„Stars" un daudzi citi plašsaziņas līdzekļi pagājušajā nedēļā jau vēstīja par piketu, ko organizēja Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrība. Piketā piedalījās vairāk nekā 500 cilvēku no visas bijušā Madonas rajona teritorijas un pat kaimiņu rajonu teritorijām. Piketētāji pie Madonas slimnīcas, skanot saukļiem, dziesmām un dalībnieku uzrunām, sagaidīja Veselības ministrijas izveidoto darba grupu lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apjoma un darba organizācijas izvērtēšanai.
Slimnīcu iedzīvotājiem vajag
Uz piketu sanākušie iedzīvotāji savu viedokli pauda ļoti emocionāli. Lielākā daļa no viņiem, acīmredzot, izvērtējot līdzšinējo Latvijas pieredzi, komentējot situāciju, biežāk lietoja vārdu „likvidācija", nevis „reorganizācija" vai „pārprofilēšana", jo daudzu prātos tas būtu viens un tas pats.
Madonietis Māris Lazdups „Staram" minēja, ka, viņaprāt, Ministru kabinetam Madonas slimnīca nav vajadzīga, to vairāk interesē slēgšana un kaut kā esoša sagraušana.
– Pagaidām man nav bijis nepieciešamības izmantot slimnīcas pakalpojumus, taču neviens nevar būt drošs par rītdienu, – iemeslu, kādēļ viņš aukstajā 24. februāra dienā nolēmis piedalīties piketā, minēja Māris Lazdups.
Kopā ar viņu plakātu, uz kura bija rakstīts „Neļausim ierēdņiem iznīcināt mūsu slimnīcu!", turēja Antons Zaļoksnis, kas uz piketu atnācis gan savā, gan savas ģimenes vārdā.
– Slimnīca ir pēdējais, ko iedzīvotājiem var atņemt. Madonas rajons bija viens no lielākajiem Latvijā, ar 60 km attālumu no vienas rajona robežas līdz otrai. Rajonā bija sešas slimnīcas, tagad palikusi tikai viena. Ko lai dara Ošupes, Sāvienas, Sausnējas un Zvidzienas iedzīvotāji, kuriem jau tagad grūti līdz Madonas slimnīcai atkļūt? Cīņā par slimnīcas saglabāšanu esmu gatavs atdot pēdējo. Lai jau mēs, tie vecie, vēl kuļamies, taču ir arī jauni cilvēki, kuriem te jādzīvo, tādēļ pieļaut slimnīcas slēgšanu nedrīkst. Pats esmu slimnīcā ārstējies un varu teikt tikai to labāko, jo tur strādā tādi augsta līmeņa speciālisti kā dakteris Stradiņš. Ne velti arī blakus esošo rajonu iedzīvotāji ir pauduši atbalstu slimnīcai. Piemēram, no Jaungulbenes atsūtīti vairāk nekā 500 parakstu. Uz Madonas slimnīcu brauc ārstēties no visas Latvijas, ne tikai madonieši, – uzsvēra Antons Zaļoksnis.
Desmit cilvēku liela piketētāju grupa 24. februārī bija ieradusies arī no Mētrienas pagasta.
– Slimnīcu nedrīkst likvidēt, jo tā ir nepieciešama gan bērniem, gan pensionāriem, gan vidējās paaudzes cilvēkiem. Pati esmu slimnīcā ārstējusies vairākas reizes, un arī mani bērni te ir ārstēti. Par sniegto aprūpi varu teikt tikai to labāko, – savā pieredzē dalījās mētrēniete Jelēna Strogova.
Bijušais Mētrienas pagasta padomes priekšsēdētājs Ilmārs Grudulis piebilda, ka jau līdz šim reģioni ir piedzīvojuši mazo lauku slimnīcu likvidēšanu, kas nav devusi nekādu labumu.
– Par laimi, šajos gados bija izdevies izveidot spēcīgu centrālo rajona slimnīcu. Tagad to reorganizēt nozīmē sagraut labi paveikto. Finansiālais ieguvums, ko nestu lokālo slimnīcu slēgšana, nav pielīdzināms zaudējumam, kas tiktu nodarīts Latvijas iedzīvotājiem un to veselībai, – apgalvoja Ilmārs Grudulis.
Uz piketu aizstāvēt iedzīvotājiem tik svarīgo iestādi bija ieradusies arī Danute Vēze.
– Man nav vienaldzīgs tas, kas notiek ar mūsu novada iestādi un tās darbiniekiem. Lai kāds ikdienā cilvēkiem dažkārt būtu viedoklis par medicīnas aprūpi, šī ir reize, kad jāpauž atbalsts. Lai gan nav daudz gadījies slimot, vienmēr slimnīcā esmu saskārusies ar sirsnīgu attieksmi, kuras, atrodoties citā slimnīcā, varētu arī nebūt, – norādīja Danute Vēze.
Viņa plakātu, uz kura rakstīts „Mums vajag Madonas slimnīcu", piketā turēja kopā ar Indru Veipu, kas atzina, ka jau pērn vasarā saskārusies ar nepārdomātās veselības aprūpes reformas sekām.
– Biju kaimiņu novadā – Gulbenē – uz sporta sacensībām. Viens no sportistiem guva nopietnu savainojumu, un mums gandrīz stundu nācās gaidīt „ātro palīdzību", jo tā brauca no Balviem. Redz, reforma bija paredzējusi, ka Gulbeni un Balvus apkalpo viena „ātrā palīdzība" – nedēļu strādā vienā vietā, nedēļu otrā. Tajā brīdī es izjutu kaunu par mūsu valsts veselības aprūpes politiku, un kaut ko līdzīgu Madonā piedzīvot nevēlētos. Vēlos lepoties ar savu slimnīcu, savu pilsētu un savu valsti, – noteica Indra Veipa.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.03.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto