Pašlaik Latvijā ir 390 audžuģimeņu, kurās ievietoti vairāk nekā 650 bērnu. Madonas novadā ir sešas audžuģimenes: trīs no tām dzīvo Ļaudonas pagastā, pa vienai – Kalsnavas, Liezēres un Praulienas pagastā.
Audžuģimene ir ģimene, kas apguvusi īpašu apmācības kursu un saņēmusi audžuģimenes statusu. Šī ģimene var uzņemt audzināšanā uz noteiktu laiku bērnus no ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijā, vai arī bērnus, kuri zaudējuši savus vecākus vai kuru vecāki dažādu iemeslu dēļ nevar vai negrib par viņiem rūpēties. Audžuģimene dod iespēju šādam bērnam nenokļūt ārpusģimenes aprūpes iestādē, bet gan izaugt ģimeniskos apstākļos. Manuprāt, bērnunamos strādā jauki cilvēki, bet tomēr – tie nevar aizstāt ģimenisko vidi. Ir pavisam citādāk dzīvot kopā ar audžumammu, tēti, brāļiem, māsām utt. Tie ir daži sveši cilvēki, pie kuriem bērns ātri pierod, un arī audžuģimene ātri pierod pie šī bērna.
Es uzskatu, ka īpaši svarīga audžuģimene ir pavisam maziem bērniņiem, lai tik svarīgais personiskais kontakts veidotos ar noteiktiem cilvēkiem, nevis algotu, mainīgu personālu. Manuprāt, audžuģimenē tiek vairāk ņemtas vērā bērna intereses, vajadzības, respektēta individualitāte, piemēram, kaut vai ēdiena izvēlē. Nav noteikta, gandrīz nemainīga režīma aiz aizslēgtām durvīm. Tāpat arī bērnam nav jāsaka citiem, ka viņš dzīvo bērnunamā, kas parasti izraisa negatīvu attieksmi vienaudžos.
Es nezinu, kā tas notiek citās pašvaldībās, bet mums, Ļaudonā, vienmēr ir bijis dots īsāks vai garāks laiks padomāt un dot atbildi (no pāris stundām līdz dienām). Pie tam, vienmēr var pateikt – nē, šoreiz vēl nē. Mūsu audžuģimenes ir šo iespēju izmantojušas. Vienmēr audžuģimenei vajag izvērtēt, vai tā ir spējīga nodrošināt šim piedāvātajam bērnam nepieciešamo palīdzību, atbalstu utt. Situācijas mēdz būt dažādas, un audžuģimenei nav jābaidās pateikt arī nē. Katra situācija ir individuāla, nav divu vienādu situāciju.
Bērnu vecums varētu būt visdažādākais: sākot no mēnesi veciem līdz pusaudžiem. Atkal jau jāsaka, ka es nezinu, kā tas notiek citās pašvaldībās, bet pie mums ņem vērā audžuģimenes vēlmes par bērnu aptuveno vecumu, jo katrai audžuģimenei tomēr ir jau savas dzīves, darba ritms. Bērns audžuģimenē dzīvos kādu noteiktu laiku, no pāris dienām, nedēļām, līdz mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu. Dzīvē notiek arī tā, ka bērns audžuģimenē uzturas ilgāk par gadu. Šajā laikā bāriņtiesa un sociālais dienests strādās, lai bērnu varētu atgriezt īstajā ģimenē vai radītu bērnam brīvu juridisku statusu, tas ir, lai bērnu varētu adoptēt.
Audžuģimenei jāspēj kontaktēties ar bērna īstajiem radiniekiem. Ja audžuģimene negrib, lai viņi zinātu, kur tā dzīvo, tad šīs tikšanās var notikt arī bāriņtiesas telpās. Tas viss ir ļoti atkarīgs no audžubērna ģimenes. Var būt, ka ģimenes locekļi visādi atbalstīs un priecāsies, bet var arī būt, ka nesapratīs un uzskatīs audžuģimeni gandrīz par ienaidniekiem. Tāpēc cenšamies pasargāt savas audžuģimenes.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 01.10.2009.
Autore: RUTA VIZĀNE,
Madonas novada bāriņtiesas locekle Ļaudonas pagastā
AUTORES foto