„Pie gailīša ciemos braucu"
23. maijā Madonā notika tautas deju festivāls „Latvju bērni danci veda". Tajā piedalījās ap 3000 dalībnieku no Alūksnes, Cēsu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Rīgas rajona un pilsētas, Liepājas un Ventspils. Lielkoncerta programmā „Pie gailīša ciemos braucu", kas notika Madonas estrādē, tika iekļautas 35 dažādu autoru dejas, savukārt ielu koncertos četros dažādos Madonas pilsētas laukumos ar 10-15 minūšu garām programmām uzstājās kolektīvi no visas Latvijas.
Pasākumu rīkoja IZM Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs (VJIC) sadarbībā ar Madonas rajona padomi, Madonas pilsētas domi un Madonas bērnu un jauniešu centru (BJC).
Par festivāla organizāciju un mērķiem
Ik gadu festivāls „Latvju bērni danci veda" tiek organizēts divās Latvijas vietās, bet gadā pirms lielajiem skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem festivāls notiek vienā vietā. – Šogad festivāla rīkošana tika uzticēta Jēkabpilij, sākumā jēkabpilieši tam piekrita, bet sakarā ar remontdarbiem pilsētā saņēmām atteikumu, – laikrakstam pastāstīja Valsts jaunatnes iniciatīvu centra speciāliste dejas mākslas jautājumos Zigrīda Teivāne. – Atsaucību izrādīja Madonas pašvaldība, un svētki līdz ar to tika pārnesti uz Madonu.
– Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs cenšas, lai festivālu katrreiz organizētu cita republikas pilsēta, – piebilda VJIC galvenās pārvaldes vecākā referente tautas dejās Ilze Mažāne. – 80 procentu no visiem rajona centriem to jau ir darījuši. Tā kā nākamajā vasarā būs 10. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, festivāls „Latvju bērni danci veda" nenotiks.
Uz jautājumu par festivāla mērķiem VJIC darbinieces atbildēja:
– Tā ir katra rajona iespēja izteikties, jo katrs rajons sagatavo savu individuālo deju programmu, līdz ar to sevi piesaka rajonu virsvadītāji, rajonu skolotāji – horeogrāfi. Festivālos allaž var ieraudzīt ko vērtīgu lielākiem pasākumiem, šo pieredzi cenšamies izmantot. Otrkārt, tas ir svarīgi pašiem dalībniekiem: bērni satiekas uz lielās estrādes, sadejo kopā, redz, ko un kā dejo citi, piedalās ielu koncertos. Dejotājiem pieredze jākrāj no mazotnes, tikai tad, dejojot uz lielā laukuma, viņi mācēs sevi organizēt, saprast, kā tas ir – sadejot ar citiem. Ikdiena visiem paiet, dejojot pa vienam kolektīvam slēgtā telpā, svētki ir kas īpašs.
– Periodā starp skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem svarīgi arī uzturēt dejošanas garu, – no savas puses bilda Zigrīda Teivāne. – Rīkojot festivālu, mēs neļaujam dejotājiem atslābt. Turklāt tā ir kā dāvana mācību gada izskaņā – skolēni apskata citu vidi, dodas ekskursijās, noslēdz savu deju gadu.
Festivāla finanses
Rīkojot tik vērienīgu pasākumu, atklāts ir jautājums par norises finansiālo pusi. Krīze valsts ekonomikā festivāla budžetu, protams, ir iegrožojusi, un tomēr lielos vilcienos līdzekļu piesaiste bijusi līdzšinējā.
– Festivālam ir trīspusējs finansējums, – atklāja Ilze Mažāne. – Daļa nāk no valsts budžeta (Ls 1250), daļa – no organizācijām, kas uzņem pasākuma dalībniekus (šoreiz – Madonas pilsētas dome – ar visu iesaistīto iestāžu darbu un cilvēkresursiem un Madonas rajona padome – Ls 788), bez tam palīdz vietējās pašvaldības, jo pasākumā ir dalības maksa ēdināšanai (kopumā Ls 2000) un transportizdevumi.
Deja kā mūžīgā kustība
Festivāla ietvaros kolektīvu vadītājiem tika organizēta pieņemšana pie rajona padomes un pilsētas domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera. Lai norises atmosfēra būtu neformālāka un pilsētas viesi iepazītu mūsu puses ievērojamās kultūras celtnes, pasākums notika Madonas muzeja izstāžu zālēs. Ar dziesmu to atklāja Madonas Valsts ģimnāzijas audzēkne Inuta Klevasa.
– Deja ir mūžīgā kustība un mūžīgā sapņa motīvs, – uzsvēra Madonas BJC direktore Gunita Kļaviņa. – Deja ir satvēriens, rokasspiediens un acu skatiens. Dejas ceļš ved pretim saulei, savieno rītus un vakarus, savieno cilvēku mūžus. Deja ir logs uz pasauli un logs uz pašiem mums. Šodien logs atvērts uz Madonu – pakalnu, ezeru, mežu, līdzenumu un dejotāju rajonu. Vēl trīs reizes pulksteņa rādītāji noies savu dejas ceļu, un tad 3000 dejotāju estrādē izdejos stāstu par gailīti, pie kura atbraukuši viesi. Arī Madonas pilsētas ģerbonī ir gailis – rīta, gaisa un mūžības simbols. Mēs esam pilsētā, kur ikviens ir gaidīts!
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 28.05.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto