Pirms diviem gadiem Varakļānu mūzikas un mākslas skolas atradās katra savā kultūras nama ēkas galā, taču šaurības dēļ viņiem tika ierādīta bijusī Varakļānu internātskola. Šķita, ka nu jau būs laba dzīvošana, jo visi radošie bērni kopā var mācīties, un par spīti tam, ka ēkā prasījās pēc remonta, bija ticība, ka ar laiku tas būs.
– Iespēju robežās esam sākuši renovēt ēku no iekšpuses, bijām plānojuši nomainīt jumtu un logus, taču to patraucēja krīze. Iepriekšējais Varakļānu pilsētas domes priekšsēdētājs bija solījis, ka logu un jumta maiņai varētu piesaistīt vienreizējās dotācijas naudu. Mums ir jāsaglabā tas, kas ir, pašlaik no vadības neko nevaram prasīt – arī to saprotam, – Varakļānu mūzikas un mākslas skolas direktora vietas izpildītāja Ieva Locāne reālistiski novērtēja. Skolā strādājot čakli un idejām bagāti cilvēki, tāpēc daudz kur tiekot pielikta pašu roka, piemēram, durvis tiek sataisītas no koka līstītēm, caurumi aizmūrēti un notušēti ar kādu aizkariņu. Košumu skolā netrūkst, taču jumts lielajā zālē gan sagādā bažas. Ieva Locāne neslēpa, ka šos divus gadus tiekot cerēts telpā rīkot skolēnu mākslas darbu izstādes un koncertus, taču līdz tam vēl jāpagaida.
Vērtīgi pavadīts brīvais laiks
Nevienam nav noslēpums, ka, mācoties ārpusklases pulciņos, bērni un jaunieši ne tikai attīsta savas prasmes, bet tas kalpo par pamatu arī spēcīgāk attīstītai psihei un smadzeņu darbībai. Rādās, to saprot gan vecāki, gan bērni, gan novada dome. Ieva Locāne norādīja: – Iespēja bērniem vērtīgi pavadīt brīvo laiku ir neatsverama, jo novadā jau pietiek nepilngadīgu huligānu, pīpētāju un visādu citādu brīnumu. Arī vecāki to saprot un katru mēnesi maksā līdzfinansējumu 4 latu apmērā, bet, cik esmu dzirdējusi, visi būtu ar mieru piemest kādu latu klāt, protams, ne jau mistiskas summas. Mēs visi saprotam, ka ir krīze. Arī vecākiem ir grūti, jo daudzi kļuvuši par bezdarbniekiem vai devušies uz ārzemēm.
Skolēnu skaits mūzikas un mākslas skolā nav būtiski mazinājies, kas liecina, ka kultūras dzīve šobrīd ir nepieciešama par spīti grūtībām, varbūt – tieši dēļ tām. Pagājušajā gadā mācījās 145 audzēkņi, šogad – 135; mākslas nodaļā vizuāli plastisko mākslu apgūs 70, mūzikas nodaļā dažādas programmas – 65 audzēkņi. Ieva Locāne turpināja: – Katru gadu gan statistika mainās, bet tālāk mācīties šajā novirzienā mēdz doties pat puse mūzikas skolas absolventu. Šogad mūzikas nodaļu beidza 5, un 4 no tiem aizgāja uz mūzikas vidusskolu Rēzeknē; mākslas nodaļu pabeidza 9 skolēni, taču skolā viņi ir vēl tikai 8. klasē, tāpēc jāskatās, vai pēc pamatskolas beigšanas viņi izvēlēsies turpināt mācības ar mākslas novirzienu. Daudzi skolēni ir ļoti centīgi un paši nāk pie skolotājiem, prasa, vai var pamācīties papildus.
Tomēr esot arī tādi, kuri mācību procesa laikā no skolas mēdz izstāties, kas ir neliels akmens vecāku lauciņā. To ir novērojuši gan mūzikas un mākslas skolu skolotāji, gan kādreizējie audzēkņi, ka bērnībā papildu nodarbības ne vienmēr tiek novērtētas, taču ar laiku tiek apzināts to devums dzīves uztverē un patstāvīgāka, apzinīgāka rakstura izveidē. Varbūt tomēr savu reizi bērns ir jāpamudina neatmest ar roku ārpusskolas nodarbībām.
Pašlaik skolā var apgūt klavieru, akordeona, pūšamo instrumentu (trompete, saksofons, klarnete) spēli un vizuāli plastisko mākslu.
– Pirmajā septembrī vērsim vaļā arī jaunu vokālo kora klasi. Tur nebūs vajadzīgi mūzikas instrumenti, bet gan talants dziedāšanā. Atbalsts programmai jau ir, un daži bērni ir pieteikušies, – direktora vietas izpildītāja iepazīstināja ar jaunumiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 13.08.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto