Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Priecātos, ja kartupeļu audzētāju un mājražotāju būtu vairāk

Redakcija

Autors • 07.10.2009.

Priecātos, ja kartupeļu audzētāju un mājražotāju būtu vairāk
Burtu lielums

Tāda jau arī bija sākotnējā Kartupeļu svētku iecere – lai vairāk būtu zemnieku un amatnieku, kas visu izaudzē un saražo savām rokām, vairāk lauksaimniecības produkcijas.

Tomēr arī šoreiz vairums bija rūpniecības preču tirgotāju, bet to, kas tirgoja kartupeļus, citus dārzeņus, ābolus, bumbierus, zāļu tējas, medu un citu biškopības produkciju, pašceptu maizi, mājas konditorejas izstrādājumus, kūpinātu gaļu, dažādas desas, mājās sietu sieru, košumstādus un puķes, kā arī augļukoku stādus – krietni mazāk. Labi, ka "lupatniekiem" bija atvēlēta Valmieras iela, līdz ar to lauksaimniekus varēja sameklēt laukumā.

Kartupeļu svētku tirgū tupeņu tirgotājus varēja saskaitīt, jo to nebija daudz. Katrs jau bija parūpējies par šķirņu uzrakstiem, lai interesenti varētu izvēlēties. Kartupeļus varēja nopirkt par cenu no 0,13 līdz 0,20 Ls/kg, un daudzi tirgotāji no līdzatvestajiem tupeņiem bija tikuši vaļā jau ap pusdienas laiku.

Kartupeļu audzētāji par ražu nesūdzas

Z/s "Kalna Kūlieši" no Cesvaines novada uz Kartupeļu svētkiem bija atvedusi gan kartupeļus, gan skābētus kāpostus. Saimnieks Andris Kaltons raksturoja šķirni ‘Ariella' – miltaini.

– Saimniecībā nodarbojamies ar dārzeņu audzēšanu jau kopš 1996. gada. Šogad kartupeļus bijām iestādījuši 2 ha platībā, 1 ha kāpostu, vēl – burkānus, galda bietes. Lielākais produkcijas noiets ir Madonā, jo saimniecībai ir līgums par kartupeļu un citu dārzeņu piegādi Madonas slimnīcas, Madonas skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu un citām Madonas ēdnīcām.

Uz jautājumu par to, kāda raža izaugusi, Andris Kaltons sacīja:
– Nevar sūdzēties, laba. Prieks, ka būs, gan ko tirgot rudenī, gan likt pagrabā.
Dārzeņu audzēšanā iesaistīta arī ģimene: sieva Anita, dēls Juris.

Interesē šķirnes, to raksturojums

Bija pircēji, kuri, pazīstot kartupeļu šķirnes, jau zināja to īpašības un vēlējās nopirkt vai nu miltainus, vai čipsu kartupeļus, vai dzeltenus, vai baltus. Daudzi iztaujāja saimniekus, kas par kartupeļiem ir maisā, vai tie vārot neizjuks, kā dažas agrīnās šķirnes.

Triju šķirņu kartupeļus – ‘Madara', ‘Laura' un ‘Dita' – tirgū pārdeva z/s "Palejas" saimnieki no Aronas pagasta.

– Salīdzinot ar pagājušo gadu, mums kartupeļi izauga ļoti labi, kaut iestādījām pavēlu pavasarī. Toties puve neuzmetās. Tupeņi auga 1 ha platībā, un par ražu varam būt priecīgi. Šogad ir padevusies šķirne ‘Madara', arī ‘Dita'. Arī burkāni ir izauguši lieli un skaisti. Jūt, ka cilvēkiem par kartupeļiem ir interese, īpaši par sēklas kartupeļiem, ko gan esam atveduši uz tirgu tā pamazāk, – atzina saimniece Vizbulīte Zurkova.
Šķirnes ‘Sante' kartupeļus uz rudens ražas gadatirgu bija atvedusi arī saimniecība "Pasiles" no Ļaudonas pagasta Sāvienas. Kartupeļu svētkos Veikšānu ģimene piedalījās pirmo gadu.

– Šo šķirni audzējam jau piekto gadu, jo tā mūs apmierina – ir garšīgi tupeņi, miltaini, bet vārot neizjuks. Vienmēr izaug tik lieli kartupeļi. Ja iestāda 1-1,5 ha kartupeļu, pietiek gan pašu ģimenei, gan ir vēl ko aizvest uz tirgu. Kartupeļu audzēšana nav mūsu saimniecības pamatvirziens, jo specializācija ir graudkopība. Labību audzējam 120 ha platībā, – stāstīja Anita Veikšāne, kas kopā ar vīru Agri audzina sešus bērnus.
Arī viņa piebilda, ka problēmu radīja kartupeļu aizvešana. Daudzi, kas gribēja kartupeļus nopirkt, bet nezināja, kā tos nogādāt līdz tālu no tirgus novietotajai mašīnai, no šī nodoma atteicās. Labi, ka palīdzēja dēls Emīls.

Saimniecība "Pasiles" praktizē arī agro kartupeļu audzēšanu, raža tiek vākta jau jūnija sākumā, bet tupeņi vairāk tiek vesti uz Jēkabpils tirgu.

Vairāk lasiet laikrakstā STARS 08.10.2009.

Autore: IVETA ŠMUGĀ

OĻĢERTA SKUJAS foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px