Droši vien nav tāda madonieša, kas kaut reizi nebūtu sodījies par sliktajiem, dažbrīd pat neizbraucamajiem pilsētas ceļiem. Nav arī tāda, kas nebūtu pamanījis tos ielu rekonstrukcijas darbus, kas patlaban norisinās pilsētā. „Starā" jau vairākkārt esam informējuši par Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piesaisti pilsētvides projektiem, kā rezultātā Madonā tiks rekonstruētas vairākas ielas. Projektam „Madonas pilsētas ielu rekonstrukcija" vajadzēja norisināties divos posmos un tā ietvaros ieguldījumus tika plānots veikt visintensīvāk noslogotajā ielu tīklā, kas savieno dzīvojamos rajonus un svarīgākos sabiedriskos objektus pilsētā: Kalēju ielā, Veidenbauma ielā, Kalna ielā, Augu ielā, Akmeņu ielā, Martas Riekstas ielā, Valdemāra bulvārī (posmā no Raiņa līdz Skolas ielai), Ausekļa ielā (posmā no Kalna ielas), Daugavas ielā, Ceriņu ielā, Blaumaņa ielā, Skolas ielā (posmā no Rūpniecības līdz Raiņa ielai). Par to, kā līdz šim ar rekonstrukcijas darbiem ir veicies un kādi darbi ir ieplānoti pārredzamā nākotnē – šajā atvērumā.
Kopējās projekta „Madonas pilsētas ielu rekonstrukcija", kas sākās šajā gadā un kā apguve turpināsies līdz 2012. gada septembrim, izmaksas ir Ls 4 365 418. 85% no tām veido ES finansējums, bet valsts dotācija un novada pašvaldības līdzfinansējums – 15%, no kuriem pašvaldības daļa ir 10,5%. Madonas novada domes vadītājs Andrejs Ceļapīters atzīst, ka darbi Madonas pilsētas ielās šobrīd norisinās nosacīti divās frontēs. Vienā par pilsētvides finansējumu tiek sakārtota daļa no minētajām ielām, bet otru veido par ūdenssaimniecības projekta līdzekļiem veiktā ielu seguma atjaunošana, dažviet pat visas ielas platumā.
– Jāatzīst, ka ceļu būves sezona ir tikpat kā beigusies un lieli darbi, visticamāk, vairs netiks veikti. Darbs vēl norisināsies izsolītajos objektos posmā Valdemāra bulvāris, Martas Riekstas iela un Augu iela, kā arī Kalna iela un Kalēju iela.
Priecīgā ziņa ir tā, ka krīzes ietekmē izmaksas ceļu būvniecībā ir gājušas uz leju un mums ir izdevies ieekonomēt līdzekļus, līdz ar to ceram, ka izdosies paveikt papildu apjomus projektā jau paredzētajiem. Tā varētu būt gan Blaumaņa iela, gan Rīgas un Saules iela. Arī Satiksmes ministrija ir devusi piekrišanu tam, ka ieekonomētos līdzekļus mēs varam izmantot papildu darba apjomam.
Nākamajā gadā būs jāpabeidz arī ūdenssaimniecības projekts un jāapgūst lielākā daļa no pilsētvides finansējuma. Par šo naudu izdarīts būs ļoti daudz. Parēķinot sanāk, ka par šo finansējumu būsim rekonstruējuši aptuveni 40% no visām pilsētas ielām, varbūt pat vairāk, – to, ka iedzīvotāji nākamajā gadā varēs daudz pozitīvāk novērtēt šobrīd Madonas ielās notiekošos darbus, minēja Andrejs Ceļapīters.
Pilsētas ielu rekonstrukcijā, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, valda zināms pacēlums, taču par kopējo situāciju ar ceļiem un ceļu uzturēšanu to nevar teikt. Finansējums pašvaldībām ceļu fondā ir samazināts par vairāk nekā 50% (pret pagājušo gadu), līdz ar to ievērojami samazināto līdzekļu, tos racionāli izmantojot, pietiks vien ceļu uzturēšanai ziemā.
– Valsts investīciju programma nākamajam gadam tiks slēgta, tāpēc papildu līdzekļu ceļu būvei un ceļu uzturēšanai nebūs. Mūsu uzdevums būs koncentrēt spēkus un racionāli izmantot tos tehniskos un cilvēku resursus, kas ir novada rīcībā, lai nav tā, ka strādājam bez pilnas jaudas, – norādīja Madonas novada domes priekšsēdētājs.
Tuvojoties ziemai, aktualizējas jautājums par apvedceļu, kura loki ne vienam vien autobraucējam, it īpaši tiem, kas vada smagos auto, asociējas ar ne visai pārdomātu risinājumu.
– Apvedceļš ir pieņemts ekspluatācijā ar dažām atrunām par to, kas vēl ir novēršams. Pavasarī bija tikšanās ar VAS „Latvijas Valsts ceļi" pārstāvjiem un šīs lietas tika izrunātas. Diemžēl kopš tā brīža nekāda aktivitāte nav vērojama. Drošības saliņas nav pārbūvētas un arī loku konfigurācija nav izmainīta. Bieži vien redzam, ka smagās automašīnas bojā barjeras, jo nespēj pareizi izbraukt loku. Ir arī citi mazāki defekti, kas jānovērš. Es joprojām ceru, ka vienošanās tiks pildīta un šīs lietas tiks sakārtotas, jo kvalitatīvs darbs tomēr ir būvnieku goda lieta, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Redzot to, ka arī krustojumā, kur satiekas Martas Riekstas un Augu iela, tiek plānota lokveida kustība, rodas bažas, vai līdzīgas kļūmes netiks pieļautas arī šajā objektā un vai kā alternatīva veiksmīgāka nebūtu luksofora uzstādīšana. Tomēr Andrejs Ceļapīters luksoforu šādos krustojumos vērtē kā ne pārāk veiksmīgu risinājumu.
– Luksofori savulaik mums ir radījuši daudz problēmu. Šobrīd paši varam pārliecināties, ka transporta plūsma apvedceļa lokveida krustojumos ir kļuvusi daudz raitāka. Savulaik mums Satiksmes ministriju pat nācās pārliecināt, ka šāds risinājums apvedceļā ir veiksmīgāks par luksoforiem. Lokveida kustībai krustojumos priekšroku dod arī daudzās ārvalstīs, un arī es uzskatu, ka šāds risinājums ir autobraucējiem ērtāks un drošāks, kā arī šos krustojumus ir vieglāk uzturēt. Protams, cita lieta, ka apvedceļa loki tika projektēti ar konfigurācijas problēmām, kā rekonstrukcijai paredzētajā Augu ielas posmā noteikti nebūs, – atbalstu lokveida kustībai krustojumos pauda Madonas novada domes priekšsēdētājs.
Daudz ko noteiks laika apstākļi
Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājam Naurim Volkovam ar jautājumiem, kas skar būvdarbus Madonas ielās, nākas saskarties diendienā. Ja neskaita atsevišķus neprognozētus kavēkļus un problēmas, ar darbu norisi kopumā viņš ir apmierināts.
– Tajās ielās, kur šobrīd norisinās būvdarbi, lielu problēmu nav. Manā skatījumā, mums ir patrāpījušies ļoti profesionāli būvnieki. Konkursā par rekonstrukcijas darbu veikšanu Madonas ielās uzvarēja divi ceļu būves uzņēmumi. SIA „Talce" no Saldus strādā Kalēju ielā (līguma summa Ls 95 363), bet Kalna ielā un Augu, Martas Riekstas ielā un Valdemāra bulvārī (posmā no Skolas ielas līdz Raiņa ielai) – AS „8 CBR" no Smiltenes (līguma summa Ls 227 171 un Ls 626 558). Kopumā konkursā pretendentu bija daudz, kas krīzes laikam ir raksturīgi, taču šo uzņēmumu piedāvājums bija lētākais, – uzsvēra Nauris Volkovs.
Tā kā ielās, kur norit rekonstrukcijas darbi, paralēli ceļiniekiem nereti vienlaikus darbojas gan „Madonas ūdens", gan „Latvenergo", gan „Lattelecom" un citu uzņēmumu darbinieki, svarīga ir spēja sadarboties un kopīgi plānot darbus. Nauris Volkovs atzīst, ka sadarbība ar citiem uzņēmumiem un dienestiem ir veiksmīga. Atsevišķi sīkumi iesākumā būvniecības termiņus nedaudz kavēja, taču patlaban darbus izdodas veikt saskaņoti.
– Asfalts netiks uzklāts, pirms nav saliktas caurules un pabeigti visi darbi, kas saistīti ar komunikāciju ievietošanu, jo pašreizējais uzstādījums ir tāds, ka pēc darbu beigām šīs ielas nevajadzēs kustināt 15-20 gadu. Tāpēc mums ir jāseko līdzi tam, vai rekonstruējamajās ielās savus darbus pirms ceļu būvniekiem ir pabeiguši visi pārējie. Es domāju, ka iedzīvotāji būtu neizpratnē, ja gadu vai divus pēc darbu beigām mums ielās nāktos uzlauzt jauno asfaltu, jo atklātos, ka kaut kur bija palicis vecs kabelis vai caurule, kas rada problēmas. Tajās ielās, kur darbi jau uzsākti, lielu problēmu nav un viss norit pēc laika grafika, savukārt darbus Daugavas, Veidenbauma, Ausekļa un Akmeņu ielā mums ir būtiski aizkavējis projektētājs. Vēl šodien (saruna notika 12. oktobrī. – Aut.) projektētāji – SIA „IK projekts" no Liepājas – nav iesnieguši ielu rekonstrukcijas tehnisko projektu, kam saskaņā ar līgumu bija jābūt jau uz 15. jūliju. Protams, ir paredzēti līgumsodi un arī nauda projektētājam netiek maksāta, taču darbs stāv. Šoreiz mums ar projektētāju nav veicies. No viņu puses esam saņēmuši tikai neloģiskas atrunas un nekvalitatīvus, tehniskajiem noteikumiem un standartiem pretrunā esošus projektus. Sākotnēji mēs konkursu par Akmeņu ielas rekonstrukciju pat izsludinājām, taču nekvalitatīva projekta dēļ tas būs jāaptur, jo, ja darbi tiks veikti, to ievērojot, mēs iegūsim lielu brāķi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 22.10.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS