkos bezcerību, neapmierinātību un agresiju. Arī suicīdas domas. Alkoholisms – ļoti liela mūsdienu problēma. Jāatceras, ka vērtība ir cilvēks un cilvēciskas attiecības. Vērtību sistēmu cilvēkā veido ģimene, stipra ģimene.
"Par visiem gadījumiem nezinām"
– Patlaban, kad līdzekļu trūkuma dēļ daudz ko likvidē, labi vēl, ka Labklājības ministrija rod līdzekļus rehabilitācijas centru uzturēšanai. Bet nevar zināt, kā būs nākamgad. Novadu reformas iespaidā samazinājies sociālo darbinieku skaits, pašvaldības taupa naudu, kā vien var. Taču tieši krīzes apstākļos sociālajam dienestam būtu visvairāk darba. Ja varētu strādāt ar katru riska grupas ģimeni atsevišķi, regulāri paturēt to redzeslokā, tad nenonāktu līdz tik bēdīgiem rezultātiem, kādi vērojami pēdējā laikā. Protams, krīzei ir sava loma notiekošajā, bet faktiski tā tomēr atklāj skumjo patiesību par mūsu sabiedrības garīgo līmeni. Krimināllietu izmeklēšanas gaitā nepieciešams veikt tiesu psiholoģisko ekspertīzi, bet nupat saņemta satraucoša informācija, ka vairākos gadījumos bērniem uz šo ekspertīzi jāgaida rindā. Var tikai iedomāties, ko tas prasa no bērna, ja viņam pēc gada vēlreiz jāatsauc atmiņā pārciestā vardarbība. Tāpēc tika ierosināts steidzamības kārtā izskatīt šo jautājumu Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, – par vardarbību pret bērniem plašsaziņas līdzekļiem ir izteicies Latvijas Bērnu fonda vadītājs un Saeimas deputāts Andris Bērziņš.
Dati par situāciju Madonas novadā ir tikai par šo, 2010., gadu, bet to var salīdzināt ar iepriekšējo gadu rādītājiem Madonas pilsētā. 2006. gadā psiholoģiskā palīdzība vardarbības programmas ietvaros tika sniegta 3 bērniem, 2007. gadā – 7, 2008. – 4, 2009. – 8, šogad – 13 (pilsētā). Rindā gaida vēl vismaz 5 bērni palīdzībai vardarbības programmā, bet nav, kas ar šiem bērniem strādā. Lai iekļūtu valsts finansētajā programmā, viņiem acīmredzot būs jāgaida jaunā gada iestāšanās. Egita Kubliņa norādīja uz vēl kādu problēmu ārpus resursu trūkuma: – Diemžēl šī nogaidīšana ir samērā riskanta, jo ir situācijas, kad gaidīšana noved līdz vadža lūšanai. Kā nekā finansiāli grūtajā laikā ir lielāks pašnāvību un vardarbības risks. Visgrūtāk ir pieņemt domu, ka par visiem vardarbības vai krīzes gadījumiem mēs noteikti nemaz nezinām. Iespējams, ja iedzīvotāji zinātu par psiholoģiskās palīdzības iespēju, tiktu vairāk ziņots par šiem gadījumiem vai cilvēki palīdzību izmantotu aktīvāk, bet – nebūtu jau, kas strādā. Tam būtu nepieciešams psihologs, kas var strādāt pilna laika darbā.
Sociālā dienesta klientu skaits ir četrkāršojies līdz ar novada izveidošanos. Pagastos sociālajiem darbiniekiem slodze ir ļoti liela, jo klientiem jāsniedz gan materiālā palīdzība pabalstu kārtošanas veidā, gan jākonsultē ģimenes. Situācijas aprises var diagnosticēt un konsultēt arī sociālais darbinieks, bet bieži vien problēma, krīze ir dziļāka, kad jāiesaistās psihologam.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 25.11.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto