Ik gadu 26. septembrī Eiropas Savienības dalībvalstis atzīmē Eiropas valodu dienu, kad tiek pievērsta īpaša uzmanība Eiropas valodām, šo valodu daudzveidībai.
Tie kļūst kā latviešu valodas – ne tikai dzimtās valodas un tautas gara vērtību izteicējas, bet arī kā Eiropas Savienības oficiālās valodas – svētki. Dzejas dienu pasākumā Madonas bibliotēkā, kas 17. septembrī ritēja Eiropas kultūras dienu zīmē ar devīzi "Kultūras dialogi aptver neaptveramo", latviešu valodu saistībā ar mūsu novada literātu devumu plašam interesentu lokam izvērtēja literatūrzinātniece, filoloģijas doktore – latviete Vācijā Gundega Zēhauza.
Tepat ir viss
Pasākuma organizatore Sarmīte Radiņa uzsvēra, ka Dzejas dienas mūsu pusē skan nu jau vairākas nedēļas. Tās novada bibliotēkā iesākās ar Oļģerta Skujas jaunās grāmatas atvēršanas svētkiem un apliecināja, ka ikvienam gribas "sirdsgraudiņu dvēselei". Citējot novadnieku, dzejnieku Leonu Briedi, runātāja akcentēja, ka dzeja ir vienīgais, kas pasaules tukšumam piedod formu, skanīgumu, garu. Konkrētajā tikšanās reizē Sarmīte Radiņa rosināja aizdomāties, ka tepat ir viss. "Madonas kultūras nama Tautas teātra režisore Skaidrīte Strade un kolektīva aktieri ir izveidojuši dzejas programmu, kam nosaukums dots no Ulda Ausekļa dzejoļa "Tepat ir viss". Ar to šodien iesāksim Dzejas dienu pasākumu, lai liktu padomāt par to, ka šajā vietā – te, manā dvēselē, sirdī, prātā, viss ir kārtībā – tepat ir viss."
Uzmanība savējiem
Pasākuma laikā ar piepildītu klusuma brīdi tika godināta mūžībā aizsauktā skolotāja un dzejniece Adīna Ķirškalne. Tika izteikts prieks par Anitas Skrjabes grāmatas "Upes audeklā" panākumiem, jo tieši šī grāmata ieguvusi visvairāk balsu (115) ziņu portāla delfi.lv. rīkotajā balsojumā. Tā nav oficiālā žūrijas balva, bet lasītāju prieks, simpātijas un atzinība.
To, ka valodai kā dzejnieka balsij vajadzīga atbalss, apliecināja ne tikai šis balsojums, bet arī Madonas kultūras nama R. Blaumaņa Tautas teātra uzstāšanās, kuras pamatā bija novada autoru dzeja. Priekšnesumu dažādoja Intara Zommera dziedātās dziesmas, kuru autors (vārdu, mūzikas) ir viņš pats. To, ka literāti domā sakarībās, rada tiltus, veido balsis un atbalsis, pierādīja arī Gundega Zēhauza un viņas vīrs, fotogrāfs Rainers Zēhauzs. Dzīvojot citā vidē, latviete Vācijā pārstāv savu tautu un kopā ar dzīvesbiedru rada par to priekšstatus arī citiem.
Kāpēc Madonas novads?
Lielajām tautām mēs esam tikai maza tauta, ko var paņemt saujā. Kā no lielo tautu skatpunkta ieraugāma Latvija un Madonas novads, tikšanās reizē dalījās literatūrzinātniece, filoloģijas doktore Gundega Zēhauza.
– Izcilais trimdas rakstnieks Dzintars Sodums savulaik lietoja teicienu "man ir uzskati", arī mums ar dzīvesbiedru Raineru par Madonu "ir uzskati", – iesākot sarunu, pasmaidīja Gundega Zēhauza. – Kur tie radušies? Tas aizsākās 1997. gadā, kad Rainers Zēhauzs pirmoreiz Latvijā, Raiņa un Aspazijas muzejā, izstādīja savas fotogrāfijas. Uz izstādes atklāšanu netikām, varējām ierasties tikai oktobrī. Bija drūma, auksta diena, kad inkognito viesojāmies Majoros. Likās, ka izstādē esam vieni, bet pēkšņi satikām kādu dāmu, un izrādījās, ka tā ir Madonas daktere – ķirurģe Sarma Kalniņa. Kopš šīs dienas mums sākās brīnišķīga pazīšanās, skaista draudzība ar Vidzemes novadu. Sarma šo pazīšanos ar madoniešiem paplašināja, katrā reizē iepazīstinot ar kādu jaunu cilvēku. Tā satikām Daci Zvirgzdiņu, kas pārzina novada kultūru un kas izvadāja mūs pa rakstnieku vietām. Ciemojāmies pie Broņislavas Martuževas, pie Ilzes Indrānes, ko arī uzskatu par dzīvu klasiķi, braucām pa Andreja Eglīša vietām. Pamazām vairojās uzskats, ka Madonas novads kultūrvēsturiskā ziņā ir kas īpašs, ar gaišiem prātiem, siltām sirdīm un lieliem cilvēkiem. Tā kā arī mans vīrs ļoti ciena Latvijas kultūru un zina Latvijas vēsturi, abi spējam novērtēt to, kas mums Latvijā ir tik vērtīgs. Tā, pirmkārt, ir neskartā daba, unikālie Dziesmu svētki un dainas, uz kā balstās visa latviešu nacionālā kultūra. Par to varam būt lepni visas pasaules kontekstā.
Viešņa neslēpa, ka kopā ar dzīvesbiedru regulāri apmeklē Dziesmu svētkus, bauda skaisto un dziļo un Latviju ciena un mīl.
Runājot par Madonas pusi, Gundega Zēhauza pieminēja savu īpašo mīlestību uz rakstnieci Kelīnu Klānu. – Kad iznāca rakstnieces darbs "Slota no tīreļa mirtēm", man bija milzīgs pārsteigums un brīnums – bija jāievāc profesionāla informācija, kas ir šis cilvēks, – atcerējās literatūrzinātniece. – Tik skaista, dziļa, bagāta valoda, tas bija īsts uzdzirkstījums! Bet tas, ka drīkstēju uz dažām minūtēm pabūt Kelīnas Klānas mājā, manā dzīvē paliks neaizmirstamā atmiņā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 24.09.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto