Pirms kāda laika – marta nogalē – Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktore Renāte Pupele tikās ar Vidzemes pašvaldību vadītājiem un pašvaldību pārziņā esošo NMP iestāžu (brigāžu) vadītājiem un pārrunāja Vidzemes neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu (brigāžu) iekļaušanos vienotajā valsts NMP dienestā. 24. martā šāda tikšanās bija arī Madonas rajona pašvaldībās.
„Stars" jau informēja, ka 2009. gada 27. janvārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vienota valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu. Šobrīd valstī neatliekamo medicīnisko palīdzību pirmsslimnīcu etapā nodrošina 39 pašvaldībām piederošas institūcijas, t. sk. NMP stacijas, slimnīcu vai citu ārstniecības iestāžu struktūrvienības, kuras pakāpeniski līdz 2010. gada beigām jāiekļauj vienotajā valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Sarunas gaitā Renāte Pupele norādīja, ka šīs izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem visā Latvijā vienlīdzīgas iespējas saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamo palīdzību, neatkarīgi no vietas, kur dzīvo vai atrodas pacients. Ir izvirzīts mērķis mazināt augsto mirstību no novēršamiem nāves cēloņiem, invaliditātes gadījumus un pagarināt kvalitatīvu dzīves ilgumu pacientiem, kam bijusi vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Vidzemē gada laikā neatliekamo medicīnisko palīdzību pirmsslimnīcas posmā sniedz 42 tūkstošiem pacientu. To nodrošina 30 brigāžu, izsaukumus pieņem 7 dispečercentros. Pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju apvienošanās Valmieras NMP stacija kļūs par NMP dienesta Vidzemes reģionālo centru. Tajā atradīsies vienotais reģiona dispečerdienests, kas pieņems iedzīvotāju zvanus uz izsaukumiem un vadīs brigādes visā reģionā.
Šābrīža problēmas
Kaut arī Madonas rajonā problēmas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kvalitāti līdz šim nav bijušas izteiktas, to nevar teikt par visu pārējo Latviju. Vienotā NMP dienesta vadība, pamatojot ideju par paša dienesta izveidi, norādīja, ka daudzviet valstī, jo īpaši lauku teritorijās, cilvēki ātrās palīdzības brigādi gaida krietni ilgāk nekā pilsētās. Ne vienmēr atbraukusī brigāde spēj pietiekami palīdzēt pacientam, jo trūkst atbilstošas kvalifikācijas speciālista vai vajadzīgā aprīkojuma. Nereti pacients nonāk tuvākajā, bet nebūt ne atbilstošākajā slimnīcā, kur viņu varētu uzreiz izmeklēt un sākt ārstēšanu. Tāpēc liels laiks un resursi jātērē pēc tam, lai pacientu aizgādātu uz attiecīgo slimnīcu un nodrošinātu viņam vajadzīgo palīdzību, taču, kā zināms, pacienta veselība un atsevišķos gadījumos – dzīvība ir atkarīga no sniegtās palīdzības tieši pirmo stundu laikā.
Turpinot ilustrēt situāciju valstī, tika norādīts, ka mediķu brigāžu skaits ir nepietiekams, tās izvietotas nevienmērīgi un dienesti darbojas ar atšķirīgu dispečerdienestu kapacitāti. Vienotas datorizētas sistēmas trūkums neļauj laikus izvērtēt izsaukumu pieņemšanu un nodošanu, izsaukumu izpildi, darba kvalitāti. Operatīvo transportlīdzekļu medicīniskais aprīkojums ir atšķirīgs ne tikai dažādās pašvaldībās, bet pat vienas institūcijas ietvaros – nepietiekami nodrošināta medicīniskā aparatūra, kas vajadzīga pacienta dzīvības funkciju novērtēšanai un stabilizācijai jau notikuma vietā vai pa ceļam uz slimnīcu. Operatīvie transportlīdzekļi daudzviet ir novecojuši. Iedzīvotājiem joprojām nav iespējas no jebkuras vietas valstī bez maksas izsaukt ātro palīdzību, zvanot uz vienotu telefona numuru no fiksētā vai mobilā tālruņa. Arī zvanītāja vietas noteikšana ir ierobežota. Rezultātā iedzīvotāji daudzviet Latvijā, īpaši lauku apdzīvotās vietās, ne vienmēr saņem savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Tā kā pašreiz NMP sniedzēji valstī nav materiāltehniski un strukturāli vienoti, iespēja ārkārtas situācijās apvienot dažādu institūciju resursus vai tos kopēji vadīt ir ierobežota.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.04.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto