1. septembris – Zinību diena lielākajā Madonas novada skolā – Madonas pilsētas 1. vidusskolā – sākās lietišķi: ar LR valsts himnu un skolas himnu, ar svinīgām uzrunām un veiksmīga jaunā mācību gada vēlējumiem, un, protams, ar pirmklasnieku īpašu sveikšanu, kuru skaits Madonas pilsētas 1. vidusskolā ir pat lielāks nekā kopējais skolēnu skaits dažās lauku skolās – 76.
Latvijas valsts karogu, skanot skolas himnai, stadionā, kur notika pirmā kopīgā mācību stunda, ienesa Madonas pilsētas 1. vidusskolas 12. klases skolēni Matīss Maltisovs, Signe Saliņa un Loreta Poruka, bet skolas karogu – 12. klases skolēni – Matīss Soms, Laura Riekstiņa un Kristīne Karimova.
Uzrunājot skolēnus, skolotājus, vecākus un viesus, gandarījumu par vecāku un skolēnu izvēli apgūt zināšanas tieši Madonas pilsētas 1. vidusskolā pauda arī skolas direktors Romāns Ližbovskis.
– Man ir liels prieks, ka mūsu skolas kolektīvu ir papildinājuši zinātkāri pirmklasnieki trijās 1. klasēs. Man ir liels prieks par to, ka mācīties mūsu skolā ir izvēlējušies daudzu pagastu bērni. Man ir liels prieks par visiem, kas šajā mācību gadā mācības turpinās mūsu skolā. Es visiem novēlu veselību, veiksmi, novēlu šeit atrast jaunus draugus, saprotošus skolotājus un iejusties skolas atmosfērā, – teica Romāns Ližbovskis.
Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktors akcentēja arī to, ka laikā, kad tik daudz runā par izglītības sistēmas trūkumiem, nepietiekamu finansējumu, Madonas pilsētas 1. vidusskolai ir izdevies samērā viegli pārdzīvot šo krīzi. – Mēs arvien esam liela skola, ar gandrīz 900 skolēniem, ar 68 lieliskiem pedagogiem un ļoti labu materiāli tehnisko bāzi. Gatavojoties jaunajam mācību gadam un gaidot jūs visus skolā 1. septembrī, esam sakārtojuši un padarījuši skaistu ēdināšanas kompleksu, sporta zāli, gandrīz esam pabeiguši arī dabaszinību kabinetu modernizācijas projektu, – atzīmēja Romāns Ližbovskis, uzsverot, ka šajā mācību gadā skolotājiem jāstrādā vēl labāk, vēl radošāk, bet skolēniem jāmācās vēl labāk, ar lielāku atdevi.
– Nav taisnība, ka Latvijai nav nākotnes perspektīvas. Tā ir un ir jāmeklē, un jūs būsiet tie, kas šīs iespējas atradīs. Grūtos brīžos nācijai, tautai vienmēr ir jāsaspringst, jāmeklē labākas iespējas un ir jāapvienojas, nevis jāķildojas, – ir pārliecināts Romāns Ližbovskis.
Šajā mācību gadā Madonas pilsētas 1. vidusskolā ir nedaudz mainījies pedagogu sastāvs. Kā atzīmēja direktors, skolā vairs nestrādās tādi lieli pedagogi kā skolotāja Aina Miezīte, skolotāja Anna Ameļkova, skolotāja Tekla Reinika, skolotājs Andris Eglītis un vairāki citi, bet, neraugoties uz to, visas mācību programmas tiks realizētas pilnā apjomā, tiks darīts viss iespējamais, lai izglītojamajiem radītu ērtus apstākļus skolā.
Vidusskolēniem šajā mācību gadā mainīsies arī mācību pārzine. Šos pienākumus veiks skolotāja Inese Strode.
Skolas direktors skolas kolektīvam, vecākiem nodeva arī sirsnīgus Madonas novada domes priekšsēdētāja, Madonas pilsētas 1. vidusskolas absolventa Andreja Ceļapītera sveicienus un veiksmīga jaunā mācību gada vēlējumus, uzkrājot jaunas zināšanas un dzīves pieredzi.
Apsveikumu Madonas pilsētas 1. vidusskolas kolektīvam jaunajā mācību gadā bija atsūtījis arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, izsakot lielu pateicību skolas pedagogiem, kas sagatavo audzēkņus ar labām zināšanām, nākamos studentus, un uzteica Madonas pilsētas 1. vidusskolas absolventi Karlīni Irbīti, kas ir ieguvusi LU fonda stipendiju „Ceļamaize". Sagaidot LU 90 gadu jubileju, LU fonds jau šā gada sākumā bija nolēmis sarūpēt 90 stipendiju – „Ceļamaizes" stipendijas – Latvijas skolu beidzējiem, tiem jaunajiem cilvēkiem, kam ir skaisti mērķi dzīvē un vēlme studēt augstskolās.
Madonas pilsētas 1. vidusskola situācijā, kad izglītības sistēmā tiek ieviests princips „nauda seko skolēnam", Madonas novadā ir arī lielākais donors, kura devusi lielāko artavu, lai vismaz šajā mācību gadā Madonas novadā netiktu slēgta neviena skola, jo līdzekļi tika pārdalīti mazajām lauku skolām par labu. Atklāts gan, protams, ir jautājums, cik valstī iedibinātā sistēma, ja tās pamatos ir ielikts nevienlīdzības princips un sākumskolas skolēniem noteikts koeficients mazāks par vienu (0,75), ir taisnīga, kā šādā situācijā vispār ir iespējams īstenot pirms administratīvi teritoriālās reformas tik ļoti popularizēto uzstādījumu nodrošināt sākumskolas un pamatskolas skolēniem iespēju mācīties savā dzīvesvietā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto