Līga Milkeviča, z/s "Muižnieki" saimniece Praulienas pagastā, Madonas rajona lauksaimnieku apvienības (RLA) vadītāja:
– Valsts atbalsts lauksaimniecībai šogad ir samazinājies par 62 procentiem, noslīdot līdz nedaudz vairāk par 10 miljoniem latu. Domāju, ka lauksaimniekiem ir jārēķinās ar to, ka visa būs mazāk, līdz ar to arī tie, kam ir kredīti, varēs atdot mazāk. Arī nodokļi būs lielāki, tas ir skaidrs. Manuprāt, atbalsta samazinājumu vairāk izjutīs lopkopība, jo šī nozare nav atkopusies, lai gan piena cenas ir nedaudz palielinājušās. Tomēr – kas to zina, kas notiks pavasarī. Laukos cilvēki nevar tik viegli pārorientēties no vienas nozares uz otru, jo ir jāiegulda lieli līdzekļi. Pieninieki ir apbižoti arī par piena kvotu tonnām, ko kā vienreizēju atbalstu piena nozarei no ES iegūs tie piena ražotāji, kas gadā saražo vairāk nekā 80 t piena, tātad – lielie.
Kas attiecas uz pašas saimniecību, piena lopkopība ir likvidēta, palikuši vairs tikai teļi, bet esmu nolēmusi, ka pietiek cīnīties ar vējdzirnavām.
Gundega Jubele, z/s "Kaupēri" saimniece Sarkaņu pagastā: – Nacionālo subsīdiju programmu, kā tā atsauksies uz govīm, neesmu izpētījusi. Atbalsts kredītprocentu dzēšanai mūsu saimniecībai nepienākas. Saimniecībā ir 27 liellopi, ir jāatmaksā kredīts. Piena cenu jau visi vēlētos lielāku, arī gribētu saņemt vairāk. Sadarbojamies ar a/s "Lazdonas piensaimnieks", pašreiz piena cena stāv uz vietas, bet, ja godīgi, būtiski ir tas, ka naudu samaksā regulāri, jo piena nauda tomēr ir regulārs ienākums.
Ņina Āboliņa, z/s "Skujieši" saimniece Liezēres pagastā: – Lopkopībā mazliet palika vieglāk, kopš palielinājās piena iepirkuma cenas. Bet pirms tam radās problēmas atdot kredītu – 4 mēnešus atlikām kredīta maksājumu. Tikai tad, kad ieskaitīja platībmaksājumus, bioloģiskās saimniecības maksājumus, tā saucamo "zemes naudu", varēja turpināt saistību izpildi ar banku. Bet vajadzētu taču nopelnīt lopkopībā, kas ar tik zemu noslīdējušu piena iepirkuma cenu nesanāca. Saimniecībā ir 20 slaucamo govju, telītes. Vairāk lopu nevar atļauties turēt, jo ir vecā kūts, nav vietas. Ir jābūt lielam ekonomistam, jāprot rēķināt, jo naudu mākslīgi nevar saražot. Ir jāņemas katru dienu un smagi jāstrādā. Izgāju grāmatvedības kursus, pati kārtoju saimniecības grāmatvedību. Patlaban priecājos par to, ka iznāk, par ko kredītu samaksāt, arī bērniem jāpalīdz izglītoties. Tad jau redzēs, kā būs ar jaunajiem nodokļiem. Kredītu ņēmām, lai būtu līdzfinansējums ES atbalstam programmā "Lauku saimniecību modernizācija", un labi, ka laikus varējām iegādāties tehniku. Ar labu tehniku ir vieglāk strādāt. Par govīm maksā subsīdijas, cik būs, ar to būs jāiztiek. Zinu, ka citās valstīs atbalsts ir lielāks, bet ko salīdzināšana dod – tikai nosit garastāvokli. Latvijā esam iekļuvuši dziļā bedrē, bet no tās ir jātiek laukā.
Autore: IVETA ŠMUGĀ