Ir teiciens, ka bada laikā pat velns mušas ēd, savukārt pašvaldībām krīzes laikā jālauza galva par to, kā samazināta budžeta apstākļos gan veikt savas pamatfunkcijas, gan domāt par attīstību. Daudzās pašvaldībās attīstības sadaļu tuvākajiem gadiem klāj zirnekļu tīkli, taču Madonas novada pašvaldība ir ķērusies pie tiem citroniem, kurus pašreizējā situācijā vēl var izmantot limonādes gatavošanai, proti, Eiropas struktūrfondiem. Madonas pašvaldības attīstības nodaļā uzzinājām, ka novadā šobrīd ir uzsākti 39 attīstības projekti, bet vēl 23 tiek vērtēti kā perspektīvi. Kopējās šo projektu izmaksas ir aptuveni 20,5 miljoni latu, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums veido aptuveni 3,4 miljonus latu. Līdz šim no iedzīvotājiem ir dzirdētas gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes gan par pašiem projektiem, gan to ieviešanu. Šajā atvērumā centīsimies kliedēt vismaz daļu no neskaidrajiem jautājumiem.
Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs, vaicāts par lielo projektu skaitu, atzina, ka daļēji tas ir veidojies, apkopojot projektus, kuri novadā apvienotajās pašvaldībās tika izstrādāti vai jau uzsākti vēl pirmsreformas periodā, taču netrūkst arī jaunu projektu.
– Lielu daļu no projektiem varētu dēvēt par pusobligātiem, respektīvi, to ietvaros tiek paveikti darbi, kas Latvijai ir jāizdara saskaņā ar ES līgumiem. Pamatā tie ir divu veidu projekti – ūdenssaimniecības sakārtošana un atkritumu izgāztuvju rekultivācija. Eiropa ir pateikusi, ka mums ir jādzīvo tīrā vidē, jālieto labs dzeramais ūdens, un tādēļ dod gan laiku, gan līdzekļus, lai šo jautājumu sakārtotu.
Cita projektu kategorija saistās ar Madonas ielu rekonstrukciju. Pilsētā tiek rekonstruēti arī bērnudārzi „Saulīte" un „Priedīte". Teju vai visi pārējie attīstības projekti tiek realizēti pagastos.
Eiropas līdzekļu piesaistē Madonas novads ir labi pastrādājis, un šie 62 projekti ir pēdējo piecu gadu darba rezultāts. Jāatceras, ka blakus šiem projektiem var nolikt gandrīz tikpat garu sarakstu ar neatbalstītiem projektiem, kuru izstrāde arī prasīja laiku. No aptuveni 20 miljoniem latu, kas tiks izlietoti projektu realizācijai, nepilni 5 tiek ieguldīti Madonas pilsētā, no tiem liela daļa ir pilsētvides finansējuma līdzekļi, kas ir īpaši iezīmēti Madonai. Arī lielu daļu no šiem līdzekļiem mums ir izdevies ieekonomēt, tādēļ varēsim rekonstruēt vairāk ielu, nekā sākotnēji bija plānots, – pastāstīja Nauris Volkovs.
Siltinās pašvaldības ēkas
Viens no jaunākajiem projektiem, kā realizācija sāksies jau tuvākajā laikā, ir energoefektivitātes paaugstināšanas projekta 1. kārta, kuras ietvaros tiks siltinātas 24 Madonas novada pašvaldības publiskās ēkas.
– Divi no objektiem būs Madonā, bet visi pārējie – pagastos. Tās ir pagastmājas, skolas, bērnudārzi un kultūras nami. Šī projekta kontekstā jāsaprot, ka ēkas netiek siltinātas tādēļ, lai tās no ārpuses vizuāli labi izskatītos, vai tādēļ, ka mēs vēlētos iztērēt pēc iespējas vairāk naudas. Iemesls ir cits. Šie līdzekļi nāk no Latvijas pāri palikušajām un citām valstīm pārdotajām CO2 emisijas vienībām. Valsts šos līdzekļus var ieguldīt konkrētos projektos. Lai kā mēs vēlētos, budžeta caurumus ar to aizlāpīt nevar. Ja šo naudu neizlietosim saskaņā ar konkrētajiem mērķiem, tā būs jāatdod atpakaļ, līdz ar to arī uz pašvaldībām, kas īstenos energoefektivitātes projektus, tai skaitā Madonas novada, gulstas liela atbildība. Pagaidām ir noslēdzies pirmais uzsaukums par pašvaldības ēku siltināšanu, un mūsu novadu savā ziņā var saukt par pirmrindniekiem, jo no 220 ēku objektiem, kas tika apstiprināti, 24 ir Madonas novadā. Šajā ziņā esam vienā līmenī ar Rīgu, Ventspili un Liepāju. Kādam varētu šķist, ka, piemēram, Ventspils kā bagāta pilsēta vispār varētu ar šādiem projektiem nesaspringt, taču viņi struktūrfondu projektu realizācijā ir pirmajā vietā, – norādīja attīstības nodaļas projektu sagatavošanas un ieviešanas speciālists Gints Hermanis.
Nauris Volkovs gan piebilda, ka šim „rekordistu" titulam ir arī zināms izskaidrojums.
– Līdz šim daudzos uzsaukumos citas pašvaldības pie projektu apstiprināšanas netika, jo lielu daļu „nosmēla" Ventspils. Tas tādēļ, ka viņu pašvaldības līdzfinansējuma daļa nereti sasniedza 40%, un, jo lielāks pašvaldības līdzfinansējums, jo lielāku punktu skaitu projekts gūst konkursā, līdz ar to trūcīgākas pašvaldības pat ar līdzvērtīgiem projektiem zaudēja tikai tādēļ, ka nespēja nodrošināt tik lielu līdzfinansējuma daļu. Šobrīd sistēma daudzos konkursos ir kļuvusi demokrātiskāka, tādēļ arī parādās reālā pašvaldību projektu konkurētspēja, – savā pieredzē dalījās Nauris Volkovs.
Vai slogs pašvaldības budžetam?
Iepazīstoties ar aizvien biežākajiem domes lēmumiem par līdzfinansējuma nepieciešamību un aizņēmuma ņemšanu Valsts kasē, var rasties jautājums, vai šādu finansiālo saistību uzņemšanās neapgrūtina pašvaldības budžetu.
– Novada budžets šos izdevumus spēj pavilkt. Jāsaprot, ka vienīgais, kam pašvaldības vēl šobrīd var kreditēties, ir struktūrfondu projektu līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošinājumam. Patlaban situācija ir tāda, ka novada pašvaldībai visos projektos, gan jau uzsāktajos, gan plānotajos, no kopējiem aptuveni 20 miljoniem ir jāiegulda aptuveni 3,4 miljoni latu. Aizdevums Valsts kasē tiek ņemts uz 20 gadu periodu, un arī tas tiek darīts ar vienu vienīgu domu, lai nebūtu lieki jānoslogo pašvaldības budžets. Pašvaldība, protams, var neņemt kredītu un segs līdzfinansējumu no sava budžeta, taču gan agrāk – Madonas pilsētas domē, gan šobrīd novada domē ir bijis politisks lēmums, ka, ieguldot līdzekļus attīstības projektos, tas nevar notikt uz izglītības, kultūras, sociālās u. c. jomu rēķina. Ja mēs nekreditētos, tad tuvākos trīs gadus mums gadā būtu jānomaksā aptuveni miljons latu. Tas pašvaldības budžetam būtu ļoti smags slogs. Likumdošana arī nosaka, ka pašvaldības kredīta galvojuma apjoms nevar būt lielāks par 20% no ikgadējā pašvaldības budžeta. Sarēķinot visiem projektiem – gan uzsāktajiem, gan perspektīvajiem – nepieciešamo finansējumu, tas veido vien 12% no pašvaldības budžeta. Šis nav slikts rādītājs un ļauj cerēt uz to, ka vajadzības gadījumā varēsim pavilkt vēl kādu projektu, – norādīja Nauris Volkovs.
Viņš uzsvēra, ka citas naudas, ko pašvaldībai atvēlēt attīstībai, vienkārši nav. Vienīgie līdzekļi, kurus pašvaldība spēj šajā brīdī piesaistīt, ir Eiropas struktūrfondi. Bez tiem daudz kas apstātos.
Līdzīgās domās par nepieciešamību piesaistīt struktūrfondu līdzekļus ir arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
– Protams, līdzfinansējuma nepieciešamība atstāj ietekmi uz budžetu, taču vēl lielāku ietekmi (negatīvā nozīmē) radītu tas, ja pašvaldība neko nedarītu un tikai taupītu līdzekļus. Vai mums nesiltināt ēkas, vai nebūvēt pilsētas ielas, pārtraukt rekonstruēt kultūras namus un skolas, nesakārtot siltumtrases, ūdenssaimniecību un atkritumu izgāztuves? Varam izvēlēties šo ceļu un dzīvot ar domu, ka kredītportfelis pašvaldībā nav audzis, taču es aizstāvu ideju, ka nauda, ko būtībā mums dāvina un kas spēj sniegt labumu pašvaldības iedzīvotājiem, ir jāizmanto. Par šiem 20 miljoniem mēs varam sakārtot pašvaldības objektus un nākotnē, kad arī darba izmaksas būs krietni augušas, šim mērķim netērēt naudu. Neizmantot pašreizējās iespējas būtu ļoti tuvredzīgs solis. Var un vajag diskutēt par atsevišķiem objektiem, jāidentificē prioritātes, taču atteikties no struktūrfondu līdzekļiem mēs nedrīkstam, – uzskata Andrejs Ceļapīters.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 13.05.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto