Strugi Krasnije atrodas 68 kilometrus no Pleskavas un ietilpst Pleskavas apgabalā, kurā pavisam ir 24 rajoni un 2 pilsētas. Savukārt Strugi Krasnije rajonā ir 1 pilsēta un 5 lauku teritorijas. 15 tūkstoši iedzīvotāju, kas lielākoties nodarbināti municipālajās iestādēs, kokapstrādes uzņēmumos utt. Aktīvākie dodas strādāt uz lielākajām pilsētām – Pleskavu un Pēterburgu.
Sadarbības līgums starp Madonas novada pašvaldību (toreiz vēl – Madonas pilsētas domi) ar Strugi Krasnije rajona administrāciju tika noslēgts 2009. gada 29. maijā, vienojoties par sadarbību pašvaldību un to institūciju jomā, veicināt partnerattiecību veidošanos ekonomikas, humanitārajā, sporta un kultūras sfērā, kā arī piesaistīt papildu finansējumu no ES struktūrfondiem un citiem starptautiskajiem institūtiem dažādu infrastruktūras projektu objektu īstenošanai abās sadarbības pusēs.
Saskares punktu ir daudz
Maija otrajā pusē – 20. un 21. maijā – pie sadarbības partneriem Pleskavas apgabalā Strugi Krasnije rajonā viesojās Madonas novada delegācija, kurā bija uzņēmēji, kas darbojas kokapstrādes jomā – Edgars Šķēle, Andris Dombrovskis, arī Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs Ivars Miķelsons, Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece, SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis, novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs un arī šī atvēruma veidotāja. Delegāciju vadīja novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
– Iniciatīva savstarpēji tikties kokapstrādes nozares pārstāvjiem izkristalizējās jau iepriekšējās tikšanās reizēs. Krievijas partneri bija izstrādājuši projektu saistībā ar uzņēmējdarbības atbalstu, kurā bija plānota pieredzes apmaiņa pie mūsu uzņēmējiem, kas notika šā gada martā, kad mēs viņiem parādījām piecus mūsu kokapstrādes uzņēmumus. Šī bija atbildes vizīte, kad mūsu uzņēmēji brauca skatīties, kā strādā kolēģi Strugi Krasnije, – pastāstīja delegācijas vadītājs, Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
– Jāteic, ka pirmās bezdelīgas sadarbībai jau ir. Veiksmīgu sadarbību ar vienu no Strugi Krasnije lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem „Strugi" ir sākusi SIA „Norte". Viennozīmīgi, mūsu sadarbības partneriem ir resurss – zāģētie dēļi, brusas utt., savukārt mūsu uzņēmējiem ir jaudas to tālākai pārstrādei, tirgus Eiropas Savienībā, un ne tikai. Krievijas pusei šī tirgus segmenta pietrūkst, pietrūkst arī dziļākas pārstrādes jaudu. Līdz ar to mūsu uzņēmēji var iegūt resursu – sausu vai nežāvētu, jo no Krievijas apaļkoku izvest nav ekonomiski izdevīgi. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir izejmateriāls ražošanai, jo Latvijā par resursu daudzas valstis cīnās. It īpaši skandināvi labprāt to iepērk nepārstrādātu, bez pievienotās vērtības. Tagad projām tiek vesta arī mūsu enerģētika, malka, šķelda tiek sadrupināta, sagranulēta un milzīgos apjomos aizvesta uz lielajām koģenerācijas stacijām Zviedrijā. Abu pušu uzņēmēji sadarbībā ir ļoti ieinteresēti. Dzima plāni, kā varētu izveidot abpusēji ekonomiski izdevīgu sadarbību. Ar mīnusiem jau neviens nestrādās.
Šobrīd kopīgi ar Strugi Krasnije tiek rakstīts projekts INTERREG programmā, kura uzsaukums paredzēts jūnijā. Aktivitātes esam saskaņojuši. Tas ir visaptveroši uz informācijas tehnoloģijām bāzēts projekts, uz kura bāzes iespējams veidot apmācības, paaugstināt pakalpojuma kvalitāti. Tajā ietvertas arī skolas un ārpusskolas aktivitātes: nākotnes skolas, nākotnes klases ideja, ko attīsta Madonas Valsts ģimnāzija un Strugi Krasnije vidusskola. Katrā ziņā sadarbība ar Strugi Krasnije ir sākusies daudzās jomās, saskares punktu mums ir pietiekami daudz, – atzīmē Andrejs Ceļapīters.
Ieguvums abām pusēm
– Pieredzes apmaiņas braucienā uz Strugi Krasnije rajonu piedalījos kā SIA „Madonas siltums" pārstāvis. Jau vairākkārt viesojoties Madonā, Strugi Krasnije pārstāvji ir pabijuši mūsu uzņēmumā, redzējuši mūsu saimniecību, un nu bija izdevība apskatīt, kā saimnieko viņi. Galu galā mums ir viens kopīgs uzdevums – nodrošināt klientus ar siltumu, – uzsver SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis. – Varēju salīdzināt, kā izskatāmies mēs, kā arī redzēt iespējas abu mūsu uzņēmumu sadarbībai. Priecājos, ka mums kopējs ir tas, ka mūsu pašvaldības daudz domā, plāno un dara, lai sakārtotu svarīgo siltumapgādes sistēmu. Strugi Krasnije siltumapgādes saimniecība ir plaša – 8 katlumājas, kopējais siltumtrašu garums – 7 kilometri. Jāatzīst, ka viņu uzņēmumā nodrošinājums ar jaunajām iekārtām salīdzinoši ar mūsējo ir daudz vājāks. No pieredzes varu teikt, ka ir daudzas lietas, ko mūsu kolēģiem vajadzētu novērst, lai samazinātos siltuma zudumi, līdz ar to arī izmaksas. Kā vienu no problēmām var minēt ūdens zudumu siltuma trasēs, tas ir vairāki desmiti kubikmetru diennaktī. Pirms vairākiem gadiem arī pie mums Madonā tā bija. Taču prieks, ka viņi ir ļoti darbīgi noskaņoti. Mums bija sarunas vairākos līmeņos – gan ar rajona administrācijas vadītāju Aleksandru Volkovu, gan siltumapgādes uzņēmuma vadību. Gan viņi, gan mēs esam ieinteresēti sadarboties pārrobežu projektos. Ir izkristalizējušies arī ieguvumi, ko projekts varētu dot vienai un otrai pusei. Madonas pilsētā, piemēram, būtu ļoti noderīgi ieviest automātisko siltummezglu vadības sistēmu, kur vadības sistēma būtu pilsētas pašvaldības atbildīgajam dienestam, kā arī „Madonas siltumam", tā novēršot daudzus pārpratumus. Savukārt Strugi Krasnije siltumapgādes uzņēmumu mēs varētu konsultēt, kā sakārtot siltumapgādes sistēmu pa posmiem, jo mums šajā ziņā ir liela pieredze un daudz kam esam izgājuši cauri. Mēs varētu piesaistīt savus, kā arī citus speciālistus, izstrādāt programmu, kādā secībā, ar kādiem resursiem varētu panākt sabalansētu siltumpadevi viņu uzņēmumā. Protams, tas nav vienā gadā panākams. Tā ir ilglaicīgāka programma, taču rezultātā ieguvums būtu nenoliedzams.
Sarunās ieskicējās sadarbības iespējas
– Viesojoties sadarbības pilsētā Strugi Krasnije, radās iespēja iepazīt Krievijas izglītības sistēmu, apmeklēt 3 izglītības iestādes, tikties ar izglītības nodaļas vadītāju Veru Loginovu, – vizītes rezultātus rezumē Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece.
– Izglītības sistēma Krievijā ir centralizēta. Valsts garantē bezmaksas sākumskolas, pamata izglītību un vidējo izglītību, kā arī sākuma profesionālo izglītību. Konkursa kārtībā pieejama bezmaksas vidējā profesionālā un augstākā profesionālā izglītība. Izglītības programmas ir atbilstošas vienotam valsts izglītības standartam.
Sadarbības rajonā ir 7 vispārizglītojošās skolas. Divas no tām – vidusskolas – apmeklēju viesošanās laikā. Skolas ir pietiekami labi aprīkotas. Tajās, tāpat kā Latvijā, strauji ienāk informācijas tehnoloģijas. Mācību telpā skolotājam ir dators, projektors, dažos kabinetos – interaktīvā tāfele. Ir bagātīga sporta bāze.
Viena no apmeklētajām skolām, kā arī bērnudārzs atrodas militārajā ciematā, kur izglītību finansē Aizsardzības ministrija. Šajā skolā ir 2 baseini, plaša sporta zāle, atsevišķa aktu zāle ar visu apskaņošanas sistēmu un prezentācijas iekārtām. Plašas rekreācijas telpas, kabineti interešu izglītībai u. c. Skolas nav pārpildītas, jo Krievijā, līdzīgi kā pie mums, skolēnu skaits samazinājies. Taču statistika rāda, ka dzimstība atkal palielinās.
Pārsteidza skolotāju entuziasms, aktīva darbošanās ārpus mācību stundām. Saglabājusies skolotāju kvalifikācijas apliecināšana sacensības rezultātā. Rajonā strādā 4 Krievijas Federācijas nopelniem bagātie skolotāji, 19 tautas izglītības teicamnieku, 11 skolotājiem piešķirta krūšu nozīme „KF vispārējās izglītības goda darbinieks", 8 apbalvoti ar Izglītības ministrijas goda rakstiem, 5 skolotāji uzvarējuši konkursā „Krievijas labākais skolotājs".
Līdzīgi kā Latvijā, tiek realizēti nacionālās programmas projekti izglītības prioritārajos virzienos. Šādu projektu ietvaros aprīkoti dabaszinību kabineti un organizēti konkursi skolotājiem par labākā skolotāja titula iegūšanu.
Skolēni, kuri ar izcilību beidz vidusskolu, tiek apbalvoti ar zelta vai sudraba medaļu. Priekšnoteikums – visos vidusskolas gados jābūt teicamniekam.
Skolēniem ir iespējas piedalīties radošajos konkursos. Skola lepojas ar tiem audzēkņiem, kuri sasnieguši augstus rezultātus vizuālajā mākslā, literārajā darbībā, vokālajā vai teātra mākslā. Pārvesti apbalvojumi no apgabala un valsts konkursiem, viņu darbi pieejami iestādes apmeklētājiem. Zinātniski pētnieciskā darbība skolās nav obligāta, bet skolēni izvēlas arī šo virzienu, lai piedalītos konkursos.
Sarunu rezultātā ieskicētas sadarbības iespējas, kopīgi projekti materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un skolēnu un pedagogu apmaiņas aktivitātēm.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 10.06.2010.
Autore: BAIBA MIGLONE
VANDAS MADERNIECES foto