Madonas pilsētas 1. vidusskolas sākumskolas skolotājas JOLANTAS KŪRIŅAS gatavotos salātus, konservus, pīrādziņus un tortes slavē gan kolēģi, gan draugi. Katru reizi viņa mēdzot pārsteigt ar kaut ko jaunu un oriģinālu, turklāt eksperimentēt virtuvē Jolantai patīk ne tikai uz svētkiem, bet arī ikdienā.
Par ēst gatavošanu viņa teic, ka mākot visu, sākot no uzkodām līdz pat tortēm, taču skolas laikā varējusi vien uzcept kartupeļus un uzvārīt olas.
– Studēju Liepājā, tad nu mammai katru vakaru bija zvans – kā to vai šo taisa? Tā kā vecākiem esmu vienīgais bērns, biju laikam palutināta un visu jau dabūju gatavu, turklāt ēst gatavošana kā process mani tolaik neinteresēja. Kad nodibināju ģimeni, sāku vairāk interesēties par ēdieniem. Sākumā ļoti patika pavārgrāmatas – katru dienu no tām izmēģināju ko citu. Ģimenē ļoti labi gatavo arī mamma Aina un tētis Andris, bet virtuvē pārsvarā saimniekoju es, jo tētis vispār neparakstās uz ēst gatavošanu, kaut sanāk viņam lieliski. Varbūt baidās no tā teiciena „iedod velnam mazo pirkstiņu, paņems visu roku". Jāteic, ka mums visiem patīk labi un garšīgi paēst. Tagad esmu iecienījusi „Ievas" receptes, sekoju līdzi arī „Starā" publicētajām receptēm, ir arī tādas, ko pati izdomāju. Protams, reizēm sanāk ļoti labi, citreiz – ne tik ļoti. Bet nevar taču katru dienu ēst vienu un to pašu – vajag eksperimentēt. Ļoti daudz ko iemācīja un mani izdresēja vīratēvs, kas arī labi gatavo. Nožēloju, ka, kamēr vecmamma bija dzīva, vairāk neinteresējos par ēst gatavošanu. Viņa bija poliete un mācēja pagatavot ļoti daudz ko no rīvētiem kartupeļiem. Šo to no receptēm atceros, bet gluži kā viņai nesanāk. Šobrīd ēst gatavošana ir mans hobijs. Dēli Mārtiņš un Juris nu jau dzīvo Rīgā, un bieži vien viņi ir tie, kas sagādā man receptes, ko izmēģināt. Mārtiņam pat jokojot esmu jautājusi, vai viņš vēlas būt Rītiņš vai Sirmais, – ar smaidu pastāstīja Jolanta Kūriņa. Eksperimentēšana ar receptēm, protams, nozīmē arī to, ka savu reizi gatavotais nesanāk gluži tāds, kā iecerēts. Jolantai visvairāk patīkot darboties virtuvē brīvdienās, kad var izvērsties. Viņa atklāja: – Tad cepu gan pīrāgus, gan tortes, gan taisu saldos. Mūsu ģimene ir arī lieli saldumu mīļotāji, it īpaši vīrs. Esam iecienījuši ātri pagatavojamus saldos, lai gan taisu arī ķīseļus, krēmus un tamlīdzīgi. Var, piemēram, pagatavot šādu saldo – konservētās persiku pusītēs pilda biezpiena masu (vai nu „Straupes" biezpienu ar rozīnēm, vai parasto biezpienu, sajauktu ar putukrējumu, rozīnēm, marmelādi), pārlej ar kausētu šokolādi.
Interesanti, ka dēli neēd cūkgaļu, tāpēc pārsvarā jāgatavo vistas gaļas vai maltās gaļas ēdieni. Ar Mārtiņu izdomājām sautējumu, kura sastāvā ir maltā gaļa. Sagriež svaigu kāpostu un liek katliņam apakšējā kārtā, pa virsu liek malto gaļu, kas sacepta kopā ar Ķīnas saldskābo mērci, klāt var piegriezt arī nedaudz ananasa (tas mūsu ģimenei ļoti garšo). Tālāk kārtās liek sagrieztus dārzeņus, kas vien katram mājās ir, un pēdējā kārtā – šķēlītēs sagrieztus kartupeļus. Pārber nedaudz garšvielu un sautē, kamēr kartupeļi mīksti. Katliņam aptuveni līdz pusei jābūt piepildītam ar ūdeni.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.11.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA