Madoniete GUNTA LAPIŅA savus ēšanas paradumus izvēlējās mainīt pirms četriem gadiem. Gaļu aizstāt ar augu valsts produktiem un dažādām alternatīvām mūsdienās kļuvis gana vienkārši, tādēļ sapratusi – kāpēc gan necensties dzīvot videi, dzīvniekiem un savai veselībai draudzīgāk?
– Pirms četriem gadiem kaut kā uzgāju facebook dramatisku videoklipu. Pietika paskatīties piecas minūtes. Nebiju domājusi, ka tas notiek tik briesmīgi. Mēs saprotam, ka to lopiņu nokauj, – ieved, nokauj, bet realitātē ir daudz briesmīgāk. Saprotams, ka masu lopkautuvēs pārsvarā strādā bez empātijas, emocijām, līdz ar to nav reti arī dzīvnieku mocīšanas gadījumi, ne tikai nokaušana – spārda, grūsta, sit. Noskatījos arī dokumentālo filmu, palasīju vairāk pieejamās informācijas, ar ko, piemēram, aizvietot dzelzi uzturā, un sapratu, ka man tas nav vajadzīgs. Pagaidām esmu veģetāriete, līdz vegānei man vēl nedaudz būtu „jāaug", bet neizslēdzu, ka kādreiz līdz tam tomēr nonākšu. Ja var paēst bez kāda ciešanām – kāpēc ne? – retoriski jautā Gunta.
Vai tas izdodas vienkārši – atteikties no gaļas ikdienā un tomēr nodrošināt sev pilnvērtīgu uzturu? Viņa atzīst, ka vienkārši tas nav. Bet tā esot arī gaļēdājiem. Tāpat, gaļu ēdot, ir jāseko līdzi savam uzturam, jāpiedomā, lai tas būtu sabalansēts, tostarp nedrīkst visu laiku ēst tikai cīsiņus vai desas, kam ir zemāka uzturvērtība.
– Šobrīd jau ir tā, ka cilvēks gaļu nevis ēd, bet gan rij. Pa gaļas gabalam pusdienās, vakariņās, nereti pat brokastīs. Un tad mēs brīnāmies par visām sirds, asinsvadu slimībām un veselības problēmām, –
spriež jauniete. Viņa apzinās, ka, apēdot gaļas gabalu, vieglāk izdosies uzņemt dzelzi, nekā apēdot salātus, dārzeņus. No augiem dzelzs uzsūcoties lēnāk un ne pilnā apmērā.
– Ir produkti, piemēram, spināti, kur dzelzs ir pat vairāk nekā gaļā, bet tik labi neuzsūcas. Tādēļ vienkārši šie augu valsts dzelzs avoti ir dažādi jākombinē, lai tas notiktu. Dienas laikā jau var nepieciešamo daudzumu savākt, vienkārši mazliet vairāk jāpaseko līdzi. Nevar izdomāt, ka gaļu tagad neēdīšu, ēdīšu tikai plikus kartupeļus – tā nesanāks, jo ir šīs vielas, kas svarīgas organismam, bet tās ir atrodamas arī
citur, – to, ka vieglākais ne vienmēr ir pareizākais, uzsver Gunta.
Augu valsts produktu un dažādu alternatīvu gaļas produktiem ir kļuvis vairāk, arī Madonā, tomēr joprojām krietni mazāk nekā lielpilsētās vai ārzemēs, viņa vērtē. Rīgā pat ir kafejnīcas, kur visa ēdienkarte ir veģetāra, vegāna, tādējādi ir iespējas paēst arī ārpus mājas. Tomēr Gunta konstatējusi, ka Latvijā alternatīvie produkti nez kāpēc padarīti ekskluzīvi un dārgi. Viņai draudzene salīdzināšanai sūtījusi produktu cenas ārzemēs, piemēram, identiska augu piena paka Latvijā maksā ap trim eiro, kamēr citviet – 50 centu.
Ģimenē viņa esot vienīgā veģetāriete, bet Guntas vīrs arī šo to no viņas ēdieniem ēdot un pat nesmādējot. – Brokastīs ēdu auzu pārslas. Vienkārši nevajag tās ēst garlaicīgi – es klāt piegriežu banānu, ābolu, dažādus riekstus. Iztieku bez cukura, tā vietā labāk ņemu kanēli. Pievienoju nedaudz augu piena. Vakariņām tas pats „gulašs", „kotletes"; „Rimi" ir nopērkamas sojas granuliņas vai gabaliņi. Tos pagatavo šādi: kādu pusstundu siltā ūdenī uzbriedina soju, pieber garšvielas pēc izvēles. Ar soju ir tā nianse, ka pati par sevi tā ne pēc kā negaršo. Kādas garšvielas klāt pievienosi, tā arī garšos. Nokāš ūdeni, pievieno tālāk to pašu, ko kotletēm parasti, pieliek vēlreiz garšvielas. Ja negrib likt olu, tās vietā var ņemt auzu miltus (pati auzas samaļu blenderī vai dzirnaviņās). „Gulašu" tāpat – uzbriedina sojas gabaliņus, nolej ūdeni, apcep pannā kopā ar burkāniem, sīpoliem, tomātu mērci. Tāpat dārzeņu sautējumos dažādi var miksēt. Kad mani ēdieni vīram un meitai apnikuši, tad jau gatavoju viņiem visu ko atsevišķi, – pastāsta Gunta.
Brokastu putra
Banāns,
auzu pārslas,
~ 3 ēdamkarotes čia sēklu,
augu piens,
saldētas ogas.
Banānu saspaida kēksa veidnē vai nelielā cepamformā. Pa virsu uzber auzu pārslas, čia sēklas, saldētās ogas. Pārlej ar augu pienu tā, lai sanāk aptuveni centimetru virs auzu pārslām. Liek cepeškrāsnī uz 30-40 minūtēm; putra gatava, kad auzu pārslas uzbriedušas.
Burkānu plācenīši
2 lieli burkāni,
400 g konservētu pupiņu,
1 sīpols,
kaltēts rozmarīns,
kaltēts timiāns,
malts kumīns,
karijs,
sāls,
pusglāze kviešu vai auzu miltu (var blenderī samalt auzu pārslas),
eļļa cepšanai.
Burkānus nomazgā (nav jāmizo) un sarīvē ar rupjo rīvi. Pievieno noskalotas un nokāstas pupiņas, sīki sasmalcinātu sīpolu un visas garšvielas.
Ar rokām masu samīca, līdz pupas ir izšķīdušas un visas sastāvdaļas kārtīgi sajauktas.
Pievieno miltus un vēl mazliet samīca.
Pannā uzkarsē eļļu. Ar rokām izveido plācenīšus un cep no abām pusēm, līdz tie ir kraukšķīgi.
Pasniedz uz maizes, burgerā vai ar piedevām pēc izvēles.
„Boloņas" lēcu mērce
Eļļa cepšanai,
sīpols,
150 g šampinjonu,
2 ķiploka daiviņas,
400 ml dārzeņu buljona,
1 lauru lapa,
2 ēdamkarotes tomātu pastas,
sāls,
pipari,
200 g lēcu.
Pannā sakarsē eļļu, liek cepties sagrieztu sīpolu.
Kad sīpols kļūst caurspīdīgs, pievieno sakapātas ķiploka daiviņas un pacep vēl minūti.
Pannas saturam pievieno dārzeņu buljonu, tomātu pastu, lauru lapu, lēcas, šķipsniņu sāls un nedaudz piparu. Vāra uz vidējas uguns, līdz lēcas ir gatavas. Pasniedz ar piedevām pēc izvēles.
„Kažoks bez siļķes"
400 g vārītu kartupeļu,
400 g vārītu burkānu,
400 g vārītu biešu,
1 baklažāns,
2 nori lapas,
50 ml sojas mērces,
vegāniska majonēze (piem., „Spilvas 4 sezonu").
Baklažānus sagriež kubiciņos un apcep.
Kad baklažāni kļūst zeltaini, pievieno smalki sagrieztas nori lapas un sojas mērci, apcep vēl minūti.
Sarīvē kartupeļus, bietes, burkānus.
Izliek kārtas: kartupeļi, majonēze, baklažāni, burkāni, majonēze, bietes, majonēze, kartupeļi, baklažāni, majonēze, burkāni, majonēze, bietes.
21.01.2022.