2009. gadā visā bijušā Madonas rajona teritorijā tika reģistrēti 52 ugunsgrēki. Šogad laika periodā no 31. marta, kad tika reģistrēts pirmais kūlas ugunsgrēks, līdz 22. aprīlim ir bijuši jau 43 kūlas ugunsgrēki. Interesanti, ka kūlas sezona sākās jau tad, kad visā Latvijā vēl bažījās par nenokusušo sniegu un palu iespējamību. Pirmais ugunsgrēks bija samērā liels – 5 ha platībā dega autoceļa mala, tāpēc tika pieļauta iespēju, ka tas sācies ar kāda nomestu izsmēķi. Par laimi, šogad mājas nav degušas, vien pamestas fermas siena 20 m2 platībā un šķūnis. Arī pagājušajā gadā neviena dzīvojamā māja nenodega. Toties nodega apkures sistēmas ēka un pagrabs. Priecē, ka vismaz nozīmīgas ēkas kūlas dedzināšanas rezultātā nav cietušas.
Ietekmē laikapstākļi
Visaktīvākie kūlas dedzinātāji ir bijuši Cesvaines un Madonas pilsētā un apkārtnē. Pagājušajā gadā 38 no visiem kūlas ugunsgrēkiem bijuši šajās vietās. Šogad samērā daudz ir degušas ceļa malas. No lielākajiem ugunsgrēkiem jāmin 8 ha izdegusī pļava Praulienas pagastā, kā arī 55 ha kūlas ugunsgrēks Dzelzavas pagastā, Bučauskā, „Jūrmalniekos".
– Katru gadu kūlas ugunsgrēku statistika lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem. Pagājušais pavasaris bija lietaināks, bet šogad tas ir sauss, spīd saule, ir vēja brāzmas, un lietus ir uzlijis tikai dažas reizes. Piemēram, pirmdien lija lietus, tāpēc ne pirmdien, ne otrdien nesaņēmām nevienu izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku. Drīz arī būs kārtīgi izlīdusi zālīte, tāpēc kūlas dedzināšanas skaits samazināsies. Pagājušajā gadā pēdējais kūlas ugunsgrēks bija samērā vēlu – 2. jūnijā. Tomēr tad ugunsgrēka platība bija krietni mazāka, jo ugunij nebija vairs īsti kur izplesties. Vislielākās problēmas ir ar nenokopto pļavu īpašniekiem, kā arī degvielas ierobežojumiem ugunsdzēsēju mašīnām. Pagājušajā gadā veicām preventīvus pasākumus, braucām reidos, bet šogad tie sanākuši mazākā skaitā sakarā ar visiem samazinājumiem un krīzi. Toties šogad cieši sadarbojamies ar Valsts policiju. Policisti var braukt līdzi uz ugunsgrēka vietu un sastādīt administratīvo protokolu. Arī mēs varam sodīt zemes īpašnieku. Ļoti daudzi ir pārliecināti: ja mani pie rokas nepieķēra ar sērkociņu dedzinām kūlu, neko nevarēs pierādīt un mani nesodīs. Bet ugunsdrošības noteikumu 21. punktā ir teikts, ka „zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana". Ugunsdrošības inspektoram nav jāmeklē vainīgais kūlas dedzināšanā, bet gan zemes īpašnieks, kam automātiski, jebkurā gadījumā tiek uzlikts sods, – pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Madonas daļas inspektors Erlands Stangainis.
Sods – arī zemes īpašniekam
Pastāv dažādi soda veidi, piemēram, ja ir dedzināta zaru kaudze un uguns kūlā pārmetusies no tās, ir saprotami, ka dedzinātājs uguni vienkārši nespēja kontrolēt, tāpēc likt viņu cietumā uz 15 diennaktīm būtu pārāk bargs sods. Taču, ja cilvēks kūlu ir mēģinājis dedzināt speciāli, kaut vai nedaudz, iestājas administratīvā atbildība pēc 179. panta 7. daļas „Par kūlas dedzināšanu". Administratīvo pārkāpumu vairs neizskata un lēmumu nepieņem VUGD, bet gan tiesa. Par šādu pārkāpumu tiesa var uzlikt 200-500 latu lielu naudas sodu vai arī 15 diennaktis ieslodzījumā. Zemes īpašniekiem ir svarīgi atcerēties, ka viņi tiks sodīti, pat ja kūlai uguni būs pielaidis kāds nelabvēlis vai kāds garāmejot nometis degošu cigareti. Erlands Stangainis turpināja: – Ja īpašnieks laikus nav nopļāvis zāli, īpašums jāapsargā, lai tajā neizceltos kūlas ugunsgrēks. Protams, ir bioloģiskās saimniecības, kurās aug timotiņš, ko nepļauj, bet atstāj bitēm, ārstniecības augi. Arī šo saimniecību īpašniekiem ir ļoti jāsargās no uguns.
Izmeklēšanu par to, kā aizdegusies kūla, veic policija. Ja ir aizdomas par tīšu dedzināšanu, tā sastāda administratīvo protokolu un sūta uz tiesu. Toties, ja notikusi, piemēram, ugunskura kurināšana, no kā izcēlies ugunsgrēks, tiek sastādīti materiāli un lieta sūtīta mums lēmuma pieņemšanai. Tad sodām ne par kūlas dedzināšanu, bet gan par neuzmanīgu rīcību ar uguni. Šis nodarījums atrunāts 179. panta 1. daļā: par neuzmanīgu rīcību ar uguni, kā rezultātā izcēlies ugunsgrēks, soda, sākot ar 20 līdz 100 latiem, juridiskām personām sods – līdz 1000 latiem. Soda apmērs ir atkarīgs no nodarītajiem zaudējumiem. Lietā var būt arī vainu pastiprinoši vai vainu mīkstinoši apstākļi. Pastiprinoši apstākļi ir, ja cilvēks noliedz un neatzīstas nodarītajā vai bijis alkohola reibumā, mīkstinoši – cilvēks atzīst savu vainu, centies ugunsgrēku dzēst.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 22.04.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto