Kopīgas idejas vārdā zemnieki spēj apvienoties un paust savu protestu pret kritisko situāciju lauksaimniecībā, kāda izveidojās, arvien pazeminoties iepirkuma cenām, īpaši piena lopkopībā. 2009. gada 27. janvāris un 3. februāris ir dienas, kad aktīvākie zemnieki parādīja, ka ir vienots spēks, jo ar lauksaimniecības tehniku devās virzienā uz pilsētām, pievēršot uzmanību samilzušajām problēmām laukos.
27. janvārī pēc Liezēres pagasta z/s "Egļukalns" īpašnieka Jāņa Sirmā un Madonas rajona lauksaimnieku apvienības vadītājas, Praulienas pagasta z/s "Muižnieki" saimnieces Līgas Milkevičas iniciatīvas protesta mītiņš norisinājās arī Madonā, Jaunlazdonas dzīvojamo māju laukumā, pulcējot ap 250 lauku saimnieku ar 45 traktoriem. – Tās saimniecības, kas ieguldīja savu naudu ražošanā, attīstībā, modernizācijā, tagad jūtas zaudētājas. Piena cena, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pazeminājusies par 73%, bet saimniekiem ir jāatdod kredīti bankām, jāskolo bērni, jāmaksā strādniekiem algas, – situāciju raksturoja Madonas RLA vadītāja Līga Milkeviča.
Todien vienā un tajā pašā laikā atskanēja kopīgs trauksmes signāls dažādās Latvijas vietās, kur lielajos ceļos kopumā izbrauca ap 4000 lauksaimnieku ar aptuveni 2581 tehnikas vienību.
3. februārī, kad notika Vislatvijas zemnieku protesta akcija, vedot solīto mēslu vezumu uz Rīgu, uz "Skābbarības torni" (tautā sauktā Zemkopības ministrija), Liezēres un Aronas pagasta aktīvisti bija tie, kas ar saviem traktoriem nobloķēja Brīvības ielu rajonā pie VEF. Z/s "Egļukalns" saimnieks Jānis Sirmais, z/s "Jaunsilieši" saimnieks Kristaps Segliņš, Jānis Starcis (juniors) no Aronas pagasta z/s "Pliederi" un Jānis Starcis (seniors), z/s "Kalna Putni" īpašnieks, bija tie, kas pievērsa pat policijas priekšnieka Edmunda Zivtiņa uzmanību.
Zemnieku dumpim tomēr bija jēga. Lai arī sabiedrībā valdīja neviennozīmīgs vērtējums, valdība lauksaimniecības glābšanai piešķīra 27 miljonus latu prasīto 24 miljonu vietā, bet zemkopības ministrs Mārtiņš Roze bija spiets demisionēt.
Pēc diskusijām ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām Zemkopības ministrija pārskatīja arī maksājumu veikšanas grafiku un pieņēma lēmumu ātrāk, nekā paredzēts, veikt maksājumu ražojošajām saimniecībām.
Tomēr 2009. gads lauksaimniecības nozarei nav bijis viegls ne tikai lopkopībā, arī graudkopībā. Tā, uzsākot decembra beidzamo nedēļu, rezumēja Līga Milkeviča.
– Grūtāk klājas tiem, kam ir jāatmaksā kredīti. Graudu iepirkuma cenas pasaules tirgū bija zemas, tāpēc arī lauksaimnieki cerēto peļņu nesaņēma. To ienākumu, ko prognozēja, ņemot kredītus, nav. Piena iepirkuma cenām tikai pašā gada nogalē ir tendence palielināties, bet tiem, kas ganāmpulku turpina kopt un saglabāt, būtu vajadzīgs, lai piena iepirkuma cena sasniegtu vismaz 20 s/l. Nekam citam jau cena nekrītas. Ietekmē arī valstiskā situācija kopumā. Mēs neko nezinām, kā būs turpmāk, dzīvojam tikai šodien. Prognozē, ka subsīdiju apjoms jaunajā gadā samazināsies no 32 miljoniem uz 10 miljoniem, būs daudz pozīciju, kur vispār vairs nebūs atbalsta, jo valstij nav naudas. Tomēr visiem lauku cilvēkiem novēlu sīkstumu –
ir jāiztur un jāturpina iesāktais, jo zemnieki ir pārdzīvojuši ne tādus vien laikus.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto