Visu aprīli – četru nedēļu garumā – no pirmdienas līdz ceturtdienai Madonas novada pašvaldības vadība, deputāti, pārvalžu vadītāji un speciālisti tikās ar iedzīvotājiem katrā no Madonas novada pagastiem. Pēdējā no tām notika 28. aprīlī Madonā.
Madonas novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters, izejot cauri šim „maratonam", secināja, ka tikšanās ar iedzīvotājiem gan viņam, gan pārējiem deputātiem un administrācijas darbiniekiem ir bijusi vērtīga pieredze un, visticamāk, šādas tikšanās līdzīgā formātā, kurās varēs savstarpēji diskutēt un atskaitīties par paveikto, rīkos katru gadu. Viens no secinājumiem – iedzīvotājiem ir vēlme biežāk tikties ar pārvalžu vadītājiem, ar kuriem pārrunāt un risināt lokālās pagastu problēmas, tādēļ pārvalžu vadītājiem ir uzdots vismaz divas reizes gadā tikties ar iedzīvotājiem.
Vērtējot iedzīvotāju aktivitāti, jāsecina, ka situācija dažādās pārvaldēs ir bijusi atšķirīga. Daudz ko nosaka cilvēku noskaņojums pret pašvaldību un pārvaldi. Arī attieksme pret šo tikšanos formātu ir bijusi neviennozīmīga. Daži to uzskata par nelietderīgu laika šķiešanu, jo „deputāti tautu nesaprot", citi atzinīgi novērtē to, ka beidzot ir iespēja „nepastarpināti tikties ar domes deputātiem un pašvaldības darbiniekiem un uzdot konkrētus jautājumus, kā arī saņemt uz tiem atbildes".
Šajā atvērumā sniegsim ieskatu vairākos jautājumos, kas interesēja uz Madonas tikšanos ieradušos novada iedzīvotājus.
Viens no jautājumiem, kas paņēma teju pusi no diskusijai atvēlētā laika, saistījās ar Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) „Kastanītis" nākotni. Uz tikšanos bija ieradušās vairākas šo bērnudārzu apmeklējošo bērnu māmiņas.
– Vērojot prezentācijas, redzam, ka noslēgumam tuvojas vairāki iesāktie projekti, tai skaitā divu bērnudārzu rekonstrukcija, tādēļ vēlos vaicāt, vai ir pamats sabiedrībā izskanējušajai informācijai, ka PII „Kastanītis" gatavojas slēgt, – vaicāja viena no māmiņām.
Andrejs Ceļapīters atzina, ko šobrīd darba procesā ir jautājums par „Kastanīša" nākotni.
– Esam bērnudārzu apmeklējuši, un izglītības un kultūras jautājumu komitejā ir izveidota darba grupa, kas strādās pie šī jautājuma. Paskaidrošu, kādēļ. Pašvaldībai ir jāmeklē veids, kā visracionālāk un no izmaksu viedokļa vislētāk nodrošināt konkrēto pakalpojumu. Prezentācijā jūs jau redzējāt, ka divi pilsētas bērnudārzi tiek papildināti ar piecām jaunām grupiņu telpām, kā arī aktivitāšu telpām. Laikā, kad šis projekts tika plānots, mēs vadījāmies pēc tābrīža demogrāfiskās situācijas. Diemžēl šodien demogrāfijas līkne ir strauji krītoša un uzturēt infrastruktūru, kas rada papildu izdevumus, nebūtu racionāli, jo tas nozīmētu to, ka būtu jānoņem resursi no citām jomām. Pie tam viena no „Kastanīša" ēkām nav pašvaldības īpašumā un par tās īri tiek maksāti Ls 200 mēnesī. Kā jau minēju, rekonstruējot pārējos divus bērnudārzus, mēs iegūstam piecas jaunas grupiņu telpas, un „Kastanītī" arī šobrīd ir piecas grupiņas. Paraugoties uz demogrāfisko situāciju, kāda bija uz 1. aprīli, uz pirmo klasīti no Madonas bērnudārziem aizies 75 bērni, bet 2009. gadā dzimušo skaits, kas varētu nākt vietā, ir 62. Starpība ir 13 bērnu, kas ir teju vai viena grupiņa. Nākamgad šī starpība būs vēl lielāka – 25 bērni. Līdz ar to divu gadu laikā mums mīnusā būs divas grupiņas, bet telpu apjoms nemazināsies. Lai racionāli izmantotu līdzekļus un telpas, kas tiek izbūvētas, darba grupai būs jāmeklē risinājums, kādā veidā pārējās divās PII integrēt gan bērnus, gan personālu, – savu viedokli pauda Andrejs Ceļapīters.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 12.05.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto