– Vai olu cenu kāpums ietekmēs Lieldienu tradīcijas jūsu ģimenē? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Aiga no Dzelzavas: – Mūs tas neietekmēs, jo pašiem ir vistiņas, līdz ar to olas nav jāpērk. Arī krāsosim tās līdzīgi kā iepriekšējos gados – sīpolu miziņās, pieliekot kādas lapiņas vai lakstiņus. Olu krāsošanā, protams, iesaistām mazbērnus: kur nu bez tiem! Lieldienās vispirms aizejam uz baznīcu, pēc tam mājās ir svētku brokastis vai pusdienas, un tad arī izšūpojamies. Kur šūpoties ir gan mājās, gan pagastā, bet mums pietiek ar šūpolēm mājās.
Madoniete Ināra: – Droši vien tik daudz, kā citus gadus, nepirksim un nekrāsosim, var jau iztikt ar mazāku daudzumu, bet, protams, arī šogad Lieldienās krāsosim olas. Mēs parasti pērkam brūnās olas, tās krāsojam tādās riktīgi biezās sīpolu mizās, un tad jau tāpat sanāk raibas. Citreiz pieberam klāt vēl putraimus. Šūpoties gan savos gados vairs neiešu. Jau ejot galva reibst, kur nu vēl šūpolēs…
Sarmīte no Saikavas: – Olas pirksim kā parasti. Lieldienas nav tie svētki, kuros vajadzētu taupīt. Pamatā olas krāsojam sīpolu mizās, bet dažkārt aptinam ar dziju, pieliekot klāt kādu lapiņu. Tad sanāk raibas. Mazajiem bērniem būs arī šūpoles, kur izšūpoties.
Inese no Barkavas: – Olu krāsošana, olu slēpšana un meklēšana ir Lieldienu neatņemama sastāvdaļa, kas bērniem sagādā lielu prieku. Tās krāsojam pēc sentēvu tradīcijām sīpolu miziņās, izmantojot dažādas lapiņas un citas piedevas. Olas krāso arī paši bērni. Olu cenu kāpums mūs neietekmēs, jo mums tās nav jāpērk, mēs pat padalāmies ar citiem. Mums ir arī paipaliņas. Mājās ir divu veidu šūpoles, lai visi var izšūpoties, citādi vasarā odi apēdīs.
Valentīna no Ošupes pagasta: – Olas noteikti krāsosim. Tās mums gan vēl ir jānopērk, bet pirksim, tāpat kā citus gadus, – tik, cik vajag. Parasti pērkam brūnās olas un vislabāk sanāk, ja krāsojam sīpolu mizās. Ir arī šūpoles. Bērniem šūpošanās, tāpat kā olu krāsošana, sagādā lielu prieku neatkarīgi no tā, cik nu katrs tiem ticējumiem tic.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA